Daurijas bezdelīga
| Daurijas bezdelīga Cecropis daurica (Laxmann, 1769) | |
|---|---|
_collecting_mud_for_nest_W_IMG_7962.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Bezdelīgu dzimta (Hirundinidae) |
| Ģints | Lielās bezdelīgas (Cecropis) |
| Suga | Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) |
| Sinonīmi | |
| |
 Daurijas bezdelīga Vikikrātuvē | |
Daurijas bezdelīga (Cecropis daurica) ir bezdelīgu dzimtas (Hirundinidae) dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijas dienvidos un austrumos, no Portugāles un Spānijas līdz Japānai, kā arī Āfrikā.[1] Tai ir 8 pasugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Daurijas bezdelīgai ir plašs izplatības areāls, sākot ar Eiropas dienvidiem, uz austrumiem turpinoties pāri Āzijas centrālajai daļai līdz Japānai, Korejai, dienvidu virzienā sasniedzot Indiju, Ķīnas dienvidus, Mjanmu un Šrilanku. Mājo arī Tuvajos Austrumos un Āfrikā, īpaši tās austrumu daļā. Lielākās rietumu populācijas sastopamas Portugālē, Spānijā, Grieķijā un Turcijā. Indijas, Šrilankas un Āfrikas populācijas ir nometnieki, bet pārējās ir gājputni.[3][4]
Eiropas populācijas ziemo Āfrikas sausajā savannā, bet Āzijas arī Dienvidāzijā.[3][4] Daurijas bezdelīga mēdz klejot un sasniedz Ziemsvētku Salu un Austrālijas ziemeļus. Ziemeļu virzienā tās aizklejo līdz Norvēģijai un Zviedrijai.[1]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā Daurijas bezdelīga ir reta caurceļotāja. Novērota vairākas reizes. Pirmais datētais novērojums bijis 1851. gadā.[3] Visticamākais, Latvijā var novērot Eiropas dienvidos ligzdojošo pasugu — Cecropis daurica rufula.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daurijas bezdelīga ir vidēji liela bezdelīga ar platiem un smailiem spārniem un garu, šķeltu asti. Knābis īss, plats un plakans. Daurijas bezdelīga ir apmēram vienā lielumā ar parasto bezdelīgu, bet ir par to masīvāka, ar īsāku knābi, proporcionāli īsākiem un noapaļotākiem spārniem.[4][5][6] Ķermeņa garums 16—18 cm, spārnu plētums 31—35 cm, svars 19—29 g.[5][7]
Daurijas bezdelīgas apspalvojums uz muguras plecu daļas, spārniem un galvas virsas ir tumšs, metāliski zils, uz vēdera, sejas un muguras lejasdaļas gaiši ruds vai gaiši pelēks. Uz krūtīm un muguras gaišās daļas tumši rudas svītriņas. Kakla aizmugure koši ruda. Aste melna, arī no apakšas. Spārni no apakšas gaiši. Kļūstot vecākai, ķermenis kļūst rudāks.[5][6][7] Salīdzinot ar parasto bezdelīgu, Daurijas bezdelīgai nav melnās krūšu joslas.[5][7] Abi dzimumi izskatās līdzīgi, tikai mātītei aste ir īsāka nekā tēviņam. Jaunie putni kopumā ir pelēcīgāki, ar brūnāku vēderu un īsākiem spārniem, kuru gali ir brūni.[4]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]_Nepal.jpg)
Daurijas bezdelīga mājo atklātā, paugurainā vai kalnu ainavā, parasti uzturoties no jūras līmeņa līdz 800 m virs jūras līmeņa (līdz 1000 m virs jūras līmeņa Kiprā), upju ielejās, jūras krastos, kā arī lauksaimniecības un pilsētu vidē. Tā izvairās no bieziem mežiem.[1][4][5] Ārpus vairošanās sezonas tā ir sabiedriska un uzturas lielos baros, kuros ir vairāki simti bezdelīgu. Daurijas bezdelīga uzturas reģionos ar stabilu, siltu klimatu, grūti pārdzīvo pēkšņas klimata izmaiņas.[5]
Barība un barošanās ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Barojas ar lidojošiem kukaiņiem (piemēram, divspārņiem, vabolēm, cikādēm, termītiem, taisnspārņiem un plēvspārņiem).[1][4] Medī galvenokārt lidojumā, paceļoties 100 un vairāk metru augstumā. Lidojums ir spēcīgs, izveicīgs un ātrs, bet, salīdzinot ar parasto bezdelīgu, Daurijas bezdelīga biežāk planē un spārnu vēdas ir lēnākas.[5] Planējot tās ātrums ir 30—40 km/h, bet lidojumā Daurijas bezdelīga var sasniegt ātrumu 50—65 km/h.[4] Barojas pa vienam, pa pāriem vai nelielās grupās. Reizumis kukaiņus uzlasa, sēžot uz koka zara, vai pat no zemes.[4]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Eiropā Daurijas bezdelīga ligzdošanas sezona ir laikā no aprīļa līdz septembrim. Ligzdo pa atsevišķiem pāriem, lai gan reizēm var novērot vaļīgas ligzdojošas grupas (mazāk par 50 pāriem). Pāri parasti ir viens pret otru agresīvi, un ligzdas ieeja atrodas vismaz 30 cm attālumā viena no otras vai viena virs otras 2—3 m augstumā.[1][4][5]
Ligzdu būvē pāris kopīgi, tā ir slēgta ar tuneļveida ieeju, atrodas 5—20 m augstumā. Parasti novietota zem kādas klints pārkares vai mākslīgās konstrukcijās, piemēram, zem tiltiem, mošejās. Par izejmateriālu kalpo dubļi, kas reizēm sajaukti ar nelielu daudzumu sausas zāles. No iekšpuses ligzda izklāta ar baltām spalvām, dzīvnieku vilnu, augu pūkām, lapām, priežu skujām un sausu zāli. Pārim nepieciešamas 5—15 dienas, lai uzbūvētu ligzdu. Dubļi un citi materiāli tiek vākti ligzdas vietas tuvumā.[1][4][5] Sezonā 2—3 dējumi.
Dējumā 2—7 olas (parasti 4—5, Šrilankā un Āfrikā 2—3 olas). Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 13—16 dienas. Jaunie putni izlido 22—27 dienu vecumā, bet vecāki tos turpina barot vēl 5—6 dienas. Jaunie putni pēc izlidošanas turpina ligzdā gulēt pa nakti apmēram 2—3 nedēļas.[4][5]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daurijas bezdelīgai ir 8 pasugas:[2]
- Cecropis daurica daurica — sastopama no Kazahstānas ziemeļaustrumiem un Mongolijas līdz Ķīnas centrālās daļas dienvidiem;
- Cecropis daurica emini — sastopama no Sudānas dienvidaustrumiem, Ugandas un Kenijas līdz Malavi un Zambijas ziemeļiem;
- Cecropis daurica erythropygia — sastopama Indijas centrālajā daļā;
- Cecropis daurica japonica — sastopama no Sibīrijas dienvidaustrumiem, Korejas un Japānas līdz Ķīnas dienvidiem;
- Cecropis daurica kumboensis — sastopama Sjerraleonē un Kamerūnas rietumos;
- Cecropis daurica melanocrissus — sastopama Etiopijā un Eritrejā;
- Cecropis daurica nipalensis — sastopama no Himalajiem līdz Mjanmai;
- Cecropis daurica rufula — sastopama no Eiropas dienvidiem un Ziemeļāfrikas austrumiem līdz Irānai, Pakistānai un Indijas ziemeļrietumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 IUCN: Cecropis daurica
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Swallows
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Daurijas bezdelīga Cecropis daurica». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2017. gada 15. jūnijā.
- ↑ 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 «Oiseaux: Red-rumped Swallow». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. maijā. Skatīts: 2017. gada 27. jūnijā.
- ↑ 5,00 5,01 5,02 5,03 5,04 5,05 5,06 5,07 5,08 5,09 Avibirds: Red Rumped Swallow[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 Birding in Portugal: Red-rumped Swallow (Cecropis daurica)[novecojusi saite]
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Alive: Red-rumped Swallow (Cecropis daurica)