Augusta Deglava tilts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Deglava tilts)
Jump to navigation Jump to search
Deglava tilts
Deglava tilts
Deglava tilts
Oficiālais nosaukums Augusta Deglava tilts
Transporta veids Autotransports
Atrašanās vieta Rīga, Latvija
Apkalpo A/S Rīgas Tilti
Garums 646 metri
Tilts atklāts 1966. gadā
Deglava tilts Vikikrātuvē

Augusta Deglava tilts (sarunvalodā bieži saukts vienkārši par Deglava tiltu) ir satiksmes pārvads Rīgā pār dzelzceļa līnijām Zemitāni—Šķirotava un Rīga—Lugaži, kas atrodas uz Augusta Deglava ielas un savieno Rīgas centru ar Purvciemu. Pār Deglava tiltu līdz tā slēgšanai uz remontu 2019. gada 25. aprīlī darbojās autobusu un trolejbusu satiksme, 2019. gada martā pasažieri šajā posmā veikuši gandrīz 1,7 miljonus braucienu.[1] Pēc satiksmes slēgšanas tikusi atļauta tikai gājēju un velosipēdistu pārvietošanās. Braucamā daļa klāta ar asfaltu.

Deglava tilts 2.JPG

Celtniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilts tika būvēts pēc tam laikam progresīvās saliekamā dzelzsbetona tilta metodes: celtniecības vietā izgatavoja tikai stabus, kamēr visu pārējo, ieskaitot divdaļīgos rīģeļus, pieveda no citurienes.[2] Projektu izstrādāja Ļeņingradas "Ļengiprotrans", projekta autori Ļ. Isarovs un A. Lavrentjevs. 264 14 metrus garos un 12 — 33 metrus garos blokus izgatavoja Krievijas dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcās. Būvdarbus veica mobilā celtnieku vienība "Tiltuvilciens Nr. 410" (Мостопоезд № 410 ) galvenā inženiera A. Rendeļa vadībā, kura pirms tam Latvijā jau bija uzbūvējusi vairākus tiltus, tai skaitā 13. janvāra ielas tiltu pār pilsētas kanālu 1961. gadā un tiltu pār Lielupi Jūrmalā, kas arī tika būvēts ar saliekamā dzelzsbetona tehnoloģiju.[3][4][5] Tilta būves laikā tika iedzīti 498 6—10 metru gari pāļi un izlietoti 9 tūkstoši m3 dzelzsbetona. Pirms atklāšanas tilta nestspēja tika pārbaudīta tolaik parastajā veidā, slogojot to ar smagajām automašīnām, kuru kravas kastes pildītas ar smilti un granti.[6]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tilts atklāts 1966. gadā. Tilta nosaukums radies dabiskā ceļā pēc Augusta Deglava ielas, kas nosaukta rakstnieka Augusta Deglava vārdā. Oficiāli nosaukums piešķirts 2014. gadā.[7]

Mūsdienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gadā pārbaužu rezultātā tika uzsākta tilta rekonstrukcija, kuru izpilda lietuviešu uzņēmums AS "Kauno tiltai" pēc SIA "Inženierbūve" izstrādātā būvprojekta. Pārbūves paredzētā cena bija 4,27 miljoni eiro, un tajā bija plānots pārbūvēt apgaismojumu, renovēt brauktuves segumu un izbūvēt jaunas ietves, ieskaitot veloceliņu, margas un drošības barjeras, kā arī izbūvēt zem tā caurbrauktuvi "Daugavas" stadiona pusē.[8] Būvdarbi notiek kā daļa no ES fondu projekta “Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē”, kura kopējais finansējums ir 62 miljoni eiro.[9][10]

Tās laikā, nojaucot zem pārvada bijušās noliktavas, par to starpsienām kalpojošajos tilta balstos tika konstatēti vēl papildu defekti, kas lika apturēt remontu un sākt plānot paredzēto renovācijas darbu apjoma paplašināšanu. 2019. gada 9. aprīlī pēc plašas darba sanāksmes Rīgas vicemērs V. Baraņņiks žurnālistiem paziņoja, ka Deglava ielas tilta jaunā ekspertīze ilgs līdz maijam. Tāpat viņš pavēstīja, ka no 10. aprīļa pār tiltu tiek noliegta kravas mašīnu kustība ar svaru virs 30 tonnām. Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs E. Jakrins pēc dažām dienām intervijā teica, ka vispareizāk būtu tiltu nojaukt un vairāku gadu laikā uzbūvēt no jauna, taču lielā satiksmes plūsma šai virzienā pāri dzelzceļam to nepieļaujot.[2] Tā kā kaimiņos esošais Gaisa tilts ir par šauru, lai uzņemtu papildu plūsmu,[11] tad visa mašīnu masa mēģinātu virzīties caur Zemitāna tiltu, kura stāvoklis arī jau izsaucis rīdzinieku bažas un kuram jau 2020. gadā bija ieplānota pārbūve,[12] un rastos milzīgi sastrēgumi. Jakrins novērtēja Deglava tilta nestspēju kā joprojām pietiekamu pat sastrēgumu laikā un ieteica turpināt remontdarbus, saglabājot daļēju tilta funkcionalitāti.[2] Arī Domes Satiksmes departamenta vietnē tika paziņots, ka eksperti nesaskatot draudus satiksmei pa tiltu, taču vienlaikus tie arī piekrītot nepieciešamībai samazināt slodzi uz to.[13] Domē nav apmierināti arī ar to, ka Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), kas tika nodibināts pēc Zolitūdes traģēdijas, nav uzklausījis nenosaukta sertificēta RTU profesora viedokli par to, ka tilts esot drošs.[14]

Pēc BVKB secinājuma par tilta bīstamību Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens 23. aprīlī uzdeva Valsts policijai slēgt tiltu satiksmei no 2019. gada 25. aprīļa, apvainojot Rīgas domi nenopietnā attieksmē pret cilvēku drošību un ekspertu slēdzienu, kā arī jaunas ekspertīzes vilkšanu garumā. Policija atbalstīja tilta slēgšanu līdz jaunās ekspertīzes rezultātu saņemšanai, kamēr Domes pārstāvis Jakrins norādīja, ka balsti joprojām esot droši un slodze uz tilta samazināta, tāpēc šis lēmums esot tīri politisks.[15] Īpaši asi uz tilta slēgšanu noreaģēja Domes Satiksmes departaments, kuram tādēļ rodas lieli zaudējumi.[16] BVKB pats savā secinājumā ieteica tilta slēgšanu, taču norādīja, ka galīgo lēmumu par to tiesīga pieņemt tikai pašvaldība.[17] Vienlaikus izskan brīdinājumi, ka remontam atsegtās tilta daļas var pastiprināti ciest no laika apstākļiem.[15]

Uz tilta slēgšanas brīdi ir izstrādāti sabiedriskā transporta apbraukšanas maršruti, galvenokārt pa Zemitāna tiltu.[18]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]