Ints Ķuzis

Vikipēdijas lapa
Ints Ķuzis
Ināra Mūrniece piedalās Valsts policijas dibināšanas 97.gadadienai veltītajā svinīgajā sanāksmē (23217090060).jpg
Ints Ķuzis 2015. gadā
Valsts policijas priekšnieks
Amatā
2011. gada 2. augusts — 2020. gada 10. februāris
Priekštecis Artis Velšs
Pēctecis Armands Ruks

Dzimšanas dati 1962. gada 4. maijā
Valsts karogs: Padomju Savienība Tukums, Latvijas PSR, PSRS
Miršanas dati 2022. gada 9. augustā (60 gadu vecumā)
Tautība latvietis
Politiskā partija Vienotība
Profesija policists, jurists
Augstskola PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstākā skola (1991)
LPA (2006)

Ints Ķuzis (dzimis 1962. gada 4. maijā Tukumā, miris 2022. gada 9. augustā) bija Latvijas Iekšlietu ministrijas darbinieks, bijušais Valsts policijas priekšnieks, policijas ģenerālis, jurists un politiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1962. gadā Tukumā. Mācījās Kandavas internātskolā, vidējo izglītību ieguva Jelgavā.[1]

1982. gadā sāka strādāt Tukuma milicijas nodaļā, 1991. gadā absolvēja PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstākās milicijas skolu. 1996. gadā Ķuzi iecēla par Tukuma policijas priekšnieku. No 1999. gadā viņš strādāja Rīgā, kur 2003. gadā ieņēma Rīgas policijas pārvaldes priekšnieka amatu, vēlāk kļuva par Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieku. 2005. gada maijā Ķuzi paaugstināja par policijas pulkvedi.

No 2005. līdz 2006. gadam viņš studēja Latvijas Policijas akadēmijas tiesību zinātņu maģistra studiju programmā. No 2009. gada bija Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks. 2009. gada decembrī viņu paaugstināja par policijas ģenerāli,[2] 2011. gadā iecēla Valsts policijas priekšnieka amatā.

2020. gada 15. janvārī Ints Ķuzis paziņoja par lēmumu atstāt dienestu Valsts policijā un 10. februārī beidza pildīt Valsts policijas priekšnieka pienākumus.[3] 2020. gada 19. februārī tika paziņots, ka Ints Ķuzis kandidēs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās partiju apvienības "Jaunā Vienotība" sarakstā.[4] 14. septembrī iestājies partijā Vienotība.[5]

Miris 2022. gada 9. augustā pēc ilgas cīņas ar aizkuņģa dziedzera vēzi.[6]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gada 20. oktobrī apbalvots ar 1. šķiras Viestura ordeni[7].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cīrulis, Ervīns. «Ints Ķuzis: Rekets atgriežas. Tikai citādā veidā». delfi.lv, 2008. gada 28. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.
  2. «Ķuzis kļūst par ģenerāli». diena.lv. 2009. gada 22. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.
  3. «Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atstās dienestu policijā». lsm.lv. 2020. gada 15. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 16. janvārī. Skatīts: 2020. gada 23. februārī.
  4. «Ķuzis kandidēs Rīgas domes vēlēšanās no «Jaunās Vienotības» saraksta». lsm.lv. 2020. gada 19. februārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. februārī. Skatīts: 2020. gada 25. februārī.
  5. «Ints Ķuzis iestājies «Vienotībā»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-09-14.
  6. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-bijusais-valsts-policijas-prieksnieks-ints-kuzis.a468746/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas
  7. Viestura ordenis piešķirts Valsts policijas vadītājam Ķuzim

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]