Deguns

Deguns
Cilvēka deguns profilā
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	nasus
MeSH	D009666
TA98	A06.1.01.001 A01.1.00.009
TA2	117
Anatomiskā terminoloģija

Deguns (latīņu: nasus) ir anatomisks izvirzījums mugurkaulniekiem uz purna vai uz sejas (cilvēkam), kas atrodas virs mutes, un kuram ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas. Degunam ir nāsis, caur kurām tiek ieelpots gaiss. Cilvēkam un vairumam citu zīdītāju deguns atrodas sejas vai purna centrālajā daļā. Degunu veido divas daļas — ārējais deguns (redzamā daļa) un deguna dobums. Deguna dobumu ar pārējo elpošanas orgānu sistēmu savieno rīkle.

Deguna funkcijas

Suņa deguns

Degunam ir elpošanas, ožas, barības iegūšanas un saziņas funkcijas.

Deguns elpošanas procesā attīra ieelpoto gaisu no mikroorganismiem un putekļiem, kā arī to sasilda.

Deguns nodrošina arī ožas maņu. Daudzi dzīvnieki to izmanto, lai saostu pēdas savam upurim vai gluži otrādi, lai saostu potenciālo uzbrucēju un varētu laikus no tā aizmukt. Ar ožas palīdzību daudzi dzīvnieki nodrošina sev barības iegūšanu.

Cilvēka deguna anatomija

Cilvēka deguna skelets. Skrimslis iekrāsots zils

Degunam ir divas daļas — ārējais deguns (nasus externus) un deguna dobums (cavum nasi).

Ārējais deguns

Ārējais deguns (nasus externus) atrodas deguna dobuma priekšējā sienā. Tam izšķir deguna sakni (radix nasi), kas atrodas sejas augšdaļā starp acu dobumiem un uz leju pāriet par deguna muguru (dorsum nasi). Deguna mugura beidzas ar degungalu (apex nasi) un diviem deguna spārniem (alae nasi), kuri norobežo nāsis (nares), kas savieno deguna dobumu ar ārējo vidi. Deguna sakni un daļu no deguna muguras, veido deguna kauli (ossa nasalia) un abi augšžokļa pieres izaugumi (procesus frontalis maxillae). Deguna muguras apakšējās daļas, deguna spārnus un degungala skeletu veido deguna skrimšļi (cartilagines nasales). Ārējā deguna skeletu no ārpuses sedz deguna muskulis (m. nasalis) un āda.

Deguna dobums

Deguna dobums (cavum nasi) ir kubveida dobums, kas atrodas sejas centrālajā daļā. Deguna dobumā gaiss sasilst, samitrinās un attīrās no putekļiem un mikrobiem. Tam ir arī rezonatora, gaisa pārvades un ožas funkcija.

Dobums ir sadalīts divās simetriskās daļās ar sagitālu starpsienu (septum nasi). Starpsienas mugurējā daļa ir kaulu daļa, kuru veido sietiņkaula perpendikulārā plātnīte (lamina perpendicularis ossis ethmoidalis) un lemesis (vomer), bet priekšējā daļa ir skrimšļaina (pars cartilaginea), kuru veido deguna starpsienas skrimslis (cartilago septi nasi).

Katru deguna dobuma pusi iedala deguna priekštelpā (vestibulum nasi) un īstajā deguna dobumā (cavum nasi proprium).

• Deguna priekštelpa (vestibulum nasi) sākas no nāsīm (nares) un turpinās līdz deguna slieksnim (limen nasi), kas atdala deguna priekštelpu no īstā deguna dobuma (cavum nasi proprium). Deguna priekštelpas skelets ir skrimšļains un to klāj āda ar matiņiem. Matiņi attīra gaisu.
• Īstais deguna dobums (Cavum nasi proprium) atrodas starp deguna slieksni (limen nasi) un huanām (choanae). Tā skeletu lielākajā daļā veido galvaskausa kauli un tikai priekšējā daļā deguna skrimšļi. Īsto deguna dobumu klāj deguna gļotāda (tunica mucosa nasi), zem kuras ir zemgļotāda (tela submucosa).

Funkcionāli deguna dobumu iedala divās daļās (robeža starp abiem apvidiem iet pa vidējo deguna gliemežnīcu (concha nasalis media)):

• Ožas apvidus (regio olfactoria). Tā gļotādu sedz skropstiņepitēlijs. Gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri (glandulae mucosae nasales) un ožas receptori, no kuriem sākas ožas nerva šķiedras.
• Elpošanas apvidus (regio respiratoria). Tā gļotādu sedz skropstiņepitēlijs. Skropstiņas kustās pretēji ieelpojamā gaisa virzienam un attīra to. Gļotādā atrodas deguna gļotu dziedzeri (glandulae mucosae nasales). Dziedzeru sekrētam ir baktericīdas īpašības, tas padara valgu gļotādas virsmu, mitrina gaisu, aiztur mikrobus un putekļus, kas pēc tam tiek izvadīti ārā. Elpošanas apvidus zemgļotādā atrodas liels venozs pinums (plexus cavernosi concharum) , kas sasilda vai atdzesē ieelpojamo gaisu.

Deguna dobums savienojas arī ar deguna blakus dobumiem (sinus paranasales), kuri ir izklāti ar gļotādu, kas ir deguna dobuma gļotādas turpinājums. Deguna blakus dobumi attīstās pēc dzimšanas.

Deguna slimības

Medicīnas nozari, kurā nodarbojas ar slimību ārstēšanu, kas skar degunu, sauc par otolaringoloģiju. Šīs nozares mediķi ārstē arī ausu un kakla slimības. Viena no izplatītākajām slimībām, kas skar degunu, ir saaukstēšanās.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Deguns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)