Degvīns
Krievijas degvīna Русский Стандарт pudele
Degvīns (krievu: водка, poļu: wódka — 'ūdentiņš') jeb sarunvalodā šņabis (no vācu: Schnaps) ir rektificēta etanola šķīdums mīkstinātā ūdenī.[1] Latvijā tas ir trešais visvairāk lietotais alkoholiskais dzēriens un visvairāk lietotais stiprais alkoholiskais dzēriens.[2] Atsevišķos gadījumos etanola koncentrācija var būt robežās no 30% līdz aptuveni 75%.
Satura rādītājs
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Degvīnu iegūst, sajaucot etanolu ar ūdeni. Tāpat kā tā izejvielas degvīns ir bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Degvīns radies 12 gadsimtā Krievijā vai Polijā, ātri iegūstot popularitāti un izplatoties ārpus tās robežām. Sākotnēji degvīnu ieguva medicīniskiem nolūkiem kā zāles. Agrāk degvīnam izmantoto spirtu lielākoties ieguva no kartupeļiem, bet mūsdienās — galvenokārt no graudiem.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Zigurds Zariņš, Lolita Neimane, Edgars Bodnieks. Uztura mācība (6. pārstrādātais un papildinātais izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2015. 255. lpp. ISBN 978-9984-45-932-5.
- ↑ Māra Tauriņa. «Degvīns vieno alkohola patērētāju paaudzes». TNS, 2007. gada decembris. Skatīts: 2016. gada 24. maijā.
- ↑ Daina Kārkliņa, Inga Ciproviča. Pārtikas produktu tehnoloģija. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 85. lpp. ISBN 978-9984-45-156-5.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pašdarinātais degvīns (latviski)
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Degvīns |
 |
Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
