Dažādi alkoholiskie dzērieni — lāgers , viena iesala viskijs , absints , konjaks un baltais vīns Alkoholiskie dzērieni ir dzērieni ar vismaz 1,5 tilpumprocentiem (tilp.%) etilspirta , kas parasti iegūts kartupeļu , graudu , augļu , ogu un/vai medus ogļhidrātu spirta rūgšanā .[1]
Alkohola vēsture ir ļoti sena. Cilvēki alkoholiskos dzērienus varētu būt sākuši lietot un gatavot jau kopš pašiem pirmsākumiem, kad parādījušies augļi un ogas, un rauga iedarbībā tie sākuši rūgt .[1] Baltiem no alkoholiskajiem dzērieniem bijis izplatīts medus , miestiņš , dzersis un vēlāk arī alus .
Alkoholiskos dzērienus pēc stipruma jeb etilspirta satura iedala:
mazalkoholiskajos dzērienos (1,8—7 etilspirta tilp.%), pie kuriem lielākoties pieder dažādi ali un sidri ;
vidēji stiprajos dzērienos (8—18 tilp.%), pie kuriem iedalāmi augļu un ogu vīni ;
stiprajos dzērienos (>18 tilp.%), pie kuriem pieskaita punšus , aperitīvus , uzlijas , liķierus , degvīnu , balzamu , džinu , konjaku , rumu , viskiju u.c.[1] Vāji alkoholiskos dzērienus iegūst parastajā spirta rūgšanā , bet stipri alkoholiskos dzērienus — pārtvaicējot spirta rūgšanas produktus.
Dažādu vidēji stipro un stipro alkoholisko dzērienu etilspirta un cukura procentuālais saturs:[1]
Alkoholiskais dzēriens
Etilspirts, tilp.%
Cukurs , %
Rektificēts etilspirts
95,5—96,8
0
Konjaki
40—57
0,7—1,5
Degvīns
40—56
0,1
Vīnogu vīni
9—20
0—32
Augļu un pārējo ogu vīni
9—20
0—20
Rūgtās uzlijas
35—45
8—30
Saldās uzlijas
20—24
30—40
Izvilkumi
18—20
32—55
Stiprie liķieri
40—45
32—47
Deserta liķieri
25—30
50—60
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alkoholiskie dzērieni.
