Detlavs Brantkalns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Detlavs Brantkalns
Detlavs Brantkalns
Personīgā informācija
Dzimis 1898. gada 24. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Tirzas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1979. gada 8. augustā (81 gads)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta laiks 1918—1938
1940—1954
Valsts
Struktūra sauszemes karaspēks
Komandēja 130. latviešu strēlnieku korpuss
Kaujas darbība Krievijas pilsoņu karš
Otrais pasaules karš
Apbalvojumi divi Ļeņina ordeņi u.c.
Izglītība virsnieku kursi "Vistrel"

Detlavs Brantkalns (krievu: Детлав Карлович Бранткалн; dzimis 1898. gada 24. jūnijā, miris 1979. gada 8. augustā) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants. Otrā pasaules kara laikā komandēja 130. latviešu strēlnieku korpusu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1898. gadā Tirzas pagastā. Jau agrā jaunībā iesaistījās kreisajā kustībā, 1916. gadā iestājies LSD, vēlāk pieslejoties Latvijas Komunistiskajai partijai. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam karoja Padomju Latvijas armijas sastāvā. Vēlāk piedalījās padomju-poļu karā un Krievijas pilsoņu karā.

Pēc pilsoņu kara beigām 1926. gadā beidza virsnieku kursus "Vistrel", līdz 1938. gadam ieņēma dažādus amatus Sarkanajā armijā. Lielā terora laikā 1938. gada maijā Brantkalnu arestēja un apsūdzēja kā "latviešu fašistiskās organizācijas" dalībnieku, tomēr pēc diviem cietumā pavadītiem gadiem viņu atbrīvoja.[1][2] 1940. gadā nozīmēts par pasniedzēju kursos "Vistrel".

Otrā pasaules kara laikā komandēja 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju (1943-1944) un 130. latviešu strēlnieku korpusu (1944-1945). Pēc kara Brankalnu ievēlēja PSRS Augstākajā padomē un līdz atvaļināšanai 1954. gadā viņš ieņēma dažādus amatus Padomju armijā.

Miris 1979. gada 8. augustā Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.

Detlava Brantkalna vārdā ir nosaukta iela Rīgā.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jānis Riekstiņš. «Par Lielo teroru pret latviešiem». Latvijas Vēstnesis, 2002-12-11. Skatīts: 2014-11-25.
  2. Jānis Riekstiņš. «Par Lielo teroru pret latviešiem». Latvijas Vēstnesis, 2002-12-13. Skatīts: 2014-11-17.