Diskusija:Latvija

Šis raksts ir bijis vērtīga raksta kandidāts latviešu Vikipēdijā. Skatīt diskusiju (noraidīts 2012. gada 17. decembrī).

Raksta kvalitāte

~ko varētu pateikt

smieklīgi, bet arī šo lapu varētu izvērst, tulkojot angļu valodas lapu... (Juzeris 01:13, 16 Sep 2004 (UTC))

Lielu daļu teksta laikam būs jāpārnes un jāintegrē ar rakstu Latvijas vēsture, šeit atstājot nedaudz. --Keps 14:34, 5 jūlijā, 2006 (UTC)

Question

Hello, we have a question on English Wikipedia. The Boston Jewish painter Hyman Bloom was born in a tiny village of Brinoviski or Brunoviski, Latvia. However, we can't find this village on any map. Can someone find where in Latvia this village is or was located? Many thanks, 24.223.167.112 00:22, 2 oktobrī, 2006 (UTC)

Maybe modern Brunava? [1] Brunava is in Jewish towns list - [2]. Maybe You can write to Bauska District Tourism Information Centre - [3].--Feens 22:00, 2 oktobrī, 2006 (UTC)

Bingo! In Deutsche Exonyme in Semgallen - [4] - Brunowischek, Brunowischki - Brunava (in Latvian transcription sch is š). --Feens 22:17, 2 oktobrī, 2006 (UTC)

Sorry, Brunavišķi is place in Bauskas rajons Gailīšu pagasts. - [5]. --Feens 17:13, 5 novembrī, 2006 (UTC)

Hmmm, so what about reference 4? --knakts 21:34, 5 novembrī, 2006 (UTC)

Dont know, maybe mistake? :) --Feens 05:32, 6 novembrī, 2006 (UTC)

Interneta mēdiji

Vispār jau jāņem laukā Interneta mēdiji - tiem šeit nav vietas. Tos varētu ielikt kādā atsevišķā lapā, piem., "Interneta mēdiji Latvijā" vai kaut kā tamlīdzīgi. Tāpat arī radiostacijas jāizmet vai jāpārvieto jaunā lapā. Šī nav reklāmas lapa. --Dainis 14:05, 23 martā, 2007 (UTC)

Piekrītu. --Dekaels 14:10, 23 martā, 2007 (UTC)

Karte

Varbūt nomainīt Infokastes karti pret angļu lapā sastopamo kaut vai tādēļ, ka esošajā ir nepareiza Latvijas valsts austrumu robežas kontūra? --Digital1 (uzrunāt) 21:08, 22 septembrī, 2008 (UTC)

Jā ~~Xil (saruna) 16:48, 23 septembrī, 2008 (UTC)

Ir neliela problēma - leģenda neatbilst kartes patiesajai krāsai (un tāpēc piemēram šeit ņirgājas), tā kā veidne:kartes paraksts vispār ir tikai divos rakstos (otrs ir Vācija) atļāvos to no šī izņemt. Šķiet, jaunākās ES kartes ir zaļas (lai gan šeit vairumam valstu laikam vēl ir oranžās) un arī citu pasaules valstu kartes ir zaļas, tāpēc varbūt derētu nomainīt krāsu aprakstus veidnē ~~Xil (saruna) 06:25, 15 janvārī, 2009 (UTC)

Pilsētas

Senākās Latvijas pilsētas ir Rīga (1225), Valmiera un Cēsis (1323), bet jaunākās Skrunda (1996), Līgatne, Ķegums, Salaspils (1993) - vajadzētu precizēt, ka šī klasifikācija (laikam) ir pēc pilsētas tiesību piešķiršanas. Ieriekš, kāds lietotājs kā senāko bija minējis Ludzu (bet viņa devums tika dzēsts) un arī viņam bija sava veida taisnība, jo Ludza ir senākā pilsēta, kas minēta vēsturiskos dokumentos. Vajadzētu rakstā precizēt, pēc kā šeit tās pilsētas senums ir iedalīts, citādi izskatās, ka Rīga pastāv tikai no 1225. gada, lai gan zināms, ka daudzas apdzīvotas ir gadsimtiem senākas.--Riharcc 13:31, 23 martā, 2009 (UTC)

Spiežam "Izmainīt šo lapu" un norādam/labojam/precizējam līdz ģībonim. --Krishjaanis 13:47, 23 martā, 2009 (UTC)

Pilsētas senumu mēra no pilsētas tiesību iegūšanas laika (ar galvaspilsētām politisku iemeslu dēļ tā bieži nedara), nevis kopš pirmās fiksētās akmens laikmeta briežu medneiku apmetnas pēdu atrakšanas. Ja atmiņa neviļ (sen tas bija), Ludzas miests pilsētas tiesības ieguva tikai pēc 22.03.1777., kad Inflantija zaudēja provinces statusu un tās 3 apriņķi (Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas) iekļauti Polockas guberņā - miesti, kuru vārdā nosaukti apriņķi (Ludza un Rēzekne) kļuva par apriņķa pilsētām. --anonīms 14:30, 23 martā, 2009 (UTC)

Devīze

Man kauns atzīties, bet līdz šim nezināju, ka Latvijas devīze ir Tēvzemei un Brīvībai, patiesībā es nezināju, ka Latvijai VISPĀR ir devīze... Lūgums priekš manis parādīt atsauci (droši vien no Satversmes), kur tas ir minēts. Man tāda nelāga priekšnojauta, ka kāds to ir vienkārši paņēmis no Brīvības pieminekļa, kas veltīts visiem latviešiem, kas krituši Pirmajā Pasaules karā un Brīvības cīņas, un atdevuši savas dzīvības par tēvzemi un brīvību.--Riharcc 09:03, 30 martā, 2009 (UTC)

Izskatās, ka šādas atsauces laikam nebūs.... :)--Riharcc 13:01, 30 martā, 2009 (UTC)

Devīzi izdzēsu. Ja pāris dienu laikā kāds to neatjaunos ar labu atsauci, tad sākšu to dzēst arī citu valodu Vikipēdijās. Vispār jau tas ir plaši zināms, ka Latvijas valstij ir trīs oficiālie simboli - karogs, ģērbonis un himna.--Riharcc 12:55, 31 martā, 2009 (UTC)

Latvijas (iespējams) etnogrāfiskie novadi

Vai kādam nav precīza informācija par Latvijas etnogrāfiskajiem novadiem un to robežām. Vai pastāv kādi normatīvie akti, kas regulē šo novadu robežas vai arī tas viss ir uz godavārda pamata? Esmu redzējis neskaitāmus variantus un pēc jaunā Latvijas administratīvais iedalījuma ir parādījies vēl viens jauns variants. Kā tad tur īsti beigās ir? --Digital1 [uzrunāt] 14:22, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Varbūt es neprecīzi raksturoju - es domāju četrus novadus/reģionus, kuros ietilpst Kurzeme, Vidzeme, Zemgale un Latgale, bet netiek izdalīta Sēlija (laikam tie tad nav etnogrāfiskie). Pēc CVK datiem kartei jāizskatās šādi...

Vai tā arī ir? --Digital1 [uzrunāt] 16:35, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Sēliju izdomāja godājamais akadēmiķis Stradiņš. Tāda novada nav nekad bijis. Realitātē tos sauc par reģioniem:) Vismaz daudzos dokumentos tie tā ir saukti. --Kurlandlegionar 16:48, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Tādā "kontūrkartē" grūti orientēties, bet vai daļa Zemgales nesanāk Daugavas labajā krastā, kas no vēsturiskā viedokļa galīgi aplami? --ScAvenger 18:36, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Sanāk: Krustpils, Pļaviņu, Kokneses, Aizkraukles un Skrīveru novadi. Tādēļ arī prasu vai par reģioniem ir kāds normatīvais dokuments uzsmērēts! Par Zemgales ieslīdēšanu aizdaugavā man tik ļoti sirds nesāp, man drīzāk aplami liekas tas, ka Engures Tukuma un Kandavas novadi ir pieskaitīti Zemgalei. Man tas liekas absolūti nepareizi. Zinu, ka ir bijušas kartes ar līdzīgu iedalījumu arī pirms tam, bet atrodoties tajās vietās (piemēram Engurē vai Kandavā) man prātā neienāktu pateikt, ka atrodos Zemgalē. --Digital1 [uzrunāt] 19:33, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Paldies, paldies, ka turat mūs par kurzemniekiem:D Nu, ja cilvēks šeit dzīvo, bet nezin LR ģeogrāfiju, tad vienmēr sevi lepni sauc par kurzemnieku. Rūgtā patiesība ir tāda, ka mūsu apriņķis/rajons ir bijis vienmēr Zemgalē, jau no neatminamiem laikiem (tobiš jau pirms WWII) tas tā bija. Pirms kara, Kandava, Cēre, Zentene tiešām bija daļa no Kurzemes (Talsu rajonā ietilpa), no 1963. gada tas ir Tukuma rajons. Engure gan visos laikos ir piederējusi Tuk. raj. Bet nu tas tā vēsturiski, drīzāk jau esam vārti no Zemgales uz Kurzemi, tā ir dzirdēts arī tulkojums dažiem vietvārdiem. Senos laikos rajona teritorijā sadūrās trīs etnosu robežas: lībiešu, zemgaļu un kuršu;) --Kurlandlegionar 19:40, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Satversmes Tiesas mājaslapā atrodama šāda frāze: Noteikums, ka Latvijas valsts teritoriju sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, norādot uz četru novadu pastāvēšanu, nevis uz šo novadu īpašām robežām. --ScAvenger 19:44, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Paldies Kurlandlegionar par skaidrojumu. ScAvenger, tad sanāk tā, kur es uzzīmēšu, tur arī būs? :) Bet ja nopietni, domā CVK info ir pietiekami precīzs avots? --Digital1 [uzrunāt] 19:50, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Attēlā redzamās vienības jau drīzāk ir domātas noteiktu iestāžu darbībai, piemēram, DP ir šie reģioni, tobiš, centrā sēž noteikts cilvēks un attiecīgā pārvalde atbild par noteiktu reģionu, tas pats Valsts policija pēc reformas, piemēram, reģiona pārvaldei Zemgalē (centrs Jelgavā) pakļausies visas rajona pārvaldes, respektīvi, vairs nebūs rajona fīrers, kurš atbild Rīgai, bet viņš atbildes vadītājam Jelgavā. Droši vien, ka daudzām citām valsts institūcijām ir līdzīgi... --Kurlandlegionar 19:55, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Tiešām ļoti izskatās, ka tas tikai iestāžu, kaut vai tās pašas CVK, ērtībām. Tukums vēl ir OK, bet nu Pļaviņu vai Kokneses ievietošanu Zemgalē es uzskatu par galīgu sviestu... --ScAvenger 19:58, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Man liekas, ka šis ir līdzīgs gadījums kā ar Rīgas apkaimēm. Cik es skatījos, pēc jaunā Latvijas administratīvais iedalījuma stāšanās spēkā, tas ir šodien, šis ir vienīgais atrodamais reģionu iedalījums, tātad principā to var arī izmantot rakstos ar atsauci uz ScAvenger norādīto Satversmes Tiesas informāciju - vismaz kaut kas oficiāls. --Digital1 [uzrunāt] 20:04, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Interesanti ir arī tas, ka reģionu rakstos ir rakstīts: "Pēc Latvijas Republikas Saeimā 2008.gada 18.decembrī pieņemtā "LR Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" Zemgales kultūrvēsturiskajā teritorijā atrodas viena republikas pilsēta Jelgava un šādi novadi:", bet pašā dokumentā nav neviena vārda par reģionu iedalījumu. Turklāt šo izmaiņu veica nerunīgais lietotājs Pirags - man liekas, ka šī informācija ir jāņem ātā, jo nevaru atrast apstiprinājumu rakstītā patiesumam. --Digital1 [uzrunāt] 20:14, 1 jūlijā, 2009 (UTC)

Tad kura karte būs precīzāka? #1, #2 vai tomēr bāžam #3? – Vilnisr ^{S | D} 17:40, 29 decembrī, 2012 (UTC)

Labs jautājums. Principā es vēlētos pieturēties pie viedokļa, ka par patieso iedalījumu ir jāuzskata tas, par kuru var atrast apstiprinājumu oficiālā dokumentācijā. Protams atsaucē var piebilst, ka pastāv vairāki neoficiāli iedalījumi, bet ... --Laurijs (diskusija) 17:58, 29 decembrī, 2012 (UTC)

Tur jau arī ir tā nelielā problēma - atrast oficiālu iedalījumu un karti! – Vilnisr ^{S | D} 18:09, 29 decembrī, 2012 (UTC)

Nu CVK ir, tā ir valsts iestāde. --Laurijs (diskusija) 18:49, 29 decembrī, 2012 (UTC)

Tie ir Latvijas vēlēšanu apgabali. Saistība ar satversmē minētajiem novadiem tikai pēc nosaukumiem. Lai nebūtu garlaicīgi, vēl jau ir Latvijas plānošanas reģioni ar tiem pašiem nosaukumiem, kā arī Latvijas tiesu apgabali. Manuprāt vistuvāk sākotnēji domātajiem novadiem ir vecais iedalījums guberņās. --Kikos (diskusija) 19:25, 29 decembrī, 2012 (UTC)

Pat guberņu robežas jautājumu skaidru nevieš, jo nav, piemēram, dzirdēts, ka tieši robeža starp Tukuma un Jelgavas apriņķiem būtu tā īstā robeža, kas veido Kurzemes un Zemgales etnogrāfisko dalījumu. Var pakāpties vēl vairāk atpakaļ un definēt, ka nav tādas Kurzemes un nav tādas Zemgales, nerunājot jau par Sēliju. Ir "Kurzeme un Zemgale". Bet šīs protams ir tikai pārdomas pie tējas tases, neņemiet nopietni. Bet viena lieta ir skaidra, Tukums ir Kurzeme, sit kaut nost. :) --Gvdk (diskusija) 10:21, 30 decembrī, 2012 (UTC)

Es tepat vikipēdijā uzgāju latvijas apriņķu karti -1924-1945

, piedāvāju izmantot to par pamatu novadu iedalījumam, jo tāds bija līdz pat padomju okupācijai, tiesa gan tajā nav iekļauta Sēlija. Tomēr tas ir oficiālākais iedalījums kādu esmu atradis, turklāt tas saskan ar Vitebskas guberņas karti – Vilnisr ^{S | D} 10:44, 30 decembrī, 2012 (UTC)

Valsts valoda

Vai tad Satversmē nav noteiktas divas oficiālas Latvijas valsts valodas: latviešu un līvu? kāpēc tad wikipedijā noradīta tikai viena? —Šo komentāru pievienoja Mrsanta (diskusija • devums).

"Valsts valodas likumā" 3. pantā ir teikts, ka valsts valoda ir latviešu valoda. Nekas nav teikts par līvu valodu.--Treisijs 05:16, 26 augustā, 2010 (UTC)

Nē, paņem Satversmi un apskaties. Vienīgi Valsts valodas likumā līvu valodai vajadzētu būt noteiktam kaut kādam īpašam statusam ~~Xil (saruna) 08:19, 26 augustā, 2010 (UTC)

Nepieciešama atsauce

Man kau kā nepatīk, ka šis raksts atrodas kategorijā "Raksti, kuriem trūkst atsauču", bet ar atsauču sameklēšanu man iet tā pašvaki. Varbūt kādam ir kāda grāmata vai kaut kas tamlīdzīgs, kurā būtu apstiprinājumi (vai noliegumi) šādiem faktiem:

• kā vienotas latviešu tautas apdzīvotās zemes apzīmējums Latvijas vārds parādās apgaismības laikmetā 18. gadsimta beigās;
• Latvijā ir vairāk kā 12 000 upju;
• Latvijā ir vairāk kā 2000 ezeru.

Paldies jau iepriekš. --FRK (runas/darbi) 20:43, 30 aprīlī, 2012 (UTC)

Darīju, ko varēju. Precīzāki dati par upēm droši vien ir enciklopēdijas "Latvijas daba" 6. sējumā, kura man pie rokas nav. --ScAvenger (diskusija) 21:19, 30 aprīlī, 2012 (UTC)

Liels paldies :) --FRK (runas/darbi) 21:24, 30 aprīlī, 2012 (UTC)

Iedzīvotāju skaits

Rakstā minēti trīs iedzīvotāju skaiti: kopsavilkumā rakstīts, kā 2011. gadā bija 2 070 371 cilvēks, tomēr 2012. gadā - jau 2 217 053 cilvēki. No kurienes tika ņemti ap 150 000 papildus cilvēkus, ja Latvijā ir negatīvs iedzīvotāju pieaugums? Tālāk rakstā, sadaļā "Iedzīvotāji -> Etniskais sastāvs" minēts trešais skaits - 2 067 887 cilvēki 2011. gadā. Kurš skaits taču ir pareizs? Jānis Viensētnieks (diskusija) 07:14, 26 jūnijā, 2012 (UTC)

uzskatu ka jāizmanto tautskaites dati. 2011.g. --Biafra (diskusija) 07:27, 26 jūnijā, 2012 (UTC)

Par kopsavilkumu, kas ir infokastē — 2011. gads (kā tur rakstīts) ir tie galīgi tautu skaitīšanas dati, 2012. gads — PMLP dati, kas atjaunoti uz šī gada 1. janvāri. Sadaļā "Etniskais sastāvs" (pēc idejas tā vajadzētu būt, nepārbaudīju) ir tautu skaitīšanas provizoriskie rezultāti. --FRK ^{(diskusija/devums)} 15:25, 26 jūnijā, 2012 (UTC)

Labojuma pieprasījums (04-06-2015)

Latvijas prezidents ir Raimonds Vējonis nevis Andris Bērziņš. —Šo komentāru pievienoja Svetislavs (diskusija • devums).

Izlasi šo te. --FRK (diskusija) 10:23, 4 jūnijā, 2015 (EEST)

Labojuma pieprasījums (04-06-2015)

Latvijas prezidents sākot no 3. jūnija 2015 ir Raimonds Vējonis. Papildinformācija: http://www.diena.lv/latvija/zinas/papildinats-20-41-foto-nakamais-valsts-prezidents-raimonds-vejonis-14100325 —Šo komentāru pievienoja 85.254.159.189 (diskusija • devums).

Viņš vēl nav prezidents. --FRK (diskusija) 12:20, 4 jūnijā, 2015 (EEST)

Jūsu iedotajā saitē: "Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies 7.jūlijā.". --Papuass (diskusija) 12:20, 4 jūnijā, 2015 (EEST)

Kļūda ar atsauci...

Izlabojiet tur to sarkano neglīto pleķi :) silraks (Mana diskusija) 15:53, 28 jūlijā, 2015 (EEST)

Izdarīts --FRK (diskusija) 15:55, 28 jūlijā, 2015 (EEST)

Labojuma pieprasījums (07-08-2016)

Lūdzu veikt labojumus par Satversmes pieņemšanu, jo to pieņēma 1922.gada 22.februārī, bet 1920.gada 1.mainā Latvijas Satversmes sapuce sanāca uz pirmo sapulci. —Šo komentāru pievienoja Andriky (diskusija • devums).

Rakstā Latvijas Republikas Satversme izskatās drusku sarežģītāk. Kādu datumu lai pieņem par īsto? --ScAvenger (diskusija) 2016. gada 7. augusts, plkst. 22.23 (EEST)

Labojuma pieprasījums (13-10-2016)

Labvakar! Varat izlabot iedzīvotāju skaitu no 2014. gada uz 2016. gadu? 2016. gada sākumā Latvijā dzīvo 1 969 000 iedzīvotāju. Vel pie reizes var uzrakstīt etniskās grupas no 2012. gada uz 2016. gadu. Atsauce: http://www.csb.gov.lv/notikumi/2016-gada-sakuma-latvija-par-171-tukstoti-iedzivotaju-mazak-neka-pirms-gada-43973.html --Iveta 2015 2016. gada 13. oktobris, plkst. 20.56 (EEST)

Lapas aizsardzība

Vēlētos uzzināt kāpēc ir aktivizēta lapas labošanas bloķēšana? – Vilnisr ^{S | D} 2016. gada 6. decembris, plkst. 14.11 (EET)

Šķiet, ka aizsardzība tika uzstādīta brīdī, kad kāds uzstājīgi laboja nupat ievēlētas (amatā nestājušās amatpersonas). ?Samazināju aizsardzības līmeni, ja problēmas neradīsies, atstāsim. --Papuass (diskusija) 2016. gada 6. decembris, plkst. 15.38 (EET)

Lietuviešu?

Raksta teikums šķiet apšaubāms:

"Tāpat lietuviešu nosaukums 13. gadsimtā latīniski rakstītajā Indriķa hronikā bija Lethones vai Letones."

Kādēļ "lietuviešu"?

Tas vairākkārt atrodams Internetā, meklējot ar Google. Sīkāk neskatījos, šķiet, tie visi bija pārkopējumi no Vikipēdijas.-- Zuiks (diskusija) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 08.55 (EEST)

@Pirags: --Biafra (diskusija) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.21 (EEST)

Cik noprotu, iztrūkst pāris vārdi, un domāts — lietuviešu lietotais nosaukums senlatviešu apdzīvotajām zemēm. —Turaids (diskusija) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.48 (EEST)

Jā, man arī tas ienāca prātā. Gaidīsim, ko saka Pirags. -- Zuiks (diskusija) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 10.52 (EEST)

Skatīt atsauci uz Indriķa hronikas latīnisko tekstu: IX. 1. De bello cum Letonibus in Rodopoyse (Kauja ar lietuviešiem pie Ropažiem). Tālāk IX. 2. Anno septimo e circa quadragesimam, [..], Lethones pene duo milia equitum virorum contra Estones moventur in expeditionem. Tātad lietuviešus latīniski tolaik sauca par Lethones, bet igauņus par Estones. Senlatviešu maztautām katrai bija savs nosaukums, bet ar laiku līdzīgu nosaukumu vāciski sāka attiecināt arī uz letgaļiem (vācu: die Letten). Laikam jau viņi tolaik runāja vienas valodas dažādos dialektos, vēl līdz 19. gadsimtam vidzemnieki arī sēļus saukuši par "leišiem".--Pirags (diskusija) 2018. gada 17. aprīlis, plkst. 23.24 (EEST)