Latvijas administratīvais iedalījums
Latvijas administratīvais iedalījums ir Latvijas teritorijas sadalījums administratīvajās teritorijās. No 2011. gada 3. janvāra Latvija ir iedalīta 110 novados un 9 republikas pilsētās.
2020. gadā apstiprinātā administratīvi teritoriālā reforma paredz administratīvā iedalījuma maiņu un pašvaldību skaita samazinājumu. No 2021. gada 1. jūlija plānots pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem.
Spēkā esošais administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Republikas pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Republikas pilsētas ir ārpus citām administratīvajām vienībām esošas pašvaldības. Rīgai speciāls statuss tika piešķirts ar Saeimas 1931. gada 3. februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” un tā bija Latvijas galvaspilsēta un neietilpa Rīgas apriņķī. 1940. gadā republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts Rīgai, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai un Ventspilij. 1952. gadā, iedibinot Latvijas PSR teritorijā apgabalus, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, Rēzeknei un Ventspilij tika piešķirts apgabala pakļautības pilsētas statuss. 1953. gadā, likvidējot apgabalus, visām apgabala pakļautības pilsētām tika piešķirts republikas pakļautības pilsētas statuss. Jūrmalai republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts, to nodibinot 1959. gadā.[1] 1992. gadā, atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, termins "republikas pakļautības pilsēta" tika nomainīts ar terminu "republikas pilsēta". 2009. gadā republikas pilsētas statuss tika piešķirts divām lielākajām rajonu pilsētām — Jēkabpilij un Valmierai.
Nr. | Pilsēta | Ģerbonis | Statusa piešķiršanas gads |
Platība | Iedzīvotāju skaits |
Blīvums |
---|---|---|---|---|---|---|
1. | Daugavpils | 1940 | 72,48 | 98089 | 1414,1 | |
2. | Jēkabpils | 2009 | 23,0 | 24839 | 1142,8 | |
3. | Jelgava | 1940 | 60,1 | 62572 | 1073,5 | |
4. | Jūrmala | 1959 | 100,0 | 57385 | 560,6 | |
5. | Liepāja | 1940 | 60,37 | 79995 | 1389,5 | |
6. | Rēzekne | 1952 | 17,48 | 32630 | 1997,3 | |
7. | Rīga | 1931 | 307,17 | 701185 | 2290,0 | |
8. | Valmiera | 2009 | 19,35 | 25680 | 1497,1 | |
9. | Ventspils | 1940 | 55,4 | 40679 | 770,0 |
Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nr. | Novads | Ģerbonis | Centrs | Pilsētas | Pagasti | Platība | Iedzīvotāju skaits |
Blīvums |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | Ādažu novads | Ādaži | 0 | 0 | 162,9 | 9878 | 60,6 | |
2. | Aglonas novads | Aglona | 0 | 4
|
392,7 | 4426 | 11,3 | |
3. | Aizkraukles novads | Aizkraukle | 1 (Aizkraukle) | 1 (Aizkraukles pagasts) | 102,3 | 9986 | 97,6 | |
4. | Aizputes novads | Aizpute | 1 (Aizpute) | 5
|
640,2 | 10368 | 16,2 | |
5. | Aknīstes novads | Aknīste | 1 (Aknīste) | 3
|
285,0 | 3236 | 11,4 | |
6. | Alojas novads | Aloja | 2
|
4
|
630,7 | 6025 | 9,6 | |
7. | Alsungas novads | Alsunga | 0 | 0 | 190,0 | 1620 | 8,5 | |
8. | Alūksnes novads | Alūksne | 1 (Alūksne) | 15
|
1699,8 | 19221 | 11,3 | |
9. | Amatas novads | «Ausmas» | 0 | 5
|
741,8 | 6357 | 8,6 | |
10. | Apes novads | Ape | 1 (Ape) | 4
|
545,1 | 4287 | 7,9 | |
11. | Auces novads | Auce | 1 (Auce) | 6
|
517,8 | 8564 | 16,5 | |
12. | Babītes novads | Piņķi | 0 | 2
|
241,7 | 9223 | 38,2 | |
13. | Baldones novads | Baldone | 1 (Baldone) | 1 (Baldones pagasts) | 179,1 | 5726 | 29,7 | |
14. | Baltinavas novads | Baltinava | 0 | 0 | 185,0 | 1351 | 7,3 | |
15. | Balvu novads | Balvi | 1 (Balvi) | 10
|
1044,5 | 15597 | 14,9 | |
16. | Bauskas novads | Bauska | 1 (Bauska) | 8
|
784,9 | 28028 | 35,7 | |
17. | Beverīnas novads | Mūrmuiža | 0 | 3
|
300,5 | 3553 | 11,8 | |
18. | Brocēnu novads | Brocēni | 1 (Brocēni) | 4
|
498,5 | 7068 | 14,2 | |
19. | Burtnieku novads | Burtnieki | 0 | 6
|
710,1 | 8487 | 12,0 | |
20. | Carnikavas novads | Carnikava | 0 | 0 | 80,2 | 6513 | 81,2 | |
21. | Cēsu novads | Cēsis | 1 (Cēsis) | 1 (Vaives pagasts) | 171,7 | 19671 | 114,6 | |
22. | Cesvaines novads | Cesvaine | 1 (Cesvaine) | 1 (Cesvaines pagasts) | 190,5 | 3114 | 16,3 | |
23. | Ciblas novads | Blonti | 0 | 5
|
509,4 | 3309 | 6,5 | |
24. | Dagdas novads | Dagda | 1 (Dagda) | 10
|
948,8 | 9331 | 9,8 | |
25. | Daugavpils novads | Daugavpils | 0 | 19
|
1877,6 | 28211 | 15,0 | |
26. | Dobeles novads | Dobele | 1 (Dobele) | 10
|
889,7 | 24390 | 27,4 | |
27. | Dundagas novads | Dundaga | 0 | 2
|
675,6 | 4767 | 7,1 | |
28. | Durbes novads | Lieģi | 1 (Durbe) | 4
|
320,7 | 3401 | 10,6 | |
29. | Engures novads | Smārde | 0 | 3
|
397,9 | 8045 | 20,2 | |
30. | Ērgļu novads | Ērgļi | 0 | 3
|
379,5 | 3535 | 9,3 | |
31. | Garkalnes novads | Rīga (Berģi) | 0 | 0 | 150,5 | 7227 | 48,0 | |
32. | Grobiņas novads | Grobiņa | 1 (Grobiņa) | 4
|
490,2 | 10220 | 20,8 | |
33. | Gulbenes novads | Gulbene | 1 (Gulbene) | 13
|
1876,1 | 25073 | 13,4 | |
34. | Iecavas novads | Iecava | 0 | 0 | 311,6 | 9818 | 31,5 | |
35. | Ikšķiles novads | Ikšķile | 1 (Ikšķile) | 1 (Tīnūžu pagasts) | 132,1 | 8764 | 66,3 | |
36. | Ilūkstes novads | Ilūkste | 2
|
6
|
648,4 | 9062 | 14,0 | |
37. | Inčukalna novads | Inčukalns | 1 (Vangaži) | 1 (Inčukalna pagasts) | 112,2 | 8510 | 75,8 | |
38. | Jaunjelgavas novads | Jaunjelgava | 1 (Jaunjelgava) | 6
|
685,0 | 6486 | 9,5 | |
39. | Jaunpiebalgas novads | Jaunpiebalga | 0 | 2
|
251,0 | 2671 | 10,6 | |
40. | Jaunpils novads | Jaunpils | 0 | 2
|
210,2 | 2743 | 13,0 | |
41. | Jēkabpils novads | Jēkabpils | 0 | 7
|
906,0 | 5747 | 6,3 | |
42. | Jelgavas novads | Jelgava | 0 | 13
|
1319,0 | 27103 | 20,5 | |
43. | Kandavas novads | Kandava | 1 (Kandava) | 6
|
649,0 | 9897 | 15,2 | |
44. | Kārsavas novads | Kārsava | 1 (Kārsava) | 5
|
628,4 | 6941 | 11,0 | |
45. | Kocēnu novads | Kocēni | 0 | 5
|
498,1 | 7018 | 14,1 | |
46. | Kokneses novads | Koknese | 0 | 3
|
360,6 | 6036 | 16,7 | |
47. | Krāslavas novads | Krāslava | 1 (Krāslava) | 11
|
1078,4 | 19811 | 18,4 | |
48. | Krimuldas novads | Ragana | 0 | 2
|
339,1 | 5778 | 17,0 | |
49. | Krustpils novads | Jēkabpils (Krustpils) | 0 | 6
|
812,2 | 6680 | 8,2 | |
50. | Kuldīgas novads | Kuldīga | 1 (Kuldīga) | 13
|
1756,7 | 27213 | 15,5 | |
51. | Ķeguma novads | Ķegums | 1 (Ķegums) | 3
|
490,0 | 6306 | 12,9 | |
52. | Ķekavas novads | Ķekava | 1 (Baloži) | 2
|
270,2 | 21673 | 80,2 | |
53. | Lielvārdes novads | Lielvārde | 1 (Lielvārde) | 3
|
225,7 | 11400 | 50,5 | |
54. | Līgatnes novads | Līgatne | 1 (Līgatne) | 1 (Līgatnes pagasts) | 167,7 | 4045 | 24,1 | |
55. | Limbažu novads | Limbaži | 1 (Limbaži) | 7
|
1170,9 | 19538 | 16,7 | |
56. | Līvānu novads | Līvāni | 1 (Līvāni) | 5
|
624,6 | 14046 | 22,5 | |
57. | Lubānas novads | Lubāna | 1 (Lubāna) | 1 (Indrānu pagasts) | 346,9 | 2851 | 8,2 | |
58. | Ludzas novads | Ludza | 1 (Ludza) | 9
|
966,0 | 15667 | 16,2 | |
59. | Madonas novads | Madona | 1 (Madona) | 14
|
2153,4 | 27732 | 13,4 | |
60. | Mālpils novads | Mālpils | 0 | 0 | 220,9 | 4039 | 18,3 | |
61. | Mārupes novads | Mārupe | 0 | 0 | 103,9 | 15130 | 145,6 | |
62. | Mazsalacas novads | Mazsalaca | 1 (Mazsalaca) | 4
|
417,0 | 3953 | 9,5 | |
63. | Mērsraga novads | Mērsrags | 0 | 0 | 109,0 | 1832 | 16,8 | |
64. | Naukšēnu novads | Naukšēni | 0 | 2
|
281,0 | 2291 | 8,2 | |
65. | Neretas novads | Nereta | 0 | 4
|
645,5 | 4383 | 6,8 | |
66. | Nīcas novads | Nīca | 0 | 2
|
350,8 | 3858 | 11,0 | |
67. | Ogres novads | Ogre | 1 (Ogre) | 9
|
992,3 | 38861 | 39,2 | |
68. | Olaines novads | Olaine | 1 (Olaine) | 1 (Olaines pagasts) | 297,0 | 20627 | 69,5 | |
69. | Ozolnieku novads | Ozolnieki | 0 | 3
|
286,1 | 10406 | 36,4 | |
70. | Pārgaujas novads | Stalbe | 0 | 3
|
487,5 | 4425 | 9,1 | |
71. | Pāvilostas novads | Pāvilosta | 1 (Pāvilosta) | 2
|
515,0 | 3233 | 6,3 | |
72. | Pļaviņu novads | Pļaviņas | 1 (Pļaviņas) | 3
|
376,8 | 6294 | 16,7 | |
73. | Preiļu novads | Preiļi | 1 (Preiļi) | 4
|
365,3 | 11764 | 32,2 | |
74. | Priekules novads | Priekule | 1 (Priekule) | 5
|
519,7 | 6611 | 12,7 | |
75. | Priekuļu novads | Priekuļi | 0 | 4
|
301,8 | 9293 | 31,1 | |
76. | Raunas novads | Rauna | 0 | 2
|
309,0 | 4008 | 13,0 | |
77. | Rēzeknes novads | Rēzekne | 0 | 25
|
2524,1 | 31602 | 12,5 | |
78. | Riebiņu novads | Riebiņi | 0 | 6
|
630,0 | 6179 | 9,8 | |
79. | Rojas novads | Roja | 0 | 0 | 200,5 | 4412 | 31,1 | |
80. | Ropažu novads | Ropaži | 0 | 0 | 326,4 | 7130 | 21,8 | |
81. | Rucavas novads | Rucava | 0 | 2
|
449,0 | 1998 | 4,4 | |
82. | Rugāju novads | Rugāji | 0 | 2
|
512,0 | 2652 | 5,2 | |
83. | Rūjienas novads | Rūjiena | 1 (Rūjiena) | 4
|
352,2 | 6144 | 17,4 | |
84. | Rundāles novads | Pilsrundāle | 0 | 3
|
231,1 | 4259 | 18,4 | |
85. | Salacgrīvas novads | Salacgrīva | 2
|
3
|
637,6 | 9408 | 14,8 | |
86. | Salas novads | Sala | 0 | 2
|
317,1 | 4297 | 13,6 | |
87. | Salaspils novads | Salaspils | 1 (Salaspils) | 1 (Salaspils pagasts) | 127,0 | 23219 | 182,8 | |
88. | Saldus novads | Saldus | 1 (Saldus) | 15
|
1683,3 | 28705 | 17,1 | |
89. | Saulkrastu novads | Saulkrasti | 1 (Saulkrasti) | 1 (Saulkrastu pagasts) | 47,7 | 6144 | 128,8 | |
90. | Sējas novads | Loja | 0 | 0 | 227,9 | 2496 | 11,0 | |
91. | Siguldas novads | Sigulda | 1 (Sigulda) | 3
|
360,9 | 17779 | 49,3 | |
92. | Skrīveru novads | Skrīveri | 0 | 0 | 105,4 | 4066 | 38,6 | |
93. | Skrundas novads | Skrunda | 1 (Skrunda) | 4
|
553,2 | 5968 | 10,8 | |
94. | Smiltenes novads | Smiltene | 1 (Smiltene) | 8
|
949,0 | 14276 | 15,0 | |
95. | Stopiņu novads | Ulbroka | 0 | 0 | 53,5 | 9908 | 185,2 | |
96. | Strenču novads | Strenči | 2
|
2
|
375,7 | 4192 | 11,2 | |
97. | Talsu novads | Talsi | 4
|
14
|
1763,0 | 34443 | 19,5 | |
98. | Tērvetes novads | Zelmeņi | 0 | 3
|
223,8 | 4088 | 18,3 | |
99. | Tukuma novads | Tukums | 1 (Tukums) | 10
|
1199,7 | 33396 | 27,8 | |
100. | Vaiņodes novads | Vaiņode | 0 | 2
|
344,0 | 2932 | 8,5 | |
101. | Valkas novads | Valka | 1 (Valka) | 5
|
908,0 | 10513 | 11,6 | |
102. | Varakļānu novads | Varakļāni | 1 (Varakļāni) | 2
|
279,0 | 3915 | 14,0 | |
103. | Vārkavas novads | Vecvārkava | 0 | 3
|
288,9 | 2369 | 8,2 | |
104. | Vecpiebalgas novads | Vecpiebalga | 0 | 5
|
542,5 | 4781 | 8,8 | |
105. | Vecumnieku novads | Vecumnieki | 0 | 6
|
844,0 | 9708 | 11,5 | |
106. | Ventspils novads | Ventspils | 1 (Piltene) | 12
|
2472,0 | 13510 | 5,5 | |
107. | Viesītes novads | Viesīte | 1 (Viesīte) | 4
|
650,5 | 4614 | 7,1 | |
108. | Viļakas novads | Viļaka | 1 (Viļaka) | 6
|
639,7 | 6364 | 9,9 | |
109. | Viļānu novads | Viļāni | 1 (Viļāni) | 3
|
285,1 | 7098 | 24,9 | |
110. | Zilupes novads | Zilupe | 1 (Zilupe) | 3
|
308,9 | 3651 | 11,8 |
Administratīvi teritoriālās reformas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


2009. gada administratīvi teritoriālā reforma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību sākās jau tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas.[3][4][5][6] Reformu mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.[7] Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un pagastus apvienoja novados, kā arī 9 lielpilsētas ieguva republikas pilsētu statusu. Papildus tam tika nolemts visas pilsētu lauku teritorijas pārdēvēt par pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem pagastiem.[8] Novadā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) ieguva novada teritoriālās vienības statusu un saglabāja savu nosaukumu.[7]
1996. gadā, apvienojoties Kandavas pilsētai, Kandavas un Cēres pagastiem, tika radīta administratīvā vienība "Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju". Nākamajā gadā tai pievienojās arī Zemītes un Matkules pagasts, bet 1999. gadā tā kļuva par Kandavas novadu — pirmo novadu Latvijā.[9] 1999. gadā tika izveidots arī Līvānu novads, bet 2000. gadā — vēl pieci novadi: Amatas, Ciblas, Durbes, Preiļu un Sabiles novads (vēlāk iekļauts Talsu novadā).[9] Vairākkārt pārceļot reformas beigu termiņus, par reformas galīgo beigu termiņu tika noteiktas 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas.[7] Līdz tam laikam jau bija izveidots 41 novads, bet vēl joprojām pastāvēja 424 pagasti ar pašvaldību, 50 rajona pilsētas un 7 republikas pilsētas.[10] 2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka 109 novadu un 9 republikas pilsētu domes, izbeidzot visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo padomju pilnvaras.[10] Arī rajonu padomju pilnvaras beidzās 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, lai nodrošinātu pakāpenisku rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu, rajona pašvaldības turpināja pastāvēt kā publisko tiesību juridiskās personas līdz visu tās saistību nodošanai vai izbeigšanai līdz 2009. gada 31. decembrim.[11]
2021. gada administratīvi teritoriālā reforma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2015. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosināja būtiski samazināt novadu skaitu. Viens no piedāvātajiem variantiem paredzēja samazināt novadu skaitu līdz 49, saglabājot deviņas republikas nozīmes pilsētas.[12]
2019. gada sākumā rakstītajā Kariņa Ministru kabineta deklarācijā par iecerēto darbību tika deklarēta apņemšanās līdz 2021. gadam īstenot vietējo pašvaldību reformu, apvienojot administratīvās teritorijas ilgtspējīgākās un ekonomiski spēcīgākās vienībās, atsevišķi modelējot Pierīgas pašvaldību attīstības plānu.[13] Martā Saeima akceptēja VARAM sagatavoto likumprojektu administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanai. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunas redakcijas izstrādi paredzēts pabeigt līdz 2019. gada 1. decembrim.[14] Aprīlī tika nodots apspriešanai VARAM sagatavotais 2021. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas projekts, kas paredz novadu skaitu samazināt no 119 līdz 35. Ministrs Juris Pūce atzina, ka VARAM izveidotā jauno novadu un pagastu karte lielā mērā izskatās līdzīga kādreizējai Latvijas rajonu kartei.[15]
Projektā visus līdz 2009. gadam pastāvējušos rajonu centrus plānots veidot par jauno novadu centriem, pie kam septiņas republikas pilsētas (izņemot Rīgu un Jūrmalu) plānots apvienot ar tām apkārt esošajiem novadiem. Bijušā Rīgas rajona teritorijā novadu skaitu plānots samazināt no 16 līdz 6, atstājot Ādažu novadu, Ķekavas novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu, Salaspils novadu, Ulbrokas novadu un Siguldas novadu. Paredzēts, ka saglabāsies arī Līvānu novads un Smiltenes novads.[16]
2019. gada 17. septembrī Ministru kabinets (MK) akceptēja VARAM sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par administratīvi teritoriālo iedalījumu", uzdodot līdz 21. novembrim sagatavot likumprojektu izskatīšanai Saeimā.[17] 15. oktobrī MK apstiprināja likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" gala versiju, kurā paredzēts izveidot 39 administratīvās teritorijas — 5 republikas nozīmes pilsētas (Daugavpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne un Rīga) un 34 novadus.[18]
2020. gada 10. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu un akceptēja Valsts prezidenta Levita rosinājumu, ka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai — regulēs atsevišķs likums. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. janvārim izstrādā likumprojektu par administratīvo reģionu izveidi Vidzemē, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai, savukārt līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimai izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējas nozīmes jautājumu kārtošanai[19]
2020. gada 22. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits izsludināja jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas no 2021. gada 1. jūlija paredz pāriet uz 42 pašvaldībām — 7 valstspilsētu pašvaldībām (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils) un 35 novadiem, kas ar dažiem izņēmumiem tiks izveidoti agrāko rajonu teritorijās. Turpmāk Latvijas Republikas pilsētas iedalīs valstspilsētās un novadu pilsētās. Valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Ogre, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils (trīs no tām nav atsevišķas pašvaldības, bet ietilpst novados kā teritoriālā iedalījuma vienības). Saskaņā ar pieņemto likumu no 2021. gada 1. jūlija pilsētas statusu piešķirs Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.[20]
Valstspilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Likuma grozījumi paredz republikas pilsētas pārdēvēt par valstspilsētām un tām pievienot Ogri. Septiņām no desmit valstspilsētām – Daugavpilij, Jelgava, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Rīgai un Ventspij – ir noteikts atsevišķas administratīvās teritorijas (valstspilsētas pašvaldības) statuss. Savukārt Jēkabpils, Ogre un Valmiera ir attiecīgo novadu teritoriālā iedalījuma vienības.
Lai nodrošinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, Daugavpils, Jelgavas, Liepājas, Rēzeknes un Venstpils valstspilsētu pašvaldības ar apkārt esošajiem novadiem sadarbojas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un attīstības programmas izstrādē un izveido kopīgas sadarbības institūcijas šādās jomās: civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana.
Nr. | Pilsēta | Ģerbonis | Statusa piešķiršanas gads |
Platība | Iedzīvotāju skaits |
Blīvums | Novads |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | Daugavpils | 1940 | 72,48 | 98 089 | 1 414,1 | Sadarbība ar Augšdaugavas novadu | |
2. | Jēkabpils | 2009 | 23,0 | 24 839 | 1 142, | Jēkabpils novads | |
3. | Jelgava | 1940 | 60,1 | 62 572 | 1 073,5 | Sadarbība ar Jelgavas novadu | |
4. | Jūrmala | 1959 | 100,0 | 57 385 | 560,6 | — | |
5. | Liepāja | 1940 | 60,37 | 79 995 | 1 389,5 | Sadarbība ar Dienvidkurzemes novadu | |
6. | Ogre | 2021 | 13,6 | 25 380 | 1 866,2 | Ogres novads | |
7. | Rēzekne | 1952 | 17,48 | 32 630 | 1 997,3 | Sadarbība ar Rēzeknes novadu | |
8. | Rīga | 1931 | 307,17 | 701 185 | 2 290,0 | — | |
9. | Valmiera | 2009 | 19,35 | 25 680 | 1 497,1 | Valmieras novads | |
10. | Ventspils | 1940 | 55,4 | 40 679 | 770,0 | Sadarbība ar Ventspils novadu |
Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ P.Mucenieks. Latvijas pašvaldību iekārta, Rīga 1938.
- ↑ Latvijas Vēstnesis. Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas, publicēts: 14.12.1995.
- ↑ Latvijas Vēstnesis. Nopietna saruna “ar” un “par” pašvaldībām, publicēts: 23.04.1996.
- ↑ Latvijas Vēstnesis. Noteikumi par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai, publicēts: 15.02.1995
- ↑ Latvijas Vēstnesis. Mēs šodien un rīt, publicēts: 25.10.1995.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Administratīvi teritoriālās reformas likums
- ↑ Diena, ceturtdiena, 13. augusts (2009)
- ↑ 9,0 9,1 Latvijas Vēstnesis.Par pašvaldību reformu, publicēts: 24.11.2000.
- ↑ 10,0 10,1 «Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 31. decembrī. Skatīts: 2013. gada 28. decembrī.
- ↑ Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums
- ↑ Šādi izskatīsies Latvija pēc novadu skaita samazināšanas skaties.lv 2015. gada 28. septembrī
- ↑ Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
- ↑ Valdība vienojas par soļiem novadu reformas turpināšanai lsm.lv, 2019. gada 12. martā
- ↑ VARAM teritoriālās reformas projekts paredz Latvijā izveidot 35 pašvaldības lsm.lv 2019. gada 9. aprīlī
- ↑ Novadu reforma: kuras pašvaldības tiks “saprecinātas”? skaties.lv 2009. gada 10. aprīlī
- ↑ Valdība akceptē novadu reformu — līdzšinējo 119 vietvaru vietā veidot 36 lsm.lv 2019. gada 17. septembrī
- ↑ Valdība apstiprina novadu reformas likumprojektu; diskusijas turpināsies Saeimā Sanita Upleja, delfi.lv 2019. gada 15. oktobrī
- ↑ Saeima pieņēmusi administratīvi teritoriālo reformu LETA 2020. gada 10. jūnijā
- ↑ Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu LETA 2020. gada 22. jūnijā
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas kultūrvēsturiskie novadi
- Latvijas plānošanas reģioni
- Latvijas vēlēšanu apgabali
- Latvijas tiesu apgabali
- ISO 3166-2:LV
- Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Likumi.lv Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums
- Iedzīvotāju skaits novados
- Administratīvi teritoriālā reforma - Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
- Novadu veidošanas rokasgrāmata Archived 2019. gada 1. decembrī, Wayback Machine vietnē.
|