Mazozolu pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mazozolu pagasts
Mazozolu pagasts LocMap.png
Mazozolu pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Ogres novads
Centrs: Līčupe
Platība: 97,0 km2
Iedzīvotāji (2010): 630[1]
Blīvums: 6.5 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Mazozolu pagasts Vikikrātuvē

Mazozolu pagasts ir viena no Ogres novada administratīvajām teritorijām tā austrumos Ogres un Līčupes starpupē. Robežojas ar sava novada Taurupes un Meņģeles pagastiem, Amatas novada Zaubes pagastu, Vecpiebalgas novada Kaives pagastu un Ērgļu novada Ērgļu un Sausnējas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Līčupē. Lielākās apdzīvotās vietas: Līčupe, Mazozoli, Ogresmuiža.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Vidzemes augstienē, lielākā daļa atrodas Augšogres pazeminājumā bet ziemeļrietumu daļa — Piebalgas paugurainē. Augstākā vieta — Eglīškalns (205,6 m vjl) — atrodas pagasta ziemeļu daļā.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairāki nelieli ezeriņi — Lielais Vaukšu ezers, Mazais Vaukšu ezers, Plakaņu ezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. gs. šī teritorija piederēja pie Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada (latīņu: castrum Negeste), netālu no robežas ar Kokneses valsti. Ogres upes labajā krastā atradās letgaļu pils. Pēc Letijas dalīšanas līguma 1210. gadā Negestes pilsnovads tika ordenim[2], bet 1213. gadā to piešķīra bīskapam un līdz Livonijas konfederācijas sabrukumam tas kā Bērzaunes pilsnovada rietumu daļa ietilpa Rīgas arhibīskapijas sastāvā. Arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni 14. gadsimtā uzcēla Ērgļu pili. Pēc Livonijas kara šī apkaime tika pievienota Pārdaugavas hercogistei.

Vidzemes guberņas laikā tagadējā Mazozolu pagasta teritorija ietilpa Cēsu apriņķa Ērgļu-Ogres draudzes novadā (Erlaa-Ogershof), vēlāk Ogres pagastā. Līdz Pirmajam pasaules karam šeit atradās Mazozolu muiža, ko pēc 1920. gada zemes reformas sadalīja 28 vienībās 420 ha kopplatībā.[3]

1945. gadā Ogres pagasta teritorijā izveidoja Ogres un Mazozolu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Mazozolu ciemam pievienoja Ogres ciemu, 1963. gadā — daļu Ogreslīču un Taurupes ciema. 1977. gadā daļu Mazozolu ciema teritorijas iekļāva Ogreslīču un Sausnējas ciemos. 1990. gadā ciemu reorganizē par pagastu.[4] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļauj Ogres novadā.

Ievērojamas vietas un objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ogres pilskalns — senais latgaļu pilskalns atrodas grūti pieejamā vietā Ogres krastā. Pilskalns ir ap 60 m garš un ap 10—20 m augsts. Tam ir stāvas, ar mežu apaugušas nogāzes un kails, līdzens plankums.
  • Jāņkalniņš — sena kulta vieta, paugurs, kura virsotnē atrodas 1789.gadā celtās un 2. pasaules karā sagrautās mūra baznīcas drupas.
  • Lazdiņu akmens "Kariete" — senā braucamrīka formu atgādinošais akmens ir 5,1 m garš, 3 m plats un 1,8 m augsts. Akmens apkārtmērs ir 13,3 m.
  • Velna grāvis (klēpis) — pie Spiļviem. Ap 30 m garš laukakmēņu krāvums Nāružas upītes augšteces gravā. Ar savdabīgodabas veidojumu saistītas teikas, kas vēsta, ka senatnē velns nesis priekšautā akmeņus, līdz iedziedājies gailis, un akmeņi izbiruši tieši upītē.
  • Ozolkalna ozols — stumbra apkārtmērs 5,6 m.
  • Mārkutu akmens — 1,5 m augstajā akmenī iekalta nenoskaidrotas izcelsmes zīme "1021"
  • Vedzes dabas taka — taka iekārtota Vedzes upes krastā uz Mazozolu pagasta un Cēsu rajona Zaubes pagasta robežas. Tā iepazīstina ar upes savdabīgajiem krastiem un apkārtnes augu pasauli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni
  3. Latviešu konversācijas vārdnīca. XV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 29646. sleja.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.