Edgars Lejnieks
- Šis raksts ir par matemātiķi. Par citiem cilvēkiem ar uzvārdu Lejnieks skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||
| ||||||||||
Edgars Lejnieks (dzimis 1889. gada 19. maijā, miris 1937. gada 11. februārī) bija latviešu matemātiķis, Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes vairākkārtējs dekāns, Latvijas Universitātes Centrālās bibliotēkas pirmais pārzinis, Matemātikas semināra bibliotēkas vadītājs. Profesors E. Lejnieks bija sakrājis lielu personīgo bibliotēku ar vairāk kā 2000 grāmatām, ko vēlāk atpirka Latvijas Universitāte.[1][2][3][4] Lejnieka zinātniskie darbi bija veltīti galvenokārt trīsstūra ģeometrijai. Pie profesora Lejnieka mācījās pirmā latviešu matemātiķu, fiziķu un astronomu paaudze.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1889. gada 19. maijā Rīgā. No 1898. gada līdz 1900. gadam Edgars Lejnieks mācījās Tīlava skolā. No 1900. līdz 1907. gadam viņš mācījās Rīgas Pētera I reālskolā. Jau mācību laikā 1906. gadā Lejnieks publicēja pirmo patstāvīgo pētījumu matemātikā. 1907. gada rudenī viņš kļuva par Matemātikas fakultātes brīvklausītāju Maskavas Universitātē, bet nākamajā gadā kļuva par Maskavas Universitātes Matemātikas fakultātes studentu. 1913. gadā ieguva maģistra grādu matemātikā, savukārt 1914. gada maijā Lejnieks devās uz Getingenes Universitāti, bet Pirmā pasaules kara sākumā viņam nācās atgriezties Maskavā.[1][2][3] No 1912. līdz 1919. gadam Lejnieks strādāja par matemātikas skolotāju Maskavas Glezniecības, tēlniecības un celtniecības mākslas skolā, Maskavas Marijas sieviešu institūtā un Maskavas 3. valsts ģimnāzijā.
Pēc 1919. gadā februārī saņemtā uzaicinājuma kļūt par Latvijas Augstskolas Matemātikas katedras vadītāju, Lejnieks ar ģimeni atgriezās Latvijā. 1919. gada augusta beigās Latvijas Augstskolas Organizācijas komisija nodibināja apakškomisiju Edgara Lejnieka vadībā ar uzdevumu izveidot Matemātikas un dabaszinātņu fakultāti. 1919. gada 16. septembrī Edgaru Lejnieku ievēlēja par Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmo dekānu. 1920. gada maijā viņu ievēlēja par profesoru.
Edgars Lejnieks prata krievu, vācu, franču valodu, bet speciālo literatūru lasīja angļu, itāļu, spāņu, holandiešu, dāņu un zviedru valodā. Viņam bija trīs bērni.
1934. gadā profesors Lejnieks acu slimības dēļ bija spiests atteikties no pedagoģiskā, bet vēlāk arī no zinātniskā darba. Miris 47 gadu vecumā 1937. gada 11. februārī,[1] apglabāts Rīgā, Mārtiņa kapos.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lejnieks publicēja vairākus darbus elementārajā matemātikā: par harmonisko rindu (1907), par “jauniem trijstūriem”(1908), par trijstūra pārvēršanu trijstūrī, kas ir simetrisks ar doto trijstūri (1912), par riņķa līnijas centra konstruēšanu ar lineālu (1912), par Lemusa teorēmu (1918).
Mācību grāmatas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Edgars Lejnieks sastādīja pirmos mācību plānus un programmas matemātikas un astronomijas studentiem, lasīja daudzus matemātikas kursus: analītiskajā ģeometrijā, tēlotājģeometrijā, trijstūru ģeometrijā, determinantu teorijā, vispārējā vienādojumu teorijā, algebrā, integrālrēķinos, variāciju rēķinos, skaitļu teorijā, algebrisko skaitļu teorijā un grupu teorijā. Profesors lasīja arī lekcijas matemātikas skolotājiem “vasaras kursos”, kā arī papildus kursus matemātikas studentiem, piemēram, “Izmeklētas nodaļas algebrā”.[3]
- “Augstākā algebra” (1936),
- “Skaitļu teorija” (1936)
- “Trijstūru ģeometrija” (1993), kurai Edgars Lejnieks ir līdzautors.[2][5]
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (1928),
- LU goda doktora nosaukums (Doctor honoris causa, 1934)
Latvijas Universitātes bibliotēka
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas Universitātes dibināšanas, 1919. gada septembrī, aktualizējās bibliotēkas dibināšanas jautājums. Tika nolemts dibināt Centrālo bibliotēku un fakultāšu jeb nozaru bibliotēkas. LU Centrālo bibliotēku nodibināja 1920. gada 4. martā. Centrālās bibliotēkas organizēšanu uzticēja E. Lejniekam un ievēlēja viņu par bibliotēkas pārzini uz trim gadiem. Šajā amatā profesoru ievēlēja atkārtoti, un viņš pildīja Centrālās bibliotēkas pārziņa pienākumus līdz priekšlaicīgai aiziešanai pensijā 1934. gadā.
Sadarbībā ar Bibliotēkas komisiju Edgars Lejnieks risināja svarīgākos jautājumus par Centrālās bibliotēkas un fakultāšu bibliotēku alfabētisko un sistemātisko katalogu izveidošanu, par jauno grāmatu un periodisko izdevumu komplektēšanu, Centrālās bibliotēkas krājumu novietošanu atbilstošās telpās, bibliotēkas darbinieku jautājumus. 1923. gada novembrī LU Bibliotēkas komisija nolēma izveidot centrālo katalogu, kas aptvertu fakultāšu, semināru un kabinetu grāmatas un laikrakstus, un alfabētisko katalogu paralēli sistemātiskajam katalogam, kuram būtu jāaptver arī fakultāšu bibliotēkās esošās grāmatas.
Finansējuma un darbinieku trūkuma dēļ sistemātiskā kataloga veidošana tika uzsākta 1925. gada martā. LU Centrālās bibliotēkas kopkatalogs tika izveidots divdesmito gadu beigās.
Edgars Lejnieks rūpējās arī par grāmatu un žurnālu krājuma paplašināšanu. LU Centrālās bibliotēkas krājums no sākotnējiem 800 sējumiem paplašinājās līdz 45 948 iespieddarbiem 1925. gadā. Tāpat Lejnieks rūpējās par Matemātikas semināra (bij. Matemātikas kabineta (1919—1926)) bibliotēku un tās paplašināšanu. Pirmsākumos matemātikas kabinetā bija 2000 matemātiska satura grāmatas un žurnāli, 1927. gadā — 3070 sējumu, bet trīsdesmito gadu beigās Matemātikas semināra bibliotēkā bija jau 10 100 sējumu.[3]
Privātā grāmatu kolekcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Edgaram Lejniekam bija liela personīga matemātikas bibliotēka, kas pēc viņa nāves tika nopirkta par 15 014 Ls un iekļauta Matemātikas semināra bibliotēkā ar speciālu zīmogu „Prof. E. Lejnieka bibliotēka”. Pašlaik Edgara Lejnieka personīgā bibliotēka ir iekļauta LU Bibliotēkas krājumā kā atsevišķa kolekcija. Kopumā kolekciju veido 2030 grāmatas, kas izdotas no 1701. gada līdz 1936. gadam. Daudzos izdevumos ir autoru īpaši veltījuma ieraksti Edgaram Lejniekam.
Lielākā daļa grāmatu kolekcijā ir vācu valodā (808 iespieddarbi) un krievu valodā (673 iespieddarbi), mazāk — franču (247 iespieddarbi), angļu (123 iespieddarbi) un zviedru valodā (10 iespieddarbi). Kolekcijā ir arī grāmatas latīņu, spāņu, itāļu valodā (150 iespieddarbi). Latviešu valodā profesora Lejnieka kolekcijā ir 15 grāmatas.
Grāmatu klāstu papildina disertācijas, kas aizstāvētas no 1831. gada līdz 1932. gadam slavenās Eiropas universitātēs franču un vācu valodā, veltītas skaitļu teorijas, algebras, ģeometrijas, matemātiskās analīzes jautājumiem.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Daina Taimiņa. Matemātikas vēsture. Rīga : Zvaigzne, 1990. 167. – 168. lpp. ISBN 5-405-00108-2.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Dambītis, Jānis (2009. gads). "LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes pirmais dekāns". Humanitārās un sociālās zinātnes: 63.-69.lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 Avdeikina, Anžela (2015. gads). "Profesora Edgara Lejnieka (1889–1937) devums LU Bibliotēkas attīstībā". Latvijas Universitātes raksti. Zinātņu vēsture un muzejpētniecība. 809.: 7.-13.lpp.
- ↑ Agnis Andžāns, Vilnis Detlovs. Matemātikas minienciklopēdija. Rīga : Nacionālais apgāds, 2007. 47. lpp. ISBN 978-9984-26-308-8.
- ↑ Latvijas Universitātei un konservatorijai 1919-1940 un latviešu pēckara izglītībai veltīts rakstu krājums. Rīga : Elpa. 2004. 271.–272. lpp. ISBN 9984-743-29-2.
|