Endrū Džonsons

Endrū Džonsons; Andrew Johnson
	17. ASV prezidents
	Amatā; 1865. gada 15. aprīlis — 1869. gada 4. marts
Viceprezidents (i)	nebija
Priekštecis	Abrahams Linkolns
Pēctecis	Uliss Grānts
	16. ASV viceprezidents
	Amatā; 1865. gada 4. marts — 1865. gada 15. aprīlis
Prezidents	Abrahams Linkolns
Priekštecis	Hanibals Hemlins
Pēctecis	Šailers Kolfakss
	ASV senators no Tenesī
	Amatā; 1857. gada 8. oktobris — 1862. gada 4. marts
Priekštecis	Džeimss Č. Džonss
Pēctecis	Deivids T. Patersons
	Amatā; 1875. gada 4. marts — 1875. gada 31. jūlijs
Priekštecis	Viljams Dž. Brovnlovs
Pēctecis	Deivids M. Kejs
	Tenesī senators
	Amatā; 1853. gada 17. oktobris — 1857. gada 3. novembris
Priekštecis	Viljams B. Kempbels
Pēctecis	Išems G. Heriss
Dzimšanas dati	1808. gada 29. decembrī; Roli, Ziemeļkarolīna, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati	1875. gada 31. jūlijā (66 gadu vecumā); Elizabetona, Tenesī, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija	Demokrātiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e)	Elīza Makārdla Džonsone
Profesija	drēbnieks, virsnieks, vergturis, valstsvīrs
Reliģija	kristietis
Paraksts

Endrū Džonsons, agrāk arī Endrjūss Džonsens^[1] (angļu: Andrew Johnson; dzimis 1808. gada 29. decembrī, miris 1875. gada 31. jūlijā) bija Amerikas Savienoto Valstu septiņpadsmitais prezidents, no 1865. līdz 1869. gadam. Amerikas pilsoņu kara sākumā 1861. gadā bija vienīgais no Demokrātiskās partijas senatoriem, kas uzstājās par federācijas uzturēšanu. 1864. gadā viņu ievēlēja par ASV viceprezidentu un pēc Linkolna nonāvēšanas 1865. gadā par prezidentu.

Prezidenta Džonsona nepopulārie lēmumi par ASV dienvidu štatu strauju reintegrāciju pēc Amerikas pilsoņu kara noveda pie atstādināšanas balsojuma ASV Kongresā. Tikai viena balss glāba Džonsonu no atstādināšanas Senāta balsojumā. Par viņa prezidentūras veiksmi uzskata Aļaskas nopirkšanu no Krievijas 1867. gadā un Francijas karaspēka izvešanu no Meksikas 1866. gadā.