Rekes

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fon der Rekes)
Jump to navigation Jump to search
Fon der Rekes dzimtas ģerbonis.
Dobeles komturs Matīss fon der Reke.

Rekes (vācu: von der Recke, von der Reck) ir sena vācu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Latvijā. Pēdējie vācbaltiešu atzaram piederīgie dzimtas locekļi pameta Latviju 1939. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimta cēlusies no Vestfālenes, kas ir daļa no mūsdienu Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par ministeriāli Bernhardus de Reke atrodamas 1265. gadā. Ādolfs no Rekes 1320. gadā kļuva par Markas grāfa ieroču nesēju, viņa pēcnācēji ieguva zemes īpašumus Kamenas pilsētas apkaimē. Daudzi dzimtas lodekļi iestājās Vācu ordenī un ieņēma amatus ordeņa Livonijas zarā.

Johans fon der Reke (ap 1480-1551) bija Livonijas ordeņa mestrs (1549—1551), bet Jobsts fon der Reke (ap 1490—1567) tajā laikā bija Tērbatas bīskaps (1544—1551). Savukārt Matīss fon der Reke (miris 1580) bija pēdējais Dobeles komturs (1548—1562), kas pēc ordeņa likvidēšanas atteicās pakļauties hercogam Gothardam. Apmaiņā pret pakļaušanos viņš kā mantojamu īpašumu saņēma Jaunpili, kas Rekes dzimtas īpašumā atradās līdz agrārajai reformai 1920. gadā. 1620. gada 17. oktobrī fon der Rekes dzimtu ierakstīja Kurzemes bruņniecības matrikulā. Georgs fon der Reke (1692—1760) bija Jaunpils, Smukmuižas, Sprinģu, Viesātu un Blīdenes muižu dzimtkungs (1716—1760).

Jaunpils muižas īpašnieks Georgs Pēteris fon der Reke neveiksmīgi apprecējās ar grāfa Johana Frīdriha Mēdema meitu, kas vēlāk kļuva slavena kā rakstniece Elīza fon der Reke (1754—1833). Krievijas impērijas valdība 1861. un 1862. gadā piešķīra Kurzemes fon der Rekes dzimtas locekļiem pārmantojamu baronu titulu.

Pēc 1920. gada zemes reformas Rekēm atsavināja Paulsgnādes muižu (6850 ha), Šlokenbekas un Durbes muižas (3750 ha), Jaunpils un Spriņģu muižas (7650 ha), kā arī Saslaukas (1050 ha), Sēmes (2150 ha), Kalnmuižu (2400 ha), Annasmuižu ar Brūnu muižu (3150 ha) un citas muižas.[1]

Riki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latgales šļahtai piederīgo dzimtas atzaru sauca par Rikiem (poļu: Ryk, arī Ryck, Rück, Rek, Rueck). Galvenie 1863. gada Janvāra sacelšanās sagatavošanas centri atradās Antonija Rika (Antoni Ryk) muižā pie Viļakas un Staņislava Mola (Stanisław Mohl) muižā Višķos.

Dzimtas muižas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunpils — fon der Rekes dzimtas vācbaltiešu atzara īpašumā līdz 1920. gadam.
Durbes muižas parks ar strūklaku (19.gs.).
  • Jaunpils (Neuenburg, 1576-1919),
  • Spriņģu muiža (Springen, 1893-1919)
  • Smuku muiža (Schmucken, 1576-1732),
  • Kalnmuiža (Berghof-Brotzen, 1576-1919),[2]
  • Annasmuiža (Annenhof, 1576-1919),
  • Brūnu muiža (Elisenhof, 1576-1919),
  • Ozolmuiža (Paulsgnade)[3] (1848—1919) ar Valdekas (Waldeck), Enrietes (Henriettensruhe) un Magazīnas (Magazin-Forwerke) pusmuižām,
  • Šlokenbekas muiža (Schlockenbeck, 1848-1919),
  • Durbes muiža (Durben, 1848-1919),
  • Saslaukas muiža (Seßlauken, 1903-1919)
  • Sēmes muiža (Sehmen, -1915)
  • Ālavas muiža (Alauen, 1911-1919)

Kopumā fon der Rekes dzimtai līdz Pirmajam pasaules karam piederēja 25 461 hektāri zemes.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stavenhagen, Oskar: Genealogisches Handbuch der kurländischen Ritterschaft, Bd.: 1, Görlitz, [1939] 156 lpp.
  2. Tagad Saldus pilsētas teritorijā — Saldus profesionālā vidusskola
  3. Tagad Jelgavas pilsētas teritorijā pie Ozolpils parka
  4. «dzimtas īpašumā esošo muižu attēli». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. decembrī. Skatīts: 2013. gada 4. februārī.