Volfi fon Līdinghauzeni

Volfi fon Līdinghauzeni (vācu: Lüdinghausen genannt Wolff) jeb Līdinghauzeni-Volfi (von Lüdinghausen Wolff) ir sena vācu dzimta, kas 15. gadsimtā ieceļoja Latvijā, vēlāk izplatījās Polijā, Zviedrijā, Krievijā un Prūsijā.

Vēsture

Dzimta cēlusies no Vestfālenes, kas ir daļa no mūsdienu Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes Vācijā. Rakstos norādes par ministeriāli Konrādu no Līdinghauzenes (latīņu: Conradus de Ludenkhusen) atrodamas 1147. gadā. Bernards no Līdinghauzenes 1271. gadā izpelnās iesauku "Līdinghauzenes Vilks" (latīņu: dictus Lupus de Ludinchusen).

Rutgers Līdinghauzens-Vulfs bija Grobiņas fogts (1539—1550) un Pērnavas komturs (1550—1562). Georgs Volfs no Līdinghauzenes bija Livonijas ordeņa bruņinieks līdz tā sagrāvei 1559. gadā, pēc tam pārgāja Polijas-Lietuvas kopvalsts dienestā. Inflantijas vaivadijas laikā viņa dēls Georgs no Līdinghauzenes (†1638) bija Dinaburgas trakta stārasts, bet mazdēli Fromholds no Līdinghauzenes (†1665) bija Smoļenskas vaivads, Aleksandrs no Līdinghauzenes (†1679) līdz 1657. gadam bija nominālais Tērbatas vaivads un Cisterciešu ordeņa abats.

Frīdrihs Johans no Līdinghauzenes bija Polijas-Lietuvas armijas ģenerālleitnants. Georgs Volfs no Līdinghauzenes (†1647) bija Inflantijas vaivadijas ģenerālstārasts, bet viņa dēls Frīdrihs Volfs no Līdinghauzenes (1643–1708) bija Jezuītu ordeņa loceklis, 1676. gadā viņš nodibināja Krāslavas jezuītu ordeņa nodaļu un uzcēla koka baznīcu. Teodors Volfs fon Līdinghauzens (1662—1712) bija Inflantijas bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Daugavpilī (1710, koadjutors 1701—1710).

1620. gadā Saldus pilskungs Johans Volfs no Līdinghauzenes tika imatrikulēts Kurzemes bruņniecības sastāvā. Georgs Kristofs fon Līdinghauzens-Volfs (1751–1807) bija Sunākstes muižnieks, Kurzemes un Zemgales hercogistes kanclers, tad Jelgavas virsgalma tiesas loceklis. Krievijas impērijas valdība 1862. gadā piešķīra Kurzemes Volfu fon Līdinghauzenu dzimtas locekļiem pārmantojamu baronu titulu.

Pēc 1920. gada zemes reformas Latvijas valdība Volfiem fon Līdinghauzeniem atsavināja viņu muižas.

Muižas

Ābeļu muiža (Abelhof), pirmā zināmā muiža, ko iepretim Kaupres pilskalnam 1599. gadā iegādājās Georgs no Līdinghauzenes
Krāslavas pilsmuiža (Kreslau), iegādājās 1626. gadā
Līksnas muiža (Lixten), 1748. gadā tās pagalmā uzcelta kapela
Kurmenes muiža līdz 18. gadsimta vidum, kad to pūrā ieguva Komorovsku dzimta.

Atsauces