Moli

Molu dzimtas ģerbonis

Moli (vācu: von der Mohl, poļu: Mohlowie) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Piltenes apgabalā izsekojami līdz 16. gadsimtam. Vēlāk pārpoļotā Molu dzimta izplatījās arī tagadējā Lietuvā, Baltkrievijā un Polijā.

Vēsture

Latgales šļahtas Molu dzimtas priekšteči cēlušies no prūšu izcelsmes muižniekiem. Pēc Inflantijas vaivadijas dibināšanas Aleksandrs fon der Mols 17. gadsimta beigās apprecējās ar Annu Sielicku, bet viņa meita Rozālija apprecējās ar poļu muižnieku Ignāciju Karnicki, bet meita Konstancija ar Janu Sokolovski. 1841. gadā dzimta ierakstīta Kurzemes bruņniecības matrikulā. Galvenie 1863. gada Janvāra sacelšanās sagatavošanas centri atradās Antonija Rika (Antoni Ryk) muižā pie Viļakas un Staņislava Mola (Stanisław Mohl) muižā Višķos.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Molu dzimtai atņēma tas īpašumus.

Cilvēki

• Aleksandrs Pēteris Mols (poļu: Aleksander Piotr Mohl, 1899–1954), poļu virsnieks un diplomāts

Muižas

• Višķu (Wyschki) jeb Molu muiža
• Preiļu muiža (Prely), muižas īpašnieks bija Johans Ungerns-Šternbergs, bet faktiski uz pilnvaras pamata (1873—1891) to pārvaldīja Jans Mols
• Ārdavas jeb Jezufinovas muiža

Ārējās saites

• Muižnieku Molu kapenes (mauzolejs) - visitdaugavpils.lv^{[novecojusi saite]}