Benislavski
Benislavski (poļu: Benisławscy, Benisławski), arī Beņislavski, ir sena Latvijas poļu dzimta, kas Inflantijas vaivadijā ieceļojusi 17. gadsimtā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimta pieder Pobogu (poļu: Pobóg) klanam. Par Latvijas Benislavsku priekšteci uzskata Mārtiņu (Marčinu) Benislavski, kas pēc 17. gadsimta poļu-zviedru kariem ieguva zemes īpašumu Marienhauzenas stārastijā. Bēržu un Zosulu (poļu: Zosoły) muižu (tagadējā Bērzpils pagastā) īpašnieka Pētera Benislavska sieva Konstance Benislavska (1747—1806) kļuva slavena ar 1776. gadā Viļņā iespiesto dzejas grāmatu "Sev dziedātās dziesmas". Savukārt viņa brālis Jānis Benislavskis (1736—1812) kļuva par Mogiļevas palīgbīskapu (koadjuktoru), kas 1785. gadā svinīgi konsekrēja Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcas jaunbūvi, bet 1800. gadā Aglonas katoļu baziliku.[1].
1840. gadā Stružānu muižnieks Benislavskis nodibināja pirmo Latgales zemnieku skolu, kuras skolotāja bija Sofija Prentniece.
Savu bijušo īpašnieku vārdu saglabājis Benislavas (arī Beņislavas) ciems Balvu novada Lazdukalna pagastā. Balvu katoļu baznīcā saglabājusies piemiņas plāksne bīskapam Jānim Beņislavskim.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Jānis Benislavskis (1736—1812), katoļu bīskaps
- Konstance Benislavska (1747—1806), dzejniece
- Mihals Benislavskis, Krievijas impērijas Valsts domes deputāts
- Halina Benislavska (1897—1926), žurnāliste, Sergeja Jeseņina draudzene
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||