Benislavski

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pobogu klana lietotais ģerbonis (15. gs.).

Benislavski (poļu: Benisławscy, Benisławski), arī Beņislavski, ir sena Latvijas poļu dzimta, kas Inflantijas vaivadijā ieceļojusi 17. gadsimtā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimta pieder pie Pobogu (poļu: Pobóg) klanam. Par Latvijas Benislavsku priekšteci uzskata Mārtiņu (Marčinu) Benislavski, kas pēc 17. gadsimta poļu-zviedru kariem ieguva zemes īpašumu Marienhauzenas stārastijā. Bēržu un Zosulu (poļu: Zosoły) muižu (tagadējā Bērzpils pagastā) īpašnieka Pētera Benislavska sieva Konstance Benislavska (1747—1806) kļuva slavena ar 1776. gadā Viļņā iespiesto dzejas grāmatu "Sev dziedātās dziesmas". Savukārt viņa brālis Jānis Benislavskis (1736—1812) kļuva par Mogiļevas palīgbīskapu (koadjuktoru), kas 1785. gadā svinīgi konsekrēja Rīgas Sāpju Dievmātes baznīca jaunbūvi, bet 1800. gadā Aglonas katoļu baziliku.[1].

Savu bijušo īpašnieku vārdu saglabājis Benislavas (arī Beņislavas) ciems Rugāju novada Lazdukalna pagastā. Balvu katoļu baznīcā saglabājusies piemiņas plāksne bīskapam Jānim Beņislavskim.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]