Fricis Virsaitis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par latviešu virsnieku. Par citām jēdziena Virsaitis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Šis raksts ir par latviešu virsnieku. Par citām jēdziena Eltermanis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Fricis Virsaitis
Fricis Virsaitis
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 14. novembrī
Bukaišu pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1943. gada 24. maijā (60 gadi)
Vjatlags, (Kirovas apgabalā) Karogs: Padomju Savienība PSRS
Tautība Latvietis
Bērni Ojārs Virsaitis (1922-1938), Ivars Virsaitis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvedis.gif
ģenerālis
Dienesta laiks 1903 — 1940
Valsts Krievijas impērija (1908 — 1918)
Latvijas SPR (1918 — 1919)
Latvija (1919 — 1940)
Struktūra Sauszemes armija
Komandēja bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā, Instruktoru bataljonu, 5. Cēsu kājnieku pulku, 2. Vidzemes kājnieku divīziju
Kaujas darbība Krievijas-Japānas karš, Pirmais pasaules karš, Krievijas pilsoņu karš, Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Staņislava ordenis, Annas ordenis, Lāčplēša Kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Igaunijas Ērgļa ordenis, Zviedrijas Šķēpa ordenis
Izglītība Tiflisas kara skola, Virsnieku 8 mēnešu kursi
Cits darbs Rīgas garnizona priekšnieks

Fricis Virsaitis (zināms arī kā Fricis Eltermanis; 1882. gada 14. novembris1943. gada 24. maijs) bija Latvijas armijas ģenerālis. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Dobeles rajona Bukaišu pagastā, laukstrādnieku ģimenē. 1903. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas impērijas armijā. 1904. gadā mēģināja iestāties Viļņas kara skolā, bet tas neizdevās. Turpināja dienestu kā apakšvirsnieks. Piedalījās Krievijas—Japānas karā (1904.—1905.). 1906. gadā iestājās Tiflisas (tag. Tbilisi) kara skolā, kuru pabeidza 1909. gadā.

Pirmā pasaules kara laikā dienēja 113. Starajas Rusas kājnieku pulkā. 1916. gadā nomainīja savu uzvārdu Eltermanis uz Virsaitis. Dienestu Krievijas impērijas armijā beidza kā kapteinis.

1918. gada decembrī mobilizēts Petrogradā (tag. Sanktpēterburga), Sarkanajā armijā kā militārais speciālists. Bija 3. Padomju Latvijas strēlnieku brigādes apgādes priekšnieks. Sarkanās armijas pusē piedalījies cīņās Latvijā. 1919. gada 22. maijā (Rīgā) dezertēja no Sarkanās armijas.

Uzreiz pēc Sarkanās armijas pamešanas brīvprātīgi iestājas Latvijas armijā kā kapteinis. No 28. maijā līdz oktobrim piedalījās 6. Rīgas kājnieku pulka formēšanā. No oktobra līdz novembrim komandēja bataljonu 6. Rīgas kājnieku pulkā. 1919. gada novembrī sāka komandēt Instruktoru bataljonu. 1920. tika paaugstināts par pulkvežleitnantu.

1921. gadā izteica vēlēšanos palikt Latvijas armijā. Šī gada augustā beidza Instruktoru bataljona komandēšanu, un iecelts par 5. Cēsu kājnieku pulka komandieri. 1923. gadā paaugstināts par pulkvedi. 1930. gadā pabeidza Virsnieku 8 mēnešu kursus. No 1934. gada 14. jūnija līdz 14. novembrim iecelts par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandiera vietnieku. Paaugstināts par ģenerāli. 14. novembrī kļuva par 2. Vidzemes divīzijas komandieri un Rīgas garnizona priekšnieku.

Pēc Latvijas okupācijas, 27. jūnijā Latvijas armiju pārdēvēja par Latvijas Tautas armiju, un ar tikko ieceltā komandiera Roberta Kļaviņa pavēli par 2. Vidzemes kājnieku divīzijas komandieri iecēla pulkvedi Jāni Liepiņu. Pēc tam ar Augusta Kirhenšteina pavēli Nr. 7 Frici Virsaiti 30. jūnijā atvaļināja no dienesta (par iemeslu minot vecumu).

Virsaitis pārcēlās no Rīgas uz Tukuma rajona Smārdes pagastu, kur viņam piederēja saimniecība "Virsaiši". 1941. gada jūnijā arestēts kopā ar ģimeni, un 14. jūnijā izsūtīts uz PSRS. 1942. gada notiesāts uz 8 gadiem soda nometnēs Vjatkā (Kirovas apgabalā), kur 1943. gada 24. maijā mira. Bijis latviešu studentu korporācijas Vendia biedrs.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]