Pāriet uz saturu

Glutamīnskābe

Vikipēdijas lapa
Glutamīnskābe

L-glutamīnskābes struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C5H9NO4
Molmasa 147,13 g/mol
Blīvums 1538 kg/m3
Kušanas temperatūra 248 °C
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 3,22

Glutamīnskābe (Glu, 2-aminopentāndiskābe, d-α-aminoglutārskābe, C5H9NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe. Kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli.

Atrašanās dabā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābe ir svarīga olbaltumvielu sastāvdaļa, tā organismā atrodas arī dažu mazmolekulāru vielu sastāvā un brīvā veidā.

Bioloģiskā nozīme

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Glutamīnskābe kopā ar glutamīnu ir svarīga slāpekļa vielmaiņas sastāvdaļa. Tā pieder arī pie neiromediatoriem (tā saucamā ierosinošā aminoskābe).

Glutamīnskābi un tās sāļus (glutamātus) to garšas receptoru stimulējošās iedarbības dēļ lieto kā garšas pastiprinātājus (E620 — glutamīnskābe, E621mononātrija glutamāts, E622monokālija glutamāts, E623kalcija diglutamāts, E624monoamonija glutamāts, E625magnija glutamāts). Pastāv uzskats, ka pārlieku liela šo pārtikas piedevu uzņemšana var izraisīt veselības traucējumus, tostarp paātrinātu sirdsdarbību, galvassāpes, muskuļu vājumu, jutības samazināšanos pakauša un muguras daļā, kā arī vemšanu.[1] Tomēr klīniskajos pētījumos šāda reakcija nav atklāta.[2][3]

Medicīnā glutamīnskābi lieto kā stimulējošu preparātu.

  1. Lilita Ozola. Pārtikas piedevas. Rīga : SIA „Neo”, 2003. 36—37. lpp. ISBN 9984-9649-0-6.[novecojusi saite]
  2. «Questions and Answers on Monosodium glutamate (MSG)». U.S. Food and Drug Administration. 2012. gada 19. novembris. Skatīts: 2014. gada 4. februāris. (angliski)
  3. Obayashi, Y; Nagamura, Y (17 May 2016). "Does monosodium glutamate really cause headache? : a systematic review of human studies". The Journal of Headache and Pain 17: 54. doi:10.1186/s10194-016-0639-4. PMC 4870486. PMID 27189588. Arhivēts no oriģināla 2017. gada 8. septembrī. Atjaunināts: 2017. gada 29. oktobrī.