Herberts Tepfers
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Herberts Tepfers (dzimis 1892. gada 2. jūlijā , miris 1966. gada 6. martā) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Iecavas aptiekas provizora Krišjāņa Tepfera un Marijas Hermīnes (dzimušas Valteres) ģimenē. 1911. gadā beidzis Jelgavas reālskolu[1] un uzsācis studijas Rīgas Politehniskajā institūtā.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada decembrī tika iesaukts Krievijas impērijas armijā. Beidzis Odesas kara skolu un dienējis latviešu strēlnieku pulkā Valmierā.[2] Nokļuvis vācu gūstā. No tā atgriezies 1918. gadā un iestājies studentu rotā. Piedalījies brīvības cīņās. Par varonību 1919. gada 22. marta kaujā pie Bataru mājām Zemgalē apbalvots ar 3. šķiras Lāčpēša Kara ordeni.[3] 1919. gada rudenī bijis Latvijas ārlietu ministra Meierovica adjutants. No 1919. gada 3. decembra Armijas virspavēlnieka štāba komandants. Turpinādams dienestu, vienlaikus studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, kuru beidzis 1921. gadā.[1] 1924. gada sākumā iecelts par Latvijas kara atašeju Somijā un Igaunijā. 1926. gadā pārgājis civilā darbā. Bijis Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs.
1944. gadā Tepfers kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur dzīvoja Stokholmā līdz mūža galam. Miris 1966. gada 6. martā 73 gadu vecumā.
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Lāčplēša Kara ordenis, 3. šķira.[3]
- Triju Zvaigžņu ordenis, 5. šķira Nr. 3410.[4]
- Igaunijas Brīvības krusts, 1. šķira, 3. pakāpe.
- Igaunijas Ērgļa krusts, 4. šķira.
- Somijas Baltās Rozes ordenis, 1. šķira.
- Somijas Aizsargu Nopelnu krustu.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 Herberta Tepfera kartīte Latvijas Universitātes studentu datu bāzē.
- ↑ "Mūsu saimei zuduši". Daugavas vanagu Mēnešraksts (Nr. 2): 62. lpp. 1966.
- ↑ 3,0 3,1 Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Herberta Tepfera biogrāfija
- ↑ "Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto 17. saraksts". Valdības Vēstnesis (Nr.261): 5. lpp. 1934.