Pāriet uz saturu

Herberts Tepfers

Vikipēdijas lapa
Herberts Tepfers
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 2. jūlijā
Iecavas pagasts, Bauskas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija, (tagad - Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1966. gada 6. martā (73 gadi)
Valsts karogs: Zviedrija Stokholma, Zviedrija
Tautība latvietis
Brāļi Verners Tepfers
Jānis Tepfers
Militārais dienests
Dienesta pakāpe
kapteinis
Dienesta laiks 1916.—1918.
1918.—1926.
Valsts Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Latvijas brīvības cīņas

Herberts Tepfers (dzimis 1892. gada 2. jūlijā , miris 1966. gada 6. martā) bija Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Dzimis Iecavas aptiekas provizora Krišjāņa Tepfera un Marijas Hermīnes (dzimušas Valteres) ģimenē. 1911. gadā beidzis Jelgavas reālskolu[1] un uzsācis studijas Rīgas Politehniskajā institūtā.

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada decembrī tika iesaukts Krievijas impērijas armijā. Beidzis Odesas kara skolu un dienējis latviešu strēlnieku pulkā Valmierā.[2] Nokļuvis vācu gūstā. No tā atgriezies 1918. gadā un iestājies studentu rotā. Piedalījies brīvības cīņās. Par varonību 1919. gada 22. marta kaujā pie Bataru mājām Zemgalē apbalvots ar 3. šķiras Lāčpēša Kara ordeni.[3] 1919. gada rudenī bijis Latvijas ārlietu ministra Meierovica adjutants. No 1919. gada 3. decembra Armijas virspavēlnieka štāba komandants. Turpinādams dienestu, vienlaikus studējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības fakultātē, kuru beidzis 1921. gadā.[1] 1924. gada sākumā iecelts par Latvijas kara atašeju Somijā un Igaunijā. 1926. gadā pārgājis civilā darbā. Bijis Armijas Ekonomiskā veikala priekšnieka palīgs.

1944. gadā Tepfers kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur dzīvoja Stokholmā līdz mūža galam. Miris 1966. gada 6. martā 73 gadu vecumā.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]