Hipofīze

Hipofīzes atrašanās vieta cilvēka galvaskausā iekrāsota sarkanā krāsā

Hipofīze (latīņu: glandula pituitaria) ir endokrīnās sistēmas iekšējās sekrēcijas dziedzeris. Tas ir zirņa izmērā — vīriešiem sver 0,5 g, bet sievietēm, kas vairākas reizes dzemdējušas, līdz pat 1,5 g. Tas pakļauj noteiktai darbībai visus pārējos endokrīnās sistēmas dziedzerus. Hipofīze izdala dažādus hormonus, kas regulē organisma augšanu, dzimumorgānu attīstību, vielmaiņu, daļēji arī grūtniecību, laktāciju, ūdens/sāls koncentrāciju nierēs, temperatūru un sāpju sajūtas.

Hipofīze un tai apkārt esošās struktūras

Pieauguša pērtiķa hipofīzes sagitāls griezums

Hipofīze veidojas un attīstās saistībā ar hipotalāmu. Tā atrodas smadzeņu pamatnē, īpašā spārnkaula bedrītē, ko sauc par turku sedliem (sella turcica). Smadzeņu apvalks ieskauj hipofīzi, nosedzot to gandrīz visu, atstājot tikai šauru atveri infundibulum daļai, ar kuru tā ir savienota ar hipotalāmu. Hipofīze sastāv no 2 galvenajām daļām — adenohipofīzes un neirohipofīzes. Adenohipofīze pati izstrādā hormonus, pakļaujoties hipotalāma regulējošai darbībai, bet neirohipofīze tikai īslaicīgi uzglabā hipotalāma producētos hormonus. Dažiem cilvēkiem pēc hipofīzes zonas staru terapijas, kraniocerebrālajām operācijām vai galvas smadzeņu traumām hipofīze daļēji atrofējas, un, radioloģiski izmeklējot, ir redzami "tukši" turku sedli.

Attīstība

Hipofīzei raksturīga sarežģīta attīstība. Tai izšķir divus izcelsmes avotus, līdz ar to tajā ir daļas ar atšķirīgu funkciju un uzbūvi.

• adenohipofīze (priekšējā daļa) veidojas no rīkles pamatnes augšup migrējoša epidermas izauguma, ko sauc par Ratkes kabatu. Ratkes kabata zaudē savienojumu ar rīkles ektodermu, saplūst ar nervu sistēmas izaugumu un diferencējas adenohipofīzes priekšējā un starpdaļā. Tai vēl papildus izšķir trīs daļas: pars distalis, pars tuberalis, pars intermedia;
• neirohipofīze (mugurējā daļa) veidojas no starpsmadzeņu (diencephalon) lejupejoša izauguma. Hipotalāms veidojas no starpsmadzenēm, tādēļ arī neirohipofīze, smadzenēm attīstoties, paliks saistīta ar hipotalāmu. Tai izšķir vēl arī infundibulum un pars nervosa.

Adenohipofīze

Adenohipofīze veido hipofīzes priekšējo daļu un ir endokrīns dziedzeris, kas izstrādā hormonus.

Funkcijas

Hipofīzes priekšējā daļa sintezē un sekretē "-tropos" hormonus, kuru izdali attiecīgi regulē atbrīvotājhormoni no hipotalāma. Atbrīvotājhormoni no hipotalāma atceļo pa speciālu kapilāru sistēmu — hipotalamohipofizāro portālo sistēmu.

Hormons	Cits nosaukums	Simbols	Struktūra	Sekretorā šūna	Histoloģiskais krāsojums	Mērķis	Efekts
Adrenokortikotropais hormons	Kortikotropīns	ACTH	Polipeptīds	Adrenokortikotropociti	Bazofils	Virsnieres	Glikokortikoīdu, minerālkortikoīdu un androgēno hormonu sintēze
Beta-endorfīns	—	—	Polipeptīds	Adrenokortikotropocīti	Bazofils	Opioīdu receptori	Samazina sāpju uztveri
Vairogdziedzera stimulējošais hormons	Tireotropīns	TSH	Glikoproteīns	Tireotropocīti	Bazofils	Vairogdziedzeris	Vairogdziedzera hormonu sekrēcija
Folikulu stimulējošais hormons	—	FSH	Glikoproteīns	Gonadotropocīti	Bazofils	Gonādas	Reproduktīvās sistēmas attīstība
Luteinizējošais hormons	Lutropīns	LH, ICSH	Glikoproteīns	Gonadotropocīti	Bazofils	Gonādas	Dzimumhormonu sintēze
Cilvēka augšanas hormons	Somatotropīns	GH, STH	Polipeptīds	Somatotropocīti	Acidofils	Aknas, taukaudi	Veicina augšanu, lipīdu un ogļhidrātu metabolismu
Prolaktīns	Luteotropais hormons	PRL	Polipeptīds	Laktotropocīti	Acidofils	Olnīcas, piena dziedzeri	Estrogēnu un progesterona sintēze, piena veidošana.
Leptīns	—	—	Polipeptīds	Taukšūnas	—	Adrenokortikotropocīti un tireotropocīti	TSH un ACTH sekrēcija

Somatotropīni:

• Cilvēka augšanas hormons tiek izdalīts augšanas hormona atbrīvotājhormona ietekmē, bet inhibēts ar somatostatīna palīdzību.

Tireotropīni:

• Vairogdziedzera stimulējošais hormons tiek izdalīts tireotropīna atbrīvotājhormona ietekmē, bet inhibēts ar somatostatīnu.

Kortikotropīni:

• Adrenokortikotropais hormons tiek izdalīts kortikotropīna atbrīvotājhormona ietekmē.

Laktotropīni:

• Prolaktīns jeb luteotropais hormons tiek izdalīts tireotropīna atbrīvotājhormona, oksitocīna, vazopresīna, vazointestinālā peptīda, angiotenzīna II, neiropeptīda Y u. c. vielu ietekmē.

Gonatropīni:

• Luteinizējošais hormons tiek izdalīts gonadotropīna atbrīvotājhormona ietekmē.
• Folikulu stimulējošais hormons arī tiek izdalīts gonadotropīna atbrīvotājhormona ietekmē.

Pars distalis

Hipofīzes uzbūve ar savu speciālo kapilāru sistēmu

Pars distalis sastāda 75% no hipofīzes masas. Tajā atrodama tipiska endokrīno dziedzeru struktūra — plaši sazaroti endokrīno šūnu pavedieni, kurus ietver plānas septas. Septas sastāv no retikulārām šķiedrām un saistaudiem.

Pars distalis ir ļoti labi apasiņota, jo visas vietas starp septām aizņem sinusoīdi ar fenestrēto endotēliju, kas ļauj hormoniem vieglāk nonākt caur asinsvadiem asinīs.

Pars distalis endokrīnās šūnas iedalās hromofilajās, kas ražo hormonus, un hromofobajās, kas neražo hormonus un daļēji kalpo kā cilmes šūnas.

Hromofilās šūnas

Hromofilās šūnas sīkāk iedalās:

1. Acidofilās šūnas, kas atrodas pars distalis perifērijā un sekretē peptīdu hormonus — somatotropo hormonu (STH) un prolaktīnu. Somatotropo hormonu producē somatotropocīti, kas ir vidēja izmēra, ovālas šūnas. No hromofilajām šūnām to ir visvairāk. To sekrēciju ietekmē augšanas hormona atbrīvojošais hormons, somatostatīns (kas kavē), grelīns (stimulē). Šie hormoni atnāk no hipotalāma ar asinsplūsmu. Pie acidofilajām šūnām pieder arī laktotropocīti, kas producē hormonu prolaktīnu un mammosomatotropocīti, kas sintezē prolaktīnu un STH. Dzemdējušajām sievietēm hromofilo šūnu izmērs un daudzums pieaug daudzkārtīgi.
2. Bazofilās šūnas atrodas pars distalis centrā un tās sintezē glikoproteīnu hormonus. Izdala sīkāk 3 veidu šūnas. Adrenokortikotropocīti (visvairāk) ir vidēja izmēra šūnas, kas izdala adrenokortikotropos hormonus. To darbību regulē kortikotropais atbrīvotājhormons no hipotalāma. Tireotropocīti ir lielas šūnas ar ekscentrisku kodolu un tās sekretē tireotropo hormonu, kas stimulē tireoglobulīnu un vairogdziedzera hormonu sintēzi.To savukārt regulē tireotropais atbrīvotājhormons. Gonadotropocīti ir mazas, ovālas šūnas, kas izdala gonadotropos hormonus — LH (luteinizējošo hormonu) un FSH (folikulu stimulējošo hormonu). Šie hormoni ir nepieciešami abu dzimumu reprodukcijai. Šīs šūnas regulē gonadotropais atbrīvotājhormons.

Hromofobās šūnas

Hromofobās šūnas ir visvairāk, to citoplazma iekrāsojas slikti, no kā veidojies arī to nosaukums. Hromofobo šūnu grupas no sinusoīdiem aptver un izolē hromofilās šūnas, Neliela dala no hromofobajām šūnām ir cilmes šūnas, tās spēj transformēties par acidofilajām vai bazofilajām šūnām.

Zvaigžņveida folikulārās šūnas

Pars distalis izvietotas arī zvaigžņveida folikulārās šūnas. Tās krāsojas vāji, tāpēc vislabāk tās var pētot ar elektronmikroskopiju un imūnhistoķīmiju. Šīs šūnas neveido hormonus un tās ir difūzi izvietotas starp endokrīnajām šūnām, tām ir raksturīgi gari un sazaroti izaugumi. To funkcijas:

• iespējams, nodod signālus no pars distalis uz pars tuberalis;
• balsta funkcija;
• tās var fagocitēt endokrīno šūnu paliekas;
• šūnu plākšņveida izaugumi izolē endokrīnās šūnas no sinusoīdiem un ar to zināmā mērā novērš antigēnu invāziju hipofīzes parenhīmā;
• autokrīni un parakrīni ietekmē apkārtējās šūnas.

Hipofīze histoloģiskajā preparātā. Redzamas trīs zonas — Pars distalis (adenohipofīzes daļa), pars intermedia (starpzona), pars nervosa (neirohipofīze)

Pars tuberalis

Pars tuberalis ir labi apasiņota zona adenohipofīzē.

Pars intermedia

Pars intermedia ir pavisam neliela, tā sastāv galvenokārt no Ratkes cistām (pseidocistām), kas izklātas ar kubisku epitēliju. Pseidocistu koloīds satur MSH (melanocītu stimulējošo hormonu) un AKTH (adrenokortikotropā hormona) priekštečus, kas pārveidojoties dos endorfīnus. Tā ir lielākā dabīgo opioīdu rezerve organismā. Funkcija pagaidām nav īsti zināma. Pars intermedia atrodas asinsvadi un neliels daudzuma endokrīno šūnu pavedieni, kurus veido bazofilās šūnas, hromofobās šūnas un zvaigžņveida folikulārās šūnas. No mugurējās daļas (neirohipofīzes) pars intermedia atdala plāns saistaudu slānis.

Neirohipofīze

Neirohipofīze veido hipofīzes mugurējo daļu. Tas nav endokrīns dziedzeris un pats neizstrādā hormonus, bet drīzāk ir krātuve hipotalāma paraventrikulāro un supraoptisko kodolu neirosekrētiem.

Funkcijas

Hormons	Citi nosaukumi	Simbols	Mērķis	Efekts	Avots
Oksitocīns	Pirocīns	OT	Dzemde, piena dziedzeri	Dzemdes kontrakcijas, laktācija	Supraoptiskais un paraventrikulārais hipotalāma kodols
Vazopresīns	Antidiurētiskais hormons, arginīna vazopresīns, argipresīns	VP, AVP, ADH	Nieres un arteriolas	Stimulē ūdens aizturi, paaugstina asinsspiedienu, sašaurinot arteriolas	Supraoptiskais un paraventrikulārais hipotalāma kodols

Uzbūve

Neirohipofīze sastāv no pars nervosa un infundibulum.

Pars nervosa

Pars nervosa veido hipotalāma paraventrikulārā kodola un supraoptiskā kodola neironu aksoni. To skaits sasniedz aptuveni 100 000. Hipotalamohipofizālā trakta aksoni ir unikāli, jo to gali beidzas tuvu fenestrētam endotēlijam un to sekretorie pūslīši ir visās neirona daļās, kas ļauj efektīvi pūslīšu saturam nonākt asinsritē. Pars nervosa ar elektronmikroskopu var izšķirt trīs veidu neirosekretorās vezikulas:

1. Aksoni, šķērsojot neirohipofīzi, veido pūšļveida izaugumus. Šīs struktūras (Heringa ķermenīši) ir sekretoro granulu papildkrātuve.
2. Nervu terminālēs ir arī vezikulas ar acetilholīnu. Tiek uzskatīts, ka tas regulē sekrēciju.
3. Vezikulas, kas satur vazopresīnu vai oksitocīnu un šo hormonu nesējglikoproteīnu neirofizīnu.

Infundibulum

Infundibulum daļā citi neironi izlaiž sekrētus fenestrēto kapilāru tīklā (portālās sistēmas pirmajā tīklā)

Visā neirohipofīzē atrodas arī specializēti gliocīti, kas ir līdzīgi astrocītiem — pituicīti. Šīs šūnas ir zarotas un tām galvenokārt ir balsta funkcija.

Hipofīzes slimības

Zemāk uzskaitītas biežāk sastopamās hipofīzes slimības:

• Diabetus insipidus izraisa vazopresīna trūkums. Tas raksturojas ar lielu urīna daudzumu un šķidruma zudumu.
• Gigantisms un akromegālija rodas, ja bērnībā par daudz izdalās augšanas hormons.
• Hipotireoze rodas, ja izdalās par maz vairogdziedzeri stimulējošais hormons.
• Hiperpituitārisms ir kāda hipofīzes hormona pārprodukcija. Parasti tas rodas hipofīzes adenomas gadījumā.
• Hipopituitārisms sastopams, ja ir samazināts kāds no hipofīzes hormoniem.
• Panhipopituitārisms ir visu hipofīzes hormonu samazināšanās.
• Hipofīzes ļaundabīgie audzēji
• Hipofīzes labdabīgie audzēji

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hipofīze.
• «Hipofīze» (latviski). Populārā medicīnas enciklopēdija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. septembrī. Skatīts: 2011. gada 28. decembrī.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)