Pāriet uz saturu

Ivars Bārdiņš

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Ivars Bārdiņš
Rīgas domes deputāts
Amatā
1994. gads — 1997. gads
Dzimšanas dati 1951. gada 9. novembrī
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Mārupes novads, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija Latvijas Zemnieku savienība
Profesija politiķis, uzņēmējs
Augstskola Tirdzniecības augstskola Gēteborgā, Latvijas Valsts universitāte

Ivars Bārdiņš (dzimis 1951. gada 9. novembrī) ir latviešu politiķis, ilggadējs uzņēmējs azartspēļu nozarē Latvijā un ārpus tās. Vairākus gadus dzīvojis un strādājis Zviedrijā. 1994. - 1997. gadā bijis Rīgas domes deputāts. Vēlāk vairākkārt kandidējis arī citos Rīgas domes un Saeimas sasaukumos, taču nesekmīgi. Ieņēmis padomes un valdes locekļa amatus vairākās nozīmīgās valsts akciju sabiedrībās. 2024. gadā darbojās kā politiskās partijas Latvijas Zemnieku savienība (LZS) Rīgas pilsētas nodaļas Vecbiedru departamenta pārstāvis, arī partijas Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) biedrs. Dzīvesvieta - Mārupes novads.

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis, audzis un mācījies Jūrmalā un Rīgā. Tēvs bijis fabrikas "Rīgas bekons" direktors[1], māte - ķīmiskās tīrītavas vadītāja.[2]

1970. gadi - 1992. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātē, ekonomikas specialitātē. No 1972. līdz 1984. gadam strādājis dažādās ēdināšanas iestādēs, sākotnēji kā zāles pārzinis un bārmenis, tostarp arī viesnīcā "Jūrmala" un restorānā "Jūras pērle"[2], un vēlāk jau kļuvis par bāra īpašnieku sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā "Jūrmalas tirdzniecības pārvalde". Darbošanās šajā nozarē ļāva Bārdiņam nopelnīt vairāk kā citiem strādniekiem Latvijas PSR. [3] [1]

1970. gados iepazinās un apprecējās ar zviedru izcelsmes latvieti. Uz Zviedriju no Latvijas PSR centās doties jau 1979. gadā, taču tas izdevās tikai 1984. gadā. Pa šo laiku attiecības jau bija sairušas, tādēl ar sievu izšķīrās. Taču Bārdiņam bija izveidojušās tuvas attiecības ar bijušās sievas tēvu, kas bija Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vecbiedrs. Arī paša Bārdiņa tēvs un vectēvs bijuši LZS biedri. Tā nu arī Bārdiņš, vēl dzīvojot Zviedrijā, 1985. gadā iestājies partijā [4], to skaidrojot ar vēlmi satikt citus latviešus. Šajā laikā LZS Zviedrijā esot bijuši ap 60 biedru.[1]

1984.-1985. gadā Bārdiņš mācījās Ostro pieaugušo ģimnāzijā, lai apgūtu zviedru valodu, un vēlāk arī Tirdzniecības augstskolā Gēteburgā, 1989. gadā iegūstot specializāciju viesnīcu menedžmentā un pārvaldē.[5]

Paralēli viņš arī strādāja starptautiskā celtniecības materiālu ražošanas uzņēmuma "Tremco" meitassabiedrībā. Pēc paša vārdiem, darbs esot veicies un viņš izveidojis draudzīgas attiecības ar uzņēmuma ģenerāldirektoru, palīdzot viņam "pārstāvēt uzņēmuma produkciju" Padomju Savienības valstīs. Vēlāk uzņēmumā ieguvis 50% akciju.[1] [6] Vienlaikus 1988. gadā arī sācis darboties kā pārstāvis Padomju Savienības valstīs kādā ar azartspēļu nozari saistītā uzņēmumā.[2]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sadarbībā ar partneriem no Zviedrijas, 1990. gada jūlijā Bārdiņš atvēra Latvijā pirmo kazino - viesnīcas "Rīga" pagrabā, Aspazijas bulvārī 22.[7] [8] [9] Vienlaikus Bārdiņš Latvijā arī piedāvāja celtniecības pakalpojumus caur firmu "I.B.", kas uzvarēja tolaik uzvarēja vairākos konkursos par viesnīcu - kazino ēku rekonstrukciju, tostarp par viesnīcas "Rīga" rekonstrukciju, Latvijas - Zviedrijas viesnīcas "Metropole" rekonstrukciju, kā arī 1991.gadā par sadarbību ar Cēsu pilsētu, piedāvājot viesnīcas "Tērvete" atjaunošanu un kazino ierīkošanu viesnīcas pagrabā.[10][11][12] 1991.gadā ar Austrijas kapitāla līdzdalību atvēra arī kazino "Doms" Vecrīgā, Tirgoņu ielā 5/7.[3] [13]

1992. - 1997.gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nedaudz vēlāk, 1992. gadā, pēc 8 Zviedrijā nodzīvotiem gadiem, Bārdiņš pārcēlās atpakaļ uz Latviju. [1] 1992. gadā dibināja Zviedrijas - Latvijas kopuzņēmumu "Glitsa International AB" un kļuva par tā līdzīpašnieku un ģenerāldirektoru.[14] Uzņēmums nodarbojās ar nesen atvērtā kazino pārvaldību (jurid. adrese: Aspazijas bulvāris 22, Rīga). 1995. gadā reģistrēja citu uzņēmumu "SIA Glitsa" (jurid. adrese: Stabu 21, Rīga), un 1996. gadā likvidēja "Glitsa International AB". Taču 2000. gadā ar šādu pašu nosaukumu "Glitsa International AB" tika reģistrēts uzņēmums Zviedrijā (jurid. adrese: Falun, SE-791 27). Šajā adresē toreiz un arī vēl 2024. gadā darbojas uzņēmums "Svenska Standardbolag AB", kas sniedz pakalpojumus t.s. čaulas uzņēmumu (angļu val.: shelf company) darījumos. Tāpat uzņēmums ar nosaukumu "Glitsa International AB" reģistrēts arī Ukrainā, un pastāv joprojām arī 2024. gadā. Uzņēmumam ir meitassabiedrība "Split" (ukraiņu: Спліт Українсько - Шведське ТОВ), kas 1992. gadā reģistrēta kā Ukrainas - Zviedrijas kopuzņēmums, un tas darbojas azarstpēļu nozarē. Kā pats Bārdiņš raksturoja savas uzņēmējdarbības aktivitātes 1994. gadā: "Latvijā man ir sava firma, nodarbojos arī ar Ukrainas - Zviedrijas kopuzņēmuma dibināšanu".[1] 1996. gada Rīgas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijā savu amatu uzņēmumā "Glitsa International AB" norādījis kā "eksporta - importa konsultants".[15] Kā vēsta tā laika mediji, ar azartspēļu nozares pārstāvjiem kontaktus Bārdiņš nodibinājis ne vien Zviedrijā, bet arī Vācijā un Montekarlo. Tāpat līdzās darbības uzsākšanai Latvijā, sācis atvērt filiāles citās Padomju Savienības valstīs - Ukrainā, Krievijā, Azerbaidžānā un Gruzijā. Pēc medijos minētā, Bārdiņu noteiktās aprindās pat dēvē par "spēļu biznesa tēvu Latvijā". [7]

Neilgi pēc pārcelšanās atpakaļ uz Latviju Bārdiņš uzsāka darbību LZS Vecbiedru nodaļā "kā vienkāršs ierindnieks".[1] Taču jau 1993. gadā, un atkārtoti - arī 1994. un 1995. gadā Bārdiņš ievēlēts par LZS priekšsēdētāja vietnieku.[16] [17][18] 1996. gadā ievēlēts LZS valdē.[19] Kā pats savulaik atzinis kādā intervijā, sākotnēji viņa galvenais uzdevums bija "sadabūt naudu partijas uzturēšanai", taču vēlāk savu lomu paplašināja arī partijas rekonstrukcijas funkcijā.[1] 1994. gadā Bārdiņš bija viens no četriem lielākajiem ziedotājiem LZS vēlēšanu kampaņas vajadzībām.[20][7]

Kandidēja uz deputāta vietu 5. Saeimas vēlēšanu ietvaros 1993. gadā, LZS sarakstā, Vidzemes vēlēšanu apgabalā, ar 22. numuru. Ievēlēts netika. Vēlētāju vērtējumā ieguva 925 plusus un 1989 svītrojumus.[21] Savukārt 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā nolēma nekandidēt pāris mēnešus iepriekš notikušā incidenta ar Ceļu policiju dēļ.[22]

Tāpat Bārdiņš LZS sarakstā kandidēja arī uz Rīgas domes deputāta vietu 1994. gada Rīgas domes vēlēšanās. Rīgas domē tika ievēlēts, kā rezultātā no 1994-1997. gadam darbojās kā Rīgas domes deputāts.[23] Šajā laikaposmā tika iecelts par Rīgas domes Īpašuma un privatizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieku[24], kā arī ievēlēts vairākās nozīmīgu valsts akciju sabiedrību (VAS) padomēs, tostarp 1995. gadā - "AS Rīgas centrāltirgus" padomē[25], un 1996. gadā - "VAS Valsts nekustamo īpašumu aģentūras" padomē[26]. 1996. gada decembrī arī iecelts par tobrīd nule kā dibinātās bezpeļņas organizācijas "SIA Rīgai 800" direktoru, taču jau 1997. gadā no amata atsaukts - viņam piedēvēta gan zema aktivitāte, gan nepamatota iepirkuma budžeta izšķērdēšana, jo par kāda konkursa uzvarētājiem noteica zviedrus ar ne to lētāko piedāvājumu.[27][28]

Bārdiņš kandidēja arī 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās, LZS deputātu kandidātu sarakstā ar 11. numuru.[29] Ievēlēts netika. Vēlētāju vērtējumā saņēmuma 67 plusus un 251 svītrojumus.[30]

2003. gadā Bārdiņš kļuva par VAS "Centrālā reģiona ceļi" (vēlāk - VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs") padomes locekli, kur darbojās vairākus gadus.[31]

2009. - 2022. gads

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī 2009. gada Rīgas domes vēlēšanās Bārdiņš kandidēja Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputātu kandidātu sarakstā, ar 15. numuru, taču netika ievēlēts. Vēlētāju vērtējumā saņēma 65 plusus un 341 svītrojumus.[32]

2010. gadā līdz novembrim darbojās kā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministres Dagnijas Staķes padomnieks.[33] Taču pēc tam, kad 2010. gada novembrī satiksmes ministra amatā nonāca ZZS pārstāvis Uldis Augulis, Bārdiņš, kas līdz šim bija VAS "Latvijas Autoceļu uzturētājs" padomes loceklis, tika iecelts arī par valdes locekli.[33] Tomēr jau 2011. gadā viņu atsauca no amata. [34]

2014. gadā no ZZS saraksta kandidēja uz vietu Eiropas Parlamentā, taču ievēlēts netika.[35]

2017. un 2018. gadā strādāja "VAS Latvijas Pasts" kā Īpašuma pārvaldes vadītāja vietnieks.[36]

Bārdiņš kandidēja uz deputāta vietu arī 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā un 14. Saeimas vēlēšanās 2022. gadā, taču neveiksmīgi.

Tāpat 2022. gadā Bārdiņš joprojām bija valdes loceklis un līdzīpašnieks Ukrainas uzņēmumā, kas darbojas azartspēļu nozarē - "Split Grup" (ukraiņu: ТОВ Спліт груп). Šī uzņēmuma citu līdzīpašnieku sarakstā ir vairāki Ukrainas pilsoņi, kā arī Krievijas pilsonis, kas darbojas arī citos šajā nozarē iesaistītos uzņēmumos.[37] Tāpat Bārdiņš ieņēma valdes locekļa amatu arī Mārupes senioru biedrībā.[5]

Ziedojumi partijām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā no 2004. - 2018. gadam partijām LZS un ZZS Bārdiņš ziedojis vairāk nekā 36 tūkstošus eiro. Vislielākās summas ziedojis tieši 2005. un 2008. gadā. [38]

Skandāli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1990. gadā iesaistīts auto avārijā, kas izraisīta alkohola reibumā. Bārdiņam tika piespriests atlīdzināt zaudējumus avārijā cietušajam 90 tūkstošu kronu apmērā.[7]

1995. gadā vēlreiz iesaistīts līdzīgā negadījumā - pieķerts stiprā alkohola reibumā pie stūres, izrādīja pretestību policistiem, kā arī viņa padotais piedāvāja kukuli policijai un žurnālistiem apmaiņā pret notikušā fakta "pazušanu".[39][40] Vēlāk Bārdiņš iesniedza Ceļu policijai lūgumu skaidrot policistu rīcību, aizturot viņu un viņa zviedru partnerus, braucot uz viesnīcu "Rīga", tādējādi izraisot avārijas situāciju. Kā lūgumā minēja Bārdiņš, "šis gadījums ne tikai nes neslavu un apkauno mani personīgi, bet arī diskreditē Latvijas Zemnieku savienību un tās biedrus". Tikmēr LZS priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kinna medijiem atbildējis, ka viņu rīcībā nav faktu par Bārdiņa pretlikumīgu darbību.[41]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 I. Randers. «Zemnieku savienība biznesmeņa skatījumā». Lauku Avīze, Nr.34, 29.04.1994. Skatīts: 10.11.2024.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 GimenesTV (2014-05-16), Vien tāpēc vien... Ivars Bārdiņš. Atjaunināts: 2024-11-11
  3. ↑ 3,0 3,1 «Vai Leiškalns, Gerkens un Bārdiņš grasās atvērt krogu?.». Latvijā (latviešu). 2002-10-09. Skatīts: 2024-11-11.
  4. ↑ «Saeimas vēlēšanas 2018, Zaļo un Zemnieku savienība, Ivars Bārdinš». Latvijas Sabiedriskie Mediji. Skatīts: 11.11.2024.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Ivars Bārdiņš - Zaļo un Zemnieku savienība / 14. Saeimas vēlēšanas - LSM.lv». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-11.
  6. ↑ «Mēs - no Latvijas». Sports (Latvijas PSR Sporta biedrību izdevums), Nor.99. 27.09.1991. Skatīts: 10.11.2024.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 «Ivara Bārdiņa lietā LZS vadība klusē». Lauku Avīze, Nr.25. 28.03.1995. Skatīts: 11.11.2024.
  8. ↑ «Sludinājumi». Latvijas Jaunatne, Nr.102. 13.08.1991. Skatīts: 10.11.2024.
  9. ↑ Normunds Grostiņš. «Vai uz parādiem var būvēt Rīģas labklājību?». Diena, Nr.103, 04.05.1995. Skatīts: 11.11.2024.
  10. ↑ «Viesnīcai - jauns nomnieks». Neatkarīgā Cīņa, Nr.5. 09.05.1992. Skatīts: 11.11.2024.
  11. ↑ Uldis Vīķelis. «Tērvetei beidzot saimnies». Diena, Nr.250, 28.12.1991. Skatīts: 11.11.2024.
  12. ↑ Zigurds Rasa. «Kopuzņēmums Metropole meklē palīdzību». Diena, Nr.41, 05.03.1992. Skatīts: 11.11.2024.
  13. ↑ «Zaļzemniekiem toni nosaka dāmas: visuresošā Grigule un Šulce no Ēģiptes». https://jauns.lv (latviešu). 2014-04-25. Skatīts: 2024-11-11.
  14. ↑ «Latvijas Republikas 5.Saeimas vēlēšanām pieteikto kandidātu oficiālie saraksti Vidzemes vēlēšanu apgabalā». Diena, Nr 99. 21.05.1993. Skatīts: 10.11.2024.
  15. ↑ «Rīgas pilsētas valsts amatpersonu deklarācijas». Latvijas Vēstnesis, Nr. 182. 16.07.1997. Skatīts: 11.11.2024.
  16. ↑ «Bez pārmaiņām». Lauku Avīze, Nr.49. 10.08.1993. Skatīts: 10.11.2024.
  17. ↑ «Ievēlēts jaunais ZS priekšsēdētājs». Diena, Nr.73. 28.03.1994. Skatīts: 10.11.2024.
  18. ↑ Nellija Ločmele. «Rozentāls atkārtoti ievēlēts ZS priekšsēdētāja amatā». Diena, Nr.43, 20.02.1995. Skatīts: 10.11.2024.
  19. ↑ Ināra Egle. «Alfrēda Greiseļa vadībā LZS cer pārvarēt krīzi». Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.23, 27.01.1996. Skatīts: 11.11.2024.
  20. ↑ Nellija Ločmele. «Zemnieku savienības kongress pieņem partijas pamatprogrammu», 18.02.1995. Skatīts: 10.11.2024.
  21. ↑ «Par sarakstiem nodotās balsis». Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 10.11.2024.
  22. ↑ «Dažos vārdos. Tomiņš un Bārdiņš nekandidēs 6.Saeimas vēlēšanās». Diena, Nr.123. 27.05.1995. Skatīts: 10.11.2024.
  23. ↑ «Latvijas lielo pilsētu domju un rajonu padomju deputāti». Latvijas Vēstnesis, Nr.66. 04.06.1994. Skatīts: 10.11.2024.
  24. ↑ «Kam LZS uztic valsts mantu». Lauku Avīze, Nr.74. 13.09.1996. Skatīts: 11.11.2024.
  25. ↑ Dzintra Āboliņa. «Apstiprināti a/s Rīgas Centrāltirgus statūti». Diena, Nr.45, 22.02.1995. Skatīts: 10.11.2024.
  26. ↑ «Par valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra"». Latvijas Vēstnesis, Nr.87. 21.05.1996. Skatīts: 11.11.2024.
  27. ↑ Sandris Vanzovičs. «Rīgas astoņsimtgades pīrāga saldme». Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.241, 16.10.1997. Skatīts: 11.11.2024.
  28. ↑ «Atbrīvots Rīgai 800 direktors». Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr.261. 08.11.1997. Skatīts: 10.11.2024.
  29. ↑ «Rīga, Latvijas Zemnieku savienība». Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 10.11.2024.
  30. ↑ «Rīga, Latvijas Zemnieku savienības deputātu kandidātu saraksts». Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 10.11.2024.
  31. ↑ «https://providus.lv/article_files/2012/original/partien_delna_starp.pdf?1342699267». Providus / Delna. 2006. Skatīts: 11.11.2024.
  32. ↑ «Rīga, Zaļo un Zemnieku savienība, deputātu kandidātu saraksts». Latvijas Republikas Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 10.11.2024.
  33. ↑ 33,0 33,1 «SM arī LAU valdē ieceļ ZZS pārstāvi». www.delfi.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-11.
  34. ↑ «TOP 500 līderi nezaudē tvērienu». Dienas Bizness (latviešu). Skatīts: 2024-11-11.
  35. ↑ «No ZZS uz EP kandidēs arī Bārdiņš, Kļava un Blūzmanis». Latvijā (latviešu). 2014-03-01. Skatīts: 2024-11-11.
  36. ↑ «Ivars Bārdiņš / Zaļo un Zemnieku savienība». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-11.
  37. ↑ «31869554 — ТОВСПЛІТ ГРУП». opendatabot.ua (ukraiņu). Skatīts: 2024-11-11.
  38. ↑ «Dāvinājumi, ziedojumi, biedru naudas un iestāšanās naudas». KNAB. Skatīts: 2024-11-11.
  39. ↑ «Piedzēries Rīgas Domes deputāts draud policistiem; Deputāta padotais cenšas piekukuļot "Vakara Ziņas"». Lauku Avīze, Nr.21. 14.03.1995. Skatīts: 10.11.2024.
  40. ↑ «Bārdiņam par dzeršanu, iespējams, atņems autovadītāja tiesības». Diena, Nr.63. 15.03.1995. Skatīts: 10.11.2024.
  41. ↑ «Policijas lieta pārvēršas politikā». Lauku Avīze, Nr.36. 05.05.1995. Skatīts: 10.11.2024.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ivars_Bārdiņš&oldid=4173846"