Jānis Kalacis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jānis Kalacis
Jānis Kalacis.jpg
Senators
Amatā
1922. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1868. gada 10. janvārī
Trikātas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1947. gada 2. februārī (79 gadu vecumā)
Detmolda, Ziemeļreina-Vestfālene Karogs: Vācija Vācija
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Pēterburgas universitāte
Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacis, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris

Jānis Kalacis vai Jānis Kalacs (1868-1947) bija latviešu jurists, Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs (no 1927), Tiesu palātas tiesnesis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1868. gada 10. janvārī Trikātas pagasta Tiepeles (Witkop) muižas zemnieka Pētera Kalača un viņa sievas Henrietes, dzim. Jēkabsones, ģimenē. Mācījās Tiepeles pagastskolā, Trikātas draudzes skolā, tad Valmieras apriņķa skolā un Vidzemes guberņas ģimnāzijā Rīgā. Studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1888) un Pēterburgas Universitātes Juridiskajā fakultātē (no 1889), pēc kuras beigšanas strādāja par tiesnesi Tjumeņas apgabaltiesā, Krievijas pilsoņu kara laikā par advokātu Harbinā.

1920. gadā pa jūras ceļu atgriezās Latvijā, bija pirmais Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs (1920-1927). No 1922. gada bija Administratīvā departamenta senators, no 1923. gada arī Sarkanā Krusta galvenās valdes un priekšniecības loceklis. No 1927. gada Senāta augstākās disciplinārtiesas priekšsēdētājs.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur mira Detmoldas bēgļu nometnē 1947. gada 2. februārī.[1]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu darbinieku galerija, 1918-1928. Rīga: 1929. - 284. lpp.
  • Es Viņu pazīstu. Rīga: 1939. - 231. lpp.
  • Senators Jānis Kalacs. Atpūta 1938. Nr. 689. - 20. lpp.
  • Senatora Jāņa Kalaca 70 gadi. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1938. Nr. 2. - 516.-519. lpp.
  • Senators Jānis Kalacis [nekrologs]. Latvju Ziņas. 1947. gada 1. marts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]