Jāns Kaplinskis
| ||||||||||
| ||||||||||
Jāns Kaplinskis (igauņu: Jaan Kaplinski; dzimis 1941. gada 22. janvārī Tartu, miris 2021. gada 8. augustā),[1] bija igauņu dzejnieks, prozaiķis, esejists un tulkotājs.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1941. gadā Tartu skolotāja Ježi Kapliņska (Jerzy Bonifacy Edward Kapliński, 1901–1943) un viņa sievas Noras, dzimušas Raudsepas (1906–1982), ģimenē. Viņa māte bija franču literatūras tulkotāja, bet tēvs bija Tartu universitātes poļu valodas un literatūras profesors, kurš pēc Igaunijas okupācijas bija zaudējis darbu, bet 1941. gada 23. jūnijā ticis apcietināts un gājis bojā Vjatlagā.
Jāns uzauga Tartu un vasaras pavadīja pie mātes radiniekiem Veru apkārtnē. Studēja Tartu Universitātē, 1966. gadā iegūstot diplomu romāņu filoloģijā. Ietekmējās no Tartu semiotiķiem, austrumu filozofijas, pirmām kārtām — budisma, kurā viņa skolotājs bija izcilais teologs, filozofs, filologs un dzejnieks Uku Māzings (1909—1985).[2]
Bija iniciators ar 1980. gada 28. oktobri datētajai "40 vēstulei" — četrdesmit igauņu inteliģentu apelācijai pret pārkrievošanas politiku Igaunijas PSR, kā arī viens no tās parakstītājiem.
Daiļrade un atzinība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tulkojis no ķīniešu valodas ("Daodedzjin") un Eiropas valodām — angļu, franču, spāņu, zviedru. Viņa dzejoļi un esejas tulkotas angļu, franču, nīderlandiešu, zviedru, norvēģu, somu, islandiešu, ebreju, ungāru, latviešu,[3][4][5] lietuviešu, čehu, bulgāru, japāņu un citās valodās. 2001. gadā starptautiskajā rakstnieku saietā Vilenica Slovēnijā ieguvis balvu Nagrada Vilenica. Maksa Žakoba balvas laureāts (2003). Četriem Jāna Kaplinska dzejoļiem 1998. gadā sarakstījis mūziku Harisons Bērtvistls (Harrison Birtwistle). 2014. gadā Kaplinskis izdeva pirmo dzejoļu krājumu krievu valodā,[6] par šo grāmatu saņemot Krievijas balvu. 2017. gadā tika izdota otra grāmata krieviski — "Vēgenera smaids" (Улыбка Вегенера).
2016. gadā Jāns Kaplinskis saņēma Eiropas Literatūras balvu.[7]
Jāna Kaplinska vārdā nosaukts asteroīds 29528 Kaplinski.[1]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1990. līdz 1992. gadam viņš piedalījās Igaunijas Kongresa darbā.
No 1992. līdz 1995. gadam bija Igaunijas parlamenta loceklis. Kopš 2004. gada bija Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 ERR. Poet, translator and philosopher Jaan Kaplinski dies
- ↑ «Bija vējš, gaisa kā tāda nebija - Rīgas Laiks». www.rigaslaiks.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-06-27. Skatīts: 2018-10-25.
- ↑ Balts papīrs un laiks. ISBN 9789934120923.
- ↑ Acs. ISBN 9789984812632.
- ↑ Tā pati upe. ISBN 9789984872780.
- ↑ Каплинский Я. Бѣлыя бабочки ночи: Таллинн, Kite.2014
- ↑ «Komentāri - 2016. gada Eiropas Literatūras balvu saņēmis igauņu rakstnieks Jāns Kaplinskis». www.satori.lv (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jāns Kaplinskis.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Jaan Kaplinski in the Estonian Literature Information Centre (angliski)
- Яан Каплинский в «Антологии прозы и поэзии финно-угорских народов» (krieviski)
- Ян Каплинский в Журнальном зале (krieviski)
- Стихотворение «Об искусстве поэзии» на «Русском Портале» (krieviski)
- Ян Каплинский. Я останусь на той сторонѣ // «Воздух», 2014, № 1.
- Стихи, написанные на русском Arhivēts 2013. gada 20. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- Ольга Логош. Против течения (о книге Я.Каплинского «Белые бабочки ночи») // Homo Legens, 2015, № 2.
|