Jersikas evaņģēlijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latviešu Jurģa evaņģēlija ilustrācija (evaņģēlists Matejs).

Jersikas evaņģēlijs jeb Latvieša evaņģēlijs (krievu: Ерсикское Евангелие, Евангелие Лотыша[1]), dēvēts arī par Sīmaņa evaņģēliju (krievu: Симоновское Евангелие[2]), ir Latviešu Jurģa 1270. gadā pabeigts evaņģēlija tulkojums senkrievu valodā.

Rakstīšanas vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jersikas evaņģēlija valoda liecina par Polockas kriviču izloksnes ietekmi, kas tagad sastopama arī baltkrievu valodas ziemeļu izloksnēs. Grāmatas pēcvārdā rakstīts, ka "6778. gada (pēc Vecās Derības) 23. martā, svētā mocekļa Nikona piemiņas dienā, pabeigta šī grāmata, šīs grāmatas. Un tajā pašā dienā bija zīmes pie saules. Šīs grāmatas sarakstītājs – es, Jurģis, popa dēls, ko sauca par latvieti no Gorodiščes (Писах же книги сия аз Гюрги, сын попов, глаголемаго Латыша с Городища), ar mūka Sīmaņa līdzekļiem no svētā Georgija, sev par pestīšanu un visiem kristīgiem par prieku."

Evaņģēlija pēcvārdā Gorodišče nav droši nosakāma, jo parasti tā sauca katru krievu pilskalnu, respektīvi, bijušās pilsētas drupas. Novgorodas apkārtnē, Volhovas upes labajā krastā atrodas sens vikingu pilskalns Gorodišče, ko vāciski dēvēja par Gersicke, bet jādomā, ka Latviešu Jurģa evaņģēlijā minētā Gorodišče bija Letijas agrākās galvaspilsētas Gercikes krieviskotā forma. No tā jāsecina, ka Latviešu Jurģa tēvs bija pareizticīgo priesteris ar dzīvesvietu 1214. gadā nodedzinātajā Jersikas pilī. Nav skaidrs, kas tas ir bijis par mūku Sīmani, kas bija devis Jurģim līdzekļus Evaņģēlija rakstīšanai, varbūt tas bija toreizējais Polockas bīskaps Semions.[3]

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2012. gadā Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīts Aleksandrs Kudrjašovs apciemoja Krievijas Valsts bibliotēku Maskavā un apskatīja uz pergamenta rakstīto Jersikas evaņģēliju. Rokrakstā nav zaudējumu un tas praktiski nav bojāts. Brīnišķīgi saglabājušies krāsainie evaņģēlistu attēli, krāsainie nodaļu sākumi, greznie sākumburti un pats teksts, kas rakstīts brīnišķīgā glītraksta rokrakstā. Bibliotēkā uzskata, ka to sarakstījis "Georgijs Latvietis, popa Andreja no Gorodiščes, dēls".[4]

Atsauce[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]