Kārlis Avens

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kārlis Avens
Kārlis Avens
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 14. maijā
Saukas pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1958. gada 28. martā (62 gadi)
Viesītes pagasts, LPSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe kaprālis
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas Impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra Sauszemes bruņotie spēki
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš,
Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi Lāčplēša kara ordenis

Kārlis Avens (1895—1958) bija Pirmā pasaules kara artilērists, vēlāk Latvijas armijas Latgales artilērijas pulka kaprālis. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1895. gada 14. maijā Saukas pagasta Dzērves muižas Bokās zemkopja Andreja Avena un viņa sievas Jūles ģimenē.[1][2] Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915. gada maijā viņu iesauca Krievijas impērijas armijā. Dienēja 53. artilērijas brigādē, piedalījās kaujās Sēlijā pie Daugavpils. 1916. gadā viņa karaspēka vienību norīkoja uz Dienvidu fronti pret Austroungārijas armiju. Piedalījās Pirmā pasaules kara kaujās līdz 1918. gada aprīlim, kad pēc Brestļitovskas miera līguma nosacījumiem Krievijas Padomju valdība izdeva rīkojumu par latviešu strēlnieku pulku demobilizāciju un latviešu strēlnieku divīzijas izveidi Sarkanās armijas sastāvā. Kārlis Avens atgriezās dzimtenē un apmetās uz dzīvi Viesītē.

1919. gada 1. jūlijā viņu iesauca Latvijas Republikas armijā, kur viņš bija 3. Latgales kājnieku divīzijas artilērijas vienības kaprālis. Piedalījās kaujās pret bermontiešiem un pret lieliniekiem.

Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas cīņu laikā 1920. gada 20. janvārī uzbrukumā Sosnu un Turčina sādžām Kārļa Avena artilērijas vienība ienaidnieka viesuļugunī veica pretinieka apšaudi tiešā tēmējumā, kā rezultātā ienaidnieks apjukumā atkāpās un Latgales partizānu pulks varēja saņemt daudzus gūstekņus un iegūt trofejas. 1920. gadā apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni Nr. 3/368. 1921. gada 18. februārī viņu atvaļināja no aktīvā karadienesta. Kā jaunsaimnieks saimniekoja Viesītes pagasta Podnieku mājās, turpat dzīvoja arī pēc Otrā pasaules kara.

Miris 1958. gada 28. martā Viesītē.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]