Kūku pagasts
Kūku pagasts | |
---|---|
Novads: | Jēkabpils novads |
Centrs: | Zīlāni |
Kopējā platība:[1] | 114,4 km2 |
• Sauszeme: | 108,8 km2 |
• Ūdens: | 5,6 km2 |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 1 869 |
Blīvums (2024): | 17,2 iedz./km2 |
Izveidots: | 1945. gadā |
Kūku pagasts Vikikrātuvē |
Kūku pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām. Pagasta padome atrodas Zīlānos. Robežojas ar sava novada Jēkabpils pilsētu un Ābeļu, Variešu, Mežāres un Vīpes pagastiem.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Upes: Daugava, Dārzupīte, Donaviņa, Nereta, Rogāļu strauts (Akmeņupīte), Odze.
Ūdenstilpes: Baļotes ezers, Gardaunis, Ilzenieku ezers, Laukezers, Catlakšu ezers, Baltiņu ezers, Krešu ezers
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1945. gadā Jēkabpils apriņķa Krustpils pagastā izveidoja Kūku ciema padomi. Kūku ciems ietilpa Krustpils (1949—1962) un Jēkabpils (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Kūku ciemam pievienoja likvidētā Gromaltu ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju, 1963. gadā — Ezeriešu ciema kolhoza «Zīlāni» teritoriju. 1973. gadā Kūku ciemam pievienoja daļu Vīpes ciema teritorijas, bet daļu Kūku ciema pievienoja Mežāres ciemam, kam 1977. gadā pievienoja vēl daļu teritorijas.[4]
1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kūku pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krustpils novadā. 2021. gadā Krustpils novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Ievērojami objekti: Asotes pilskalns, Laukezera dabas parks, Rogāļu dižakmens, Gļiņauka (Daugavas krāces), Kondrātu birzs.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Zīlāni (pagasta centrs), Kūkas, Andrāni, Brēdiķi, Catlakši, Daugavas Oglenieki, Dieviņi, Druķi, Gravāni, Ilzenieki, Indriķēni, Jaunā muiža, Ķunci, Ļamāni, Namiķi, Pakalnes, Palejnieki, Piejūti, Plošlejas, Punu muiža, Rudzīši, Rogāļi, Silavas, Skramāni, Spolāni, Stireni, Strodu Oglenieki, Stukuli, Stulpiņi, Sūnas, Sūnu Paleja, Teiļi, Trepmuiža, Vāglāni, Vilciņi.
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gerhards Kēnigs (1728—1785) — dabaszinātnieks un ceļotājs
- Kārlis Kalve (1877—1903) — ainavu gleznotājs
- Pēteris Kalve (1882—1913) — ainavu gleznotājs, viens no spalvas zīmējuma aizsācējiem Latvijā
- Alberts Ozoliņš (1897—1985) — svarcēlājs vidējā svarā
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|