Asotes pilskalns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns A. Vimba.JPG
Asotes pilskalns pirms 13. gadsimta (V. Vimbas zīmējums.
Asotes pilskalns (Latvija)
Asotes pilskalns
Asotes pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Kūku pagasts, Krustpils novads, Latvija
Koordinātas 56°29′34″N 25°55′8″E / 56.49278°N 25.91889°E / 56.49278; 25.91889Koordinātas: 56°29′34″N 25°55′8″E / 56.49278°N 25.91889°E / 56.49278; 25.91889
Veids Pilskalns ar apmetni
Oficiālais nosaukums: Asotes pilskalns ar apmetni
Aizsardzības numurs 911
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Asotes pilskalns (latīņu valodā rakstītajos tekstos: Aszute; latgaliešu: Osota [1]) ir pilskalns Krustpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, 2 km augšpus Jēkabpils, morēnu augstienes galā. Senās Asotes zemes pārvaldes centrs. Ziemeļu, austrumu un dienvidu nogāzes, kuras aptek Asote (tagad Dārzupīte) jeb Lagzde, ir 10 metrus augstas, lēzenajā ziemeļrietumu malā uzmests aptuveni 2 metrus augsts valnis.[2] 1949.-1954. gada izrakumos atklāts biezs kultūrslānis ar celtņu un sadzīves priekšmetu paliekām. Ievērību pelna 10. gs. dzelzs ieguves krāsns un podnieku darbnīca, kur trauku izgatavošanai izmantoja podnieku ripu. No pilskalna paveras skats uz Daugavas senleju, Ābeļu salām un Dignājas mežiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvots no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. līdz 13. gadsimtam m.ē.[2] 11.gs. izveidota jauna pilskalna aizsargsistēma ar gredzenveida aizsargvalni. Letgaļu apdzīvotās Asotes pilsnovada administratīvais un militārais centrs, kas pakļāvās Jersikas ķēniņam. Līgumā par Letijas zemju sadalīšanu starp ordeni un bīskapu minēts novads Aszute, kuru pētnieki viennozīmīgi saista ar Asoti. 1211. gadā Asotes pilsnovads iekļauts Livonijas bīskapijas sastāvā. 1237. gadā Rīgas bīskaps netālu no Asotes pilskalna Daugavas labajā krastā uzcēla Krusta pili (Kreutzburg). 1511. gadā arhibīskapa lēņu grāmatā pieminēts Krustpils miests. 1585. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Stefans Batorijs Krustpils novadu atdāvina Korfu dzimtai, kuras īpašumā tas bija līdz 1920. gadam. Krievu-turku kara laikā (1877-1878) Krustpilī tika nometināti turku karagūstekņi, no kuriem daudzi palika uz patstāvīgu dzīvi. Netālu no Asotes pilskalna ir turku kapi.

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1846.-1863. g. kara topogrāfiskā karte F, Šūberta un P. Tučkova redakcijā. IX rinda, 5. lapa
  2. 2,0 2,1 http://www.krustpils.lv/faili/ter_plan/Paskaidrojuma_raksts_vides_parskats.pdf

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]