Variešu pagasts
| Variešu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Varieši |
| Kopējā platība:[1] | 148,5 km2 |
| • Sauszeme: | 144,9 km2 |
| • Ūdens: | 3,6 km2 |
| Iedzīvotāji (2026):[2] | 964 |
| Blīvums (2026): | 6,7 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
 Variešu pagasts Vikikrātuvē | |
Variešu pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos, Aiviekstes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Jēkabpils pilsētu un Mežāres, Kūku un Krustpils pagastiem, Madonas novada Kalsnavas un Ļaudonas pagastiem, kā arī Aizkraukles novada Aiviekstes pagastu.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes: Aiviekste, Alūksnīte, Apozole, Babraunīca, Bērzaune, Savīte, Timsmalīte.
Ūdenstilpes: Baļotes ezers, Gardaunis, Silabebru ezers.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]1354. gadā pieminēts Krievciems Aiviekstes kreisajā krastā, kurā Rīgas arhibīskapijas vasaļi Tīzenhauzeni uzcēla Krievciema pili, kas pastāvēja līdz 17. gadsimtam. Krievciema muiža vēlāk ietilpa Inflantijas vaivadijas un Vitebskas guberņas sastāvā.
1945. gadā Jēkabpils apriņķa Krustpils pagastā izveidoja Variešu ciema padomi. Variešu ciems ietilpis Krustpils (1949-1962) un Jēkabpils (pēc 1962. gada) rajonos. 1954. gadā Variešu ciemam pievienoja likvidētos Antūžu un Brīvzemnieku ciemus. 1977. gadā Variešu ciemu likvidēja, izveidojot Cīņas ciemu, kurā iekļāva arī likvidētā Medņu ciema teritoriju.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un pārdēvēja par Variešu pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krustpils novadā. 2021. gadā Krustpils novadu iekļāva Jēkabpils novadā.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[4]
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Varieši (pagasta centrs), Antūži, Medņi, Alunāni, Baltgalvji, Bauri, Delles, Ezēni, Kaupernieki, Krievciems, Kursieši, Ķoderi, Laides, Leitāni, Medņu Rubeņi, Melderes, Midzeņi, Pāpuļi, Pieterāni, Priecumi, Rubeņsala, Rusuļi, Sprukti, Timsmales, Trākši, Uģēres, Ungurmuiža, Ušāni, Vāguļi, Zaļaci, Žagari.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]Variešu pagastā dzimuši vai dzīvojuši:
- Andrejs Krustiņš (1884—1941) — Latvijas armijas ģenerālis, Latviešu strēlnieku virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
- Pēteris Ķiķauka (1886—1967) — valodnieks
- Pēteris Lapainis (1897—1990) — Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks
- Jūlijs Vanags (1903—1986) — rakstnieks un tulkotājs, viens no Latvijas Rakstnieku savienības dibinātājiem, LPSR himnas vārdu autors (kopā ar Frici Rokpelni)
- Roberts Rubenis (1917—1944) — Latvijas Bruņoto spēku leitnants, Latviešu leģionārs un Kureļa grupas bataljona komandieris
- Tālis Millers (1929—2022) — ķīmiķis
- Ruta Šenberga (1940—2023) — filoloģe, augstskolu pasniedzēja, novadpētniece
- Gundars Bērziņš (1959) — lauksaimnieks, uzņēmējs, finanšu ministrs (2000—2002), veselības ministrs (2004—2007)
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||
