Dignājas pagasts
| Dignājas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Jēkabpils novads |
| Centrs: | Dignāja |
| Kopējā platība:[1] | 83,4 km2 |
| • Sauszeme: | 80,5 km2 |
| • Ūdens: | 2,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 359 |
| Blīvums (2025): | 4,5 iedz./km2 |
 Dignājas pagasts Vikikrātuvē | |
Dignājas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, Sēlijas vēsturiskajā zemē. Robežojas ar sava novada Dunavas, Zasas, Leimaņu un Ābeļu pagastu, kā arī Līvānu novada Līvānu pilsētu un Turku un Jersikas pagastu. Pagasta pārvalde izvietojas Vandānu ciema «Kamenēs».
Daba
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Upes: Daugava, Meņķa upīte, Slīterānu upīte.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu Dignājas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Dignājas muiža (Gut Dubena, Dignāja), Menkes muiža (Gut Menkenhof).
1935. gadā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta platība bija 215,6 km² un tajā dzīvoja 2956 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Bērzones, Dignājas, Drēģu un Eglones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Dignājas ciems ietilpis Aknīstes (1949-1954) un Jēkabpils (pēc 1954. gada) rajonos. Dignājas ciemam 1954. gadā pievienoja Drēģu ciema K. Barona kolhoza teritoriju, 1956. gadā — Dunavas ciema Sudrabkalna kolhoza teritoriju, bet 1968. gadā — padomju saimniecības «Dunava» teritoriju pievienoja Dunavas ciemam.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Dignājas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jēkabpils novadā.
Pilskalns: Dignājas pilskalns.
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[5]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Dignāja, Dignājas skola, Kaļvāres, Meņķis, Slīterāni, Vandāni.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Pēteris Dardzāns (1889—1985), tautsaimnieks, latviešu strēlnieku virsnieks, vēsturnieks.
- Jānis Akuraters (1876—1937), dzejnieks, rakstnieks un politiķis, latviešu strēlnieks.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
