Pāriet uz saturu

Kaļķupes ieleja

Vikipēdijas lapa
Kaļķupes ieleja
Lorumupes atsegums pie Vīdales.
Kaļķupes ieleja (Latvija)
Kaļķupes ieleja
Kaļķupes ieleja
Tips dabas liegums
Atrašanās vieta Talsu novads
Koordinātas 57°33′31″N 22°29′57″E / 57.55861°N 22.49917°E / 57.55861; 22.49917Koordinātas: 57°33′31″N 22°29′57″E / 57.55861°N 22.49917°E / 57.55861; 22.49917
Platība 1119,9 ha
Dibināts 1977

Kaļķupes ieleja ir kompleksais dabas liegums Talsu novada Dundagas pagastā. Teritorija 1119,9 ha platībā izveidots 1977. gadā lai aizsargātu Kaļķupes ieleju, kuras nogāzes sedz Eiropas Savienības aizsargājamais biotops 9180* Nogāžu un gravu meži un 8220 Smilšakmens atsegumi. Šeit ir sastopami arī citi ES aizsargājami biotopi, piemēram, 6510 Mēreni mitras pļavas, 9010* Veci un dabiski boreāli meži, 7230 Kaļķaini zāļu purvi. Kaļķupes ieleja ir viena no nedaudzajām teritorijām, kur aug parastā īve. Šeit ir sastopamas arī citas aizsargājamo augu un dzīvnieku (īpaši bezmugurkaulnieku) sugas. Liegums ir iekļauts Natura 2000Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā.[1]

Kaļķupes ieleja atrodas Dundagas pacēlumā, Dundagas pagasta austrumu daļā. Šeit atrodas Pilsupes (Kaļķupītes) ieleja ar augstiem gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos. Upes augštecē kreisā krasta lēzenā nogāze augšpus Dundagas-Ķurbes ceļa sastāv no trekniem limnoglaciāliem māliem, kas holocēnā (domājams, pēc mežu izciršanas, attīstoties lauksaimniecībai) noskaloti pa nogāzi kreisā krasta terasē. Tie veido Prometeju atradni, kuras mālus 1920-1970. gados izmantoja ķieģeļu un ķeramikas rūpniecībā. Pelēkie bezkarbonātiskie māli līdz 2 m biezumā satur daudz augu atlieku. Pie Dundagas-Ģipkas ceļa ir aizsargājamais ģeoloģiskais objekts Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas.[2]

Ieleja izveidojās, Pilsupei (satekot Kaļķupei un Mazupei) šķērsojot Šlīteres Zilo kalnu turpinājumu dienvidos no Vīdales, netālu no Kaļķiem. Tā rezultātā izveidojusies izteikta upes ieleja ar ļoti sazarotu gravu un sānu gravu tīklu, kur vietām redzami vidusdevona arukilas svītas smilšakmens atsegumi. Viena no teritorijas izteiksmīgākajām reljefa formām ir Puiškalns (pilskalns un sena svētvieta), kas atrodas Kaļķupes un Mazupes satekas vietā. Vēl viena šīs vietas dabas vērtība ir nogāžu meži, dažādi pļavu tipi un bagātīgais augu sugu klāsts. Dabas lieguma teritorija ietver arī no Pilsupes ziemeļos esošo Šlīteres Zilo kalnu nogāzi, Lorumupes gravu sistēmu u.c. gravas.[3]

  1. Dabas aizsardzības pārvalde. Kaļķupes ieleja
  2. Latvijas daba. 2. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 217. lpp.
  3. Lauku ceļotājs.