Kauja par Jelgavu (1944)

Kauja par Jelgavu (1944); daļa no Sarkanās armijas iebrukuma Latvijā
Datums	1944. gada 30. jūlijs—7. augusts
Vieta	Jelgava
Iznākums	Sarkanās armijas uzvara
Karotāji
PSRS	Trešais reihs
Komandieri un līderi
ģenerālleitnants Viktors Obuhovs	pulkvežleitnants Indriķis Jurko, ģenerālmajors Debesī
Spēks
1. Baltijas frontes 3. gvardes mehanizētais korpuss, 3. gaisa armija	Latviešu leģiona 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde

1944. gada kauja par Jelgavu bija Sarkanās armijas un Vērmahta kaujas Jelgavas pilsētā no 1944. gada 30. jūlija līdz 7. augustam, Sarkanās armijas 1944. gada vasaras uzbrukuma ietvaros. Vērmahta vadība Jelgavu pasludināja par "cietoksni", tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā Vācijas armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem Kurzemes cietoksnī.

Stāvoklis pirms kaujas sākuma

Otrā pasaules kara beigās Sarkanā armija uzbrukuma operācijā "Bagrations" Baltkrievijā un Lietuvā sagrāva Vērmahta karaspēka grupu "Vidus". 24. jūlija pievakare notika pirmais padomju aviācijas uzlidojums Jelgavai, kam vairāk bija biedējošs raksturs. Cieta tikai dažas ēkas Nikolaja (Vienības) baznīcas apkaimē, dažas bumbas, kas bija mērķētas uz apgabala komisāra Valtera fon Mēdema rezidenci Jelgavas pilī, nokrita pils parkā un pagalmā.^[1]

27. jūlijā Sarkanā armija ieņēma Šauļus un frontes pavēlnieks armijas ģenerālis Ovaness Bagramjans deva uzdevumu virzīties uz ziemeļiem un iziet pie Baltijas jūras, lai ielenktu vācu karaspēka grupu "Ziemeļi".

Kaujas gaita

27. jūlija pēcpusdienā PSRS 3. gaisa armija (3-я воздушная армия) veica trīs uzlidojumus Jelgavas dzelzceļa stacijai. Uz sliedēm stāvēja četri vilcieni ar Latgales un Vidzemes bēgļiem, divi pasažieru vilcieni, bet preču stacijā atradās vairāki munīcijas vilcieni. Uzlidojumā pilnībā tika sagrauta stacijas ēka, izpostīti sliežu ceļi, aizdegās ēkas stacijas apkaimē, arī stacijas tuvumā esošā degvielas noliktava.

28. jūlijā 62 padomju bumbvedēji un 56 iznīcinātāji iznīcināja Jelgavas aerodromu. Vācu zenītlielgabalu baterija nogāza vienu padomju bumbvedēju un divus iznīcinātājus. 28. jūlija naktī 3. gvardes mehanizētais korpuss (3-й гвардейский механизированный корпус) ieņēma Jonišķus un strauji devās Jelgavas virzienā, tomēr tanku virzīšanās tika apturēta. 28. jūlija vakarā Jelgavu sāka apšaudīt ar reaktīvajiem mīnmetējiem (sauktiem par „katjušām”). Kaujas norisē pirmo reizi iesaistījās 18 vācu triecienlidmašīnas, kas bombardēja padomju spēku pozīcijas Jelgavas nomalēs. 29. jūlijā, neskatoties uz milzīgo spēku pārsvaru, 3. gvardes mehanizētajam korpusam izdevās ieņemt un nostiprināties vienīgi pilsētas nomalēs.

Sarkanās armijas uzbrukums

30. jūlija agrā rīta stundā sākās pilsētas „ģenerālšturmēšana”, vēršot galveno triecienu pret dzelzceļa staciju. Tomēr Sarkanā armija nespēja ieņemt ne dzelzceļa staciju, ne arī nokļūt pilsētas centrālajā daļā. Vērmahta aviācijas 35 lidmašīnu lielā „Nakts kaujas grupa 12” (Nachtschlachtgruppe 12 [NGS-12]) veica 300 kaujas lidojumus pret padomju spēkiem, nometot vairāk nekā 50 tonnu bumbu.

31. jūlija rītā padomju karaspēks atjaunoja uzbrukumu, kaujās iesaistījās padomju aviācija un reaktīvie mīnmetēji, tika ieņemta Lielupes kreisā krasta daļa. 31. jūlija vakarā padomju radio ziņoja par Mītavas (Jelgavas) ieņemšanu.

Naktī uz 1. augustu Vērmahta vienības pa Driksas un Lielupes tiltiem atkāpās uz Lielupes labo krastu, tad abus tiltus uzspridzināja. Padomju spēki, izmantojot nesaspridzināto dzelzceļa tiltu, pārgāja Lielupes labajā krastā un ieņēma Jelgavas cukurfabrikas teritoriju, tad Pasta salu un Jelgavas pili, taču bija spiesti atkāpties atpakaļ uz Lielupes kreiso krastu.

2. augustā vācu smagā artilērija sašāva Sarkanās armijas ieņemto Jelgavas pili. Sarkanā armija ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas gar Lielupes kreiso krastu no Bauskas līdz Kalnciemam.

Vērmahta pretuzbrukums

Naktī no 4. uz 5. augustu sākās Vērmahta pretuzbrukums. Pēc pamatīgas artilērijas uguns tika forsēta Lielupe un Driksa, nostiprinoties nelielā placdarmā Linu vērptuves rajonā. Pa jaunuzcelto pontonu tiltu pārnāca vācu galvenie spēki, kas atkaroja pilsētas centrālo daļu.

Pēc divu dienu kaujām, kur abas puses izmantoja artilēriju un mīnmetējus, pilsēta tika pilnīgi nopostīta. 7. augustā padomju spēki atkal ieņēma visu Lielupes kreiso krastu.^[1]

Sagrautā Jelgava

1945. gada vasarā un rudenī PSRS kinematogrāfisti pilsētā uzņēma filmu „Lielais lūzums” (Великий перелом). Kaujas ainas ar plašiem postījumiem uzņemtas nejaukšanai paredzētā kvartālā ap Lielo un Pasta ielu, tostarp Lielajā ielā 12 esošās četrstāvu Latvijas Kredītbankas filiāles nama mūros, ko filmēšanas laikā pakāpeniski saspridzināja. Filmā atpazīstamas arī vēlāk nojauktās Kurzemes Savstarpējās kredītbiedrības nama un Jelgavas Latviešu biedrības nama drupas, vēlāk nojauktais Jelgavas autoostas kantoris un biļešu kase Pastā ielā 1, ēka Pasta ielā 3, vēlāk nojauktā Herteļa aptieka Pasta ielā 13, Tautas nams Krišjāņa Barona ielā 10, Jasmaņa patversmes ēka Krišjāņa Barona ielā 8 un Vecticībnieku lūgšanu nama torņa smaile Viestura ielā 8, bet viena no filmas epizodēm uzņemta kādā no Vecpilsētas ielas namu pagalmiem.^[2]

Jelgavas Latviešu biedrības nams Katoļu ielā
Sagrautā Jelgavas pils
Sagrautā Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīca
Skats uz sagrauto pilsētu no Annas baznīcas torņa (tālumā pa kreisi Katoļu, vidū Jāņa, pa labi Nikolaja baznīcas torņi)
Sagrautā Jelgava
Jelgavas aerofotogrāfija (no rietumiem)
Jelgavas aerofotogrāfija (skats uz dzelzceļa tiltu)
Jelgavas aerofotogrāfija (no dienvidiem, Pilssala)