Tīzenhauzeni

Tīzenhauzeni (vācu: von Tiesenhausen) ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13. gadsimtā un vēlāk izplatījusies arī Igaunijā, Prūsijā, Lietuvā, Polijā un Krievijā.

Kopā ar Līveniem, Rozeniem, Patkuliem, Ikšķiļiem, Ostenzakeniem un Ungerniem veidoja Baltijas provinču vecāko dižciltīgo dzimtu kopu (vācu: Baltischer Uradel), kas jau kopš 13. gadsimta bija saradojušies ar vietējiem dižciltīgajiem.

Vēsture

Dzimta cēlusies no Tīzenhauzenas, kas atrodas uz ziemeļiem no Nīnburgas pie Vēzeres Lejassaksijā Vācijā. Rakstos norādes par Henriku un Egelbertu no Tīzenhauzenas atrodamas jau 1215. gadā. Pēdējais kā Engelbertus de Tysenhusen parādījās 1223. gadā Livonijā un pieminēts kā Tērbatas bīskapa Hermaņa fon Bukshēvdena (Hermann I. von Buxthoeven) svainis. Viņš bija arī pirmā Rīgas bīskapa Alberta svainis. Engelberta dēls Johans apprecēja Kokneses ķēniņa Vetsekes mazmeitu Sofiju un tādējādi saņēma lēnī zemes Kokneses apkārtnē. Latvijā Tīzenhauzenu dzimta sazarojās pēc divu sākotnējo dzimtmuižu nosaukumiem divās daļās: Ērgļu (vācu: Erlaa) un Bērzaunes (Bersohn).

Ērgļu Tīzenhauzeni

Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts fon Tīzenhauzens^[1] 1334. gadā saņēma kā lēni Ērgļu pili, kas pirms krusta kariem bija viens no senās Jersikas karaļvalsts Negestes pilsnovada centriem.
Georgs fon Tīzenhauzens (Georg von Tiesenhausen) kļuva par Tallinas (Rēveles) bīskapu (1525—1530) un arī Sāmsalas bīskapu (1527—1530).
Pēc Livonijas kara 1598. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts karalis Ērgļus atdeva atpakaļ to īpašniekiem Tīzenhauzeniem.
Par nopelniem karā Zviedrijas karalis 1630. gadā piešķīra Tīzenhauzeniem Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas muižas. Viņu īpašumā nonāca arī Kokneses un Vietalvas muižas. Hanss Heinrihs fon Tīzenhauzens (Hans Heinrich von Tiesenhausen auf Tolks), zviedru armijas ģenerālis, 1654. gadā no Zviedrijas karaļa saņēma barona titulu Freiherr von Erlaa (Brīvkungs no Ērgļiem).
Oto Reinholds fon Tīzenhauzens Lielā Ziemeļu kara laikā komandēja zviedru armijas Kokneses bataljonu, kurā bija septiņas rotas — Nītaures, Cesvaines, Bērzaunes, Liezeres, Ērgļu, un Piebalgas rota.
Pēc zviedru sakāves Lielā Ziemeļu karā Tīzenhauzeni 1722. gadā savu muižu Ērgļos ieķīlāja landrātam Frīdriham fon Bergam, kurš 1734. gadā to pārpirka.

Bērzaunes Tīzenhauzeni

Kā Rīgas arhibīskapa vasaļi Tīzenhauzeni mitinājās Bērzaunes pilī, kas celta pirms 1382. gada. Vēlāk Bērzaunes Tīzenhauzeniem piešķīra lēnī arī Tirzas, Kalsnavas, Vējavas un Adulienas muižas.
Pēc Livonijas kara 1582. gadā kā Bērzaunes draudzes novada kungs ir minēts Heinrihs fon Tīzenhauzens.
Bernds Gustavs fon Tīzenhauzens (Bernd Gustav von Tiesenhausen auf Groß-Sauß) 1759. gadā saņēma grāfa titulu.
Grāfs Berends Gregors Ferdinands fon Tīzenhauzens (Berend Gregor Ferdinand Graf von Tiesenhausen) (1782—1805) kalpoja par Krievijas ķeizara Aleksandra I adjutantu.

Slaveni Tīzenhauzeni

Heinrihs fon Tīzenhauzens (Heinrich von Tiesenhausen; ap 1520—1600), Livonijas politiķis un vēsturnieks;
Frīdrihs Vilhelms fon Tīzenhauzens, Vidzemes landrāts, izvēlēts par landtāga deputātu, kuram kopā ar landrātiem Johanu Reinholdu fon Patkulu un Leonhardu Gustavu fon Budbergu bija uz Stokholmu Zviedrijas karalim Kārlim XI jāved muižnieku privilēģiju apkopojums;
Detlofs fon Tīzenhauzens (Detloff von Tiesenhausen; ap 1597—pēc 1684), Kurzemes hercogistes pulkvedis Zviedrijas un Polijas—Lietuvas dienestā;
Magnuss Johans fon Tīzenhauzens, pulkvedis, Rīgas komendants sakšu karaspēka uzbrukuma laikā (1700);
Antons fon Tīzenhauzens (Anton von Tiesenhausen, Antoni Tyzenhaus) (1733–1785), Lietuvas dižkunigaitijas galma maršals un mantzinis;
Ferdinands fon Tīzenhauzens (1782—1805), Krievijas impērijas ķeizara Aleksandra I adjutants, kritis Austerlicas kaujā;
Heinrihs Engelbrehts Magnuss fon Tīzenhauzens (1843—1914), Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis
Gerhards fon Tīzenhauzens (Gerhard von Tiesenhausen) (1878—1917), jūgendstila arhitekts Rīgā;
Barbara Pauli (Barbara Pauli), dzimusi kā baronese fon Tīzenhauzena (1909), gleznotāja un rakstniece.

1611. gada epitāfija Kasparam un Marijai Tīzenhauzeniem Rīgas Domā
Epitāfija K. un M. Tīzenhauzeniem mūsdienās (2018)
Antons fon Tīzenhauzens (Antoni Tyzenhaus, 1733–1785), Lietuvas dižkunigaitijas galma maršals un mantzinis
Krievijas impērijas slepenpadomnieks Pauls fon Tīzenhauzens (1774–1864)
Pulkvedis Vilhelms Zigismunds fon Tīzenhauzens (1779—1857), decembrists
Krievijas ķeizara flīgeladjutants Ferdinands fon Tīzenhauzens (1782–1805)
ornitologs Konstantīns fon Tīzenhauzens (Konstanty Tyzenhauz, 1786—1853)
rakstniece un ķeizarienes freilene Sofija de Šuazela-Gufjē (Choiseul-Gouffier), dzimusi fon Tīzenhauzena (1790—1878)
3. Valsts Domes deputāts Eižens Eduards fon Tīzenhauzens (1860—1920/1922)
Krievijas impērijas Valsts padomes loceklis Heinrihs fon Tīzenhauzens (1843—1914)
polārpētnieks Emanuels fon Tīzenhauzens (1881—1940)