Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzrunā Ukrainas parlamentāriešus Kijivā 2022. gada 24. martā.
Ukrainas atbalsta plakāts reklāmas stendā Rīgā, Brīvības ielā.
Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī.
Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.

Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā atspoguļo Latvijas sabiedrības un Latvijas valdības daudzšķautnaino reakciju uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā.

Agresorvalstu propagandas kanālu bloķēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tūlīt pēc karadarbības sākuma 24. februārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu uz pieciem gadiem ierobežot Rossija RTR, uz četriem gadiem — Rossija 24, bet uz trim gadiem TV Centr International retranslāciju Latvijā.[1] 25. februārī aizliedza Belarus 24, PBK Lietuva un PBK Igaunija, 27. februārī aizliedza retranslēt RBK, bet dienu vēlāk — arī kanālus MIR 24 un RTVI[2] 15. martā NEPLP bloķēja 71 Krievijas iebrukumu atbalstošo interneta vietņu pieeju Latvijā.[3] 9. jūnijā NEPLP nolēma aizliegt visu Krievijā reģistrētu kanālu raidīšanu, tomēr to tiesā apstrīdēja šo kanālu retranslētājs – uzņēmums Global Media un Administratīvā apgabaltiesa 16. jūnijā nolēma apturēt NEPLP 7. marta lēmuma darbību daļā, ar kuru Latvijas teritorijā tika aizliegts izplatīt televīzijas programmas THT-Comedy, THT4 International, FRIDAY International, KHL TV channel, TNT Music.[4]

Valsts institūciju reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

24. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.[5] Tika arī apstiprināts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.[6]

25. februārī Ārlietu ministrija iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.[7]

No 26. februāra Satiksmes ministrija rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.[8] No 28. februāra Saeima atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.[9] 2. martā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "Latvijas pasts" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.[10] 18. martā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku pasludināšanu par Latvijā nevēlamām personām, jo viņu darbība diplomātiskajā piesegā nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas Republikai.[11]

2. aprīlī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunāja Latvijas iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai Krievijai būtu jāatbild starptautiskajās tiesās par tās agresiju pret Ukrainu.[12]

5. aprīlī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija sašaurina diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, slēdzot tās ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā un izraidot 13 diplomātus un darbiniekus.[13]

7. aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kā izņēmumi paredzēti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.[14]

11. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits, uzstājoties Cīrihes Universitātē ar tā dēvēto Čērčila runu, sacīja:

"Krievija nerespektē valstis, kas ir militāri un politiski vājas, kam nav gribas un spēju aizstāvēt sevi un savus sabiedrotos. Tādēļ nevis Rietumu un NATO stiprums, bet gan Rietumu un NATO vājums ir provokācija Krievijai. Tādēļ arī nomierināšanas politika pret Krieviju ir kontrproduktīva. To kārtējo reizi pierāda pēdējo mēnešu dažu Rietumu politiķu neveiksmīgie centieni pierunāt Putinu ievērot starptautisko tiesību normas. Krievija respektē tikai gribu un spēku, nevis iztapību un pielīšanu. Tieši Rietumu vājums provocē Krieviju iet arvien tālāk".[15]

21. aprīlī Saeima vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, tajā atzīstot, ka Krievija šobrīd īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu.[16]

16. maijā Rīgas dome pārsauca Maskavas dārzu par Latgales parku.[17]

Prasība pēc NATO militārās karabāzes Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

13. martā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā telekanālam CNN pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju:

"Es sagaidu amerikāņu karavīrus Polijā un Baltijas valstīs, un mums ir vajadzīga pastāvīga amerikāņu karavīru klātbūtne šajā reģionā. Es domāju, ka tā ir atbilde uz Krievijas idejām par agresiju ārpus Ukrainas."[18]

16. martā NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs nāca klajā ar ierosinājumu par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, iekļaujot ievērojami vairāk sauszemes spēku ar augstāku gatavību, ar vairāk iepriekš novietotu aprīkojumu un krājumiem. Gaisā – lielāku sabiedroto gaisa spēku un pastiprinātu integrēto gaisa un raķešu aizsardzību. Jūrā – pārvadātāju trieciengrupas, zemūdenes un ievērojamu skaitu kaujas kuģu ar pastāvīgām bāzēm.[19] 22. aprīlī Baltijas valstu premjerministri ierosināja Baltijas valstīs izvietot trīs kaujas gatavībā esošas NATO divīzijas. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks prognozēja, ka NATO samitā Madridē pieņems lēmumu katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei. [20]

Sabiedrības reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "ziedot.lv" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.[21] 16. martā no saziedotajiem aptuveni 6 miljoniem eiro 3,2 miljoni jau bija izmantoti palīdzības sniegšanai.[22]

Ar ziedojumu vākšanu nodarbojās arī atsevišķas pašvaldības, uzņēmumi un privātpersonas.[23] Uzņēmēju un autosportistu grupa Ukrainā nogādāja vairākus desmitus apvidus automašīnu un aprīkojumu.[24]

Sabiedrības aptaujas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas agresiju atbalstošs uzraksts ar Z zīmi uz mājas sienas Kartupeļu ielā Ziepniekkalnā 2022. gada 29. maijā.

SKDS veiktā aptauja, kas notika no 3. līdz 8. martam, liecināja, ka:

  • 65,4% Latvijas iedzīvotāju atbalstīja Ukrainu, 8,2% – Krieviju, bet 21,5 % aptaujas respondentu neatbalstīja nevienu no karadarbībā iesaistītām pusēm, pie kam
    • 90% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē atbalstīja Ukrainu, 1% – Krieviju, bet 7% aptaujāto neatbalstīja ne vienu, ne otru no karojošajām pusēm.
    • 22% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē atbalstīja Ukrainu, 21% – Krieviju, bet 46% aptaujāto neatbalstīja ne vienu, ne otru no karojošajām pusēm.
  • 65,1% atbildēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņu attieksme pret Putinu ir pasliktinājusies, bet 5,1% respondentu pauda, ka viņu attieksme pret Putinu ir uzlabojusies (1% no respondentiem ar latviešu un 13% ar krievu sarunvalodu ģimenē).[25]

SKDS no 17. līdz 22. martam veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecināja, ka:

  • 43,2% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka Eiropas, Ziemeļamerikas un citu valstu sniegtais atbalsts Ukrainai ir nepietiekams, 20,3% uzskatīja, ka tas ir pietiekams, par pārāk lielu to uzskatīja 15,2%, bet 21,3% nebija skaidras pozīcijas šajā jautājumā.
    • 58,7% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē atbalstu uzskatīja par nepietiekamu, 4,8% kā pārāk lielu, 15,1% nevēlējās vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu.
    • 15% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē atbalstu uzskatīja par nepietiekamu, 34,7% kā pārāk lielu, 32,5% nevēlējās vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu.[26]

SKDS no 17. līdz 21. martam pēc Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījuma veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecināja, ka:

  • 80% respondentu kopumā neatbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tikai 8% respondentu kopumā atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
  • 66% respondentu kopumā atbalstīja pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas, bet 52% respondentu sankcijas atbalstīja neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tas ietekmētu viņu labklājību.
  • 27% Latvijas iedzīvotāju pret Krieviju vērstās sankcijas neatbalstīja.[27]

Protesta gājieni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. martā Rīgā notika Latvijas Pilsoniskās alianses rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.[28] Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.[29]

Ukrainas bēgļu uzņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. martā, otrajā un galīgajā lasījumā Saeima vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.[30] Latvijas ārstniecības iestādes gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja Veselības ministrijā.[31]

2. martā Latvijas valstspilsētas bija gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu, tā liecināja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) veiktā pilsētu aptauja.[32]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  2. «NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-28.
  3. NEPLP nolemj bloķēt 71 Krievijas propagandu izplatošu interneta vietni lsm.lv 2022. gada 15. martā
  4. Latvijas TV programmu lokā atgriezīsies pieci Krievijas izklaides telekanāli lsm.lv 2022. gada 16. jūnijā
  5. «Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  6. «Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 24. februāris. Skatīts: 2022. gada 24. februārī.
  7. Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā. Latvijas Avīze. 2022. gada 25. februārī
  8. «Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  9. «Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-28.
  10. «Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  11. Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Latvija izraida 3 Maskavas diplomātus lsm.lv 2022. gada 18. martā
  12. Zelenskis telefonsarunā ar Levitu pateicies Latvijai par militāro un politisko palīdzību lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī
  13. Krievijas karaspēks pārkārtojas ofensīvai Ukrainas austrumos. 5. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs) lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī
  14. Aptur «zelta vīzu» izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī
  15. 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos (teksta tiešraides arhīvs)
  16. Saeima paziņojumā atzīst – Krievija īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī
  17. Odita Krenberga. «Maskavas dārzam Rīgā atdod Latgales nosaukumu». Latvijas Sabiedriskais medijs, 2022. gada 18. maijs. Skatīts: 2022. gada 18. maijā.
  18. Levits: Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze lsm.lv 2022. gada 13. martā
  19. Avoti: Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā lsm.lv 2022. gada 16. martā
  20. Latvijā plāno veidot vēl vienu starptautisku militāru bāzi lsm.lv 2022. gada 25. aprīlī
  21. ««Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.
  22. ««Ziedot.lv» vadītāja: Palīdzībai Ukrainai izlietoti jau 3,2 miljoni no cilvēku saziedotā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-16.
  23. «No zālēm līdz 4x4 auto – Latvijas cilvēki gādā nepieciešamo vietvarām kara plosītajā Ukrainā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-16.
  24. «Latvijas uzņēmēju sagādātās automašīnas Ukrainas zemessargi tūlīt liek lietā pret krievu okupantiem». Sargs.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-16.
  25. «Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par Krievijas iebrukumu Ukrainā un Putinu
  26. «Kas notiek Latvijā?» aptaujas rezultāti: Latvijas iedzīvotāji par atbalstu Ukrainai lsm.lv 2022. gada 24. martā
  27. Aptauja: Latvijā 66% iedzīvotāju atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī
  28. «Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-05.
  29. «VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-05.
  30. «Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-03.
  31. «Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-03.
  32. «Latvijas lielās pilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-03-02.