Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzrunā Ukrainas parlamentāriešus Kijivā 2022. gada 24. martā.

Ukrainas atbalsta plakāts reklāmas stendā Rīgā, Brīvības ielā.

Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī.

Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.

Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā atspoguļo Latvijas sabiedrības un Latvijas valdības daudzšķautnaino reakciju uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā.

Agresorvalstu propagandas kanālu bloķēšana

Tūlīt pēc karadarbības sākuma 24. februārī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēma lēmumu uz pieciem gadiem ierobežot Rossija RTR, uz četriem gadiem — Rossija 24, bet uz trim gadiem TV Centr International retranslāciju Latvijā. 25. februārī aizliedza Belarus 24, PBK Lietuva un PBK Igaunija, 27. februārī aizliedza retranslēt RBK, bet dienu vēlāk — arī kanālus MIR 24 un RTVI 15. martā NEPLP bloķēja 71 Krievijas iebrukumu atbalstošo interneta vietņu pieeju Latvijā. 9. jūnijā NEPLP nolēma aizliegt visu Krievijā reģistrētu kanālu raidīšanu, tomēr to tiesā apstrīdēja šo kanālu retranslētājs – uzņēmums Global Media un Administratīvā apgabaltiesa 16. jūnijā nolēma apturēt NEPLP 7. marta lēmuma darbību daļā, ar kuru Latvijas teritorijā tika aizliegts izplatīt televīzijas programmas THT-Comedy, THT4 International, FRIDAY International, KHL TV channel, TNT Music.

31. augustā NEPLP nolēma no Latvijā retranslējamo programmu saraksta izslēgt kanālus "RT (Russia Today)", "RT HD", "RT Arabic", "RT Spanish", "RT Documentary (HD)", "RT Documentary", "RT TV", "Mir24", "RBK-TV", "Rossiykiy Informatsionnyy Kanal "Rossiya 24"", "Rossija RTR", "TV Centre International", "Vremya: dalekoye i blizkoye", "Bobjor", "Dom Kino", "Dom Kino Premium", "Muzika Pervogo", "O!", "Poyekhali", "Telecafe" un "Peterburg - 5 kanal".

Valsts institūciju reakcija

24. februārī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem. Tika arī apstiprināts Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.

25. februārī Ārlietu ministrija iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu.

No 26. februāra Satiksmes ministrija rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju. No 28. februāra Saeima atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē. 2. martā Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "Latvijas pasts" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus. 18. martā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku pasludināšanu par Latvijā nevēlamām personām, jo viņu darbība diplomātiskajā piesegā nav savietojama ar diplomāta statusu un rada kaitējumu Latvijas Republikai.

2. aprīlī Latvijas Valsts prezidents ar Ukrainas prezidentu pārrunāja Latvijas iniciatīvas, kas vērstas uz to, lai Krievijai būtu jāatbild starptautiskajās tiesās par tās agresiju pret Ukrainu.

5. aprīlī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Latvija sašaurina diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, slēdzot tās ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā un izraidot 13 diplomātus un darbiniekus.

7. aprīlī Saeima atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz uz laiku apturēt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Kā izņēmumi paredzēti gadījumi, kas pamatoti ar ģimenes apvienošanos, starptautisko aizsardzību, nodarbinātību, studiju vai studiju prakses vajadzību, kā arī valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem.

11. aprīlī Valsts prezidents Egils Levits, uzstājoties Cīrihes Universitātē ar tā dēvēto Čērčila runu, sacīja:

Krievija nerespektē valstis, kas ir militāri un politiski vājas, kam nav gribas un spēju aizstāvēt sevi un savus sabiedrotos. Tādēļ nevis Rietumu un NATO stiprums, bet gan Rietumu un NATO vājums ir provokācija Krievijai. Tādēļ arī nomierināšanas politika pret Krieviju ir kontrproduktīva. To kārtējo reizi pierāda pēdējo mēnešu dažu Rietumu politiķu neveiksmīgie centieni pierunāt Putinu ievērot starptautisko tiesību normas. Krievija respektē tikai gribu un spēku, nevis iztapību un pielīšanu. Tieši Rietumu vājums provocē Krieviju iet arvien tālāk.

21. aprīlī Saeima vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Krievijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā, tajā atzīstot, ka Krievija šobrīd īsteno genocīdu pret ukraiņu tautu.

Pēc Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju Krievijā 21. septembrī ārlietu ministrs Rinkēvičs paziņoja, ka

Pašlaik Krievija ir tikpat bīstama Eiropai un pasaules mieram kā nacistiskā Vācija pagājušajā gadsimtā.

22. septembrī izplatīja Saeimas paziņojumu par stingru nosodījumu Krievijas plāniem rīkot nelikumīgus referendumus par okupēto Ukrainas teritoriju pievienošanu Krievijas Federācijai. Balsojumā par Saeimas paziņojumu nepiedalījās partijas "Saskaņa" deputāti.

Prasība pēc NATO karabāzes Latvijā

13. martā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits intervijā telekanālam CNN pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju:

Es sagaidu amerikāņu karavīrus Polijā un Baltijas valstīs, un mums ir vajadzīga pastāvīga amerikāņu karavīru klātbūtne šajā reģionā. Es domāju, ka tā ir atbilde uz Krievijas idejām par agresiju ārpus Ukrainas.

16. martā NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs nāca klajā ar ierosinājumu par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, iekļaujot ievērojami vairāk sauszemes spēku ar augstāku gatavību, ar vairāk iepriekš novietotu aprīkojumu un krājumiem. Gaisā — lielāku sabiedroto gaisa spēku un pastiprinātu integrēto gaisa un raķešu aizsardzību. Jūrā — pārvadātāju trieciengrupas, zemūdenes un ievērojamu skaitu kaujas kuģu ar pastāvīgām bāzēm. 22. aprīlī Baltijas valstu premjerministri ierosināja Baltijas valstīs izvietot trīs kaujas gatavībā esošas NATO divīzijas. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks prognozēja, ka NATO samitā Madridē pieņems lēmumu katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

Sabiedrības reakcija

Ziedojumi

No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "ziedot.lv" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei. 16. martā no saziedotajiem aptuveni 6 miljoniem eiro 3,2 miljoni jau bija izmantoti palīdzības sniegšanai.

Ar ziedojumu vākšanu nodarbojās arī atsevišķas pašvaldības, uzņēmumi un privātpersonas. Uzņēmēju un autosportistu grupa Ukrainā nogādāja vairākus desmitus apvidus automašīnu un aprīkojumu, to vēlāk izvēršot par ziedojumu vākšanas kampaņu "Twitter konvojs", kuras ietvaros Ukrainā tika nogādātas vairāk nekā tūkstoš automašīnas.

Protesta gājieni

5. martā Rīgā notika Latvijas Pilsoniskās alianses rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim. Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.

Sabiedrības aptaujas

Krievijas agresiju atbalstošs uzraksts ar Z zīmi uz mājas sienas Kartupeļu ielā Ziepniekkalnā 2022. gada 29. maijā.

2022. gadā

SKDS veiktā aptauja, kas notika no 3. līdz 8. martam, liecināja, ka:

• 65,4% Latvijas iedzīvotāju atbalstīja Ukrainu, 8,2% – Krieviju, bet 21,5 % aptaujas respondentu neatbalstīja nevienu no karadarbībā iesaistītām pusēm, pie kam
  • 90% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē atbalstīja Ukrainu, 1% – Krieviju, bet 7% aptaujāto neatbalstīja ne vienu, ne otru no karojošajām pusēm.
  • 22% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē atbalstīja Ukrainu, 21% – Krieviju, bet 46% aptaujāto neatbalstīja ne vienu, ne otru no karojošajām pusēm.
• 65,1% atbildēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā viņu attieksme pret Putinu ir pasliktinājusies, bet 5,1% respondentu pauda, ka viņu attieksme pret Putinu ir uzlabojusies (1% no respondentiem ar latviešu un 13% ar krievu sarunvalodu ģimenē).

SKDS no 17. līdz 22. martam veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecināja, ka:

• 43,2% Latvijas iedzīvotāju uzskatīja, ka Eiropas, Ziemeļamerikas un citu valstu sniegtais atbalsts Ukrainai ir nepietiekams, 20,3% uzskatīja, ka tas ir pietiekams, par pārāk lielu to uzskatīja 15,2%, bet 21,3% nebija skaidras pozīcijas šajā jautājumā.
  • 58,7% respondentu ar latviešu sarunvalodu ģimenē atbalstu uzskatīja par nepietiekamu, 4,8% kā pārāk lielu, 15,1% nevēlējās vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu.
  • 15% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē atbalstu uzskatīja par nepietiekamu, 34,7% kā pārāk lielu, 32,5% nevēlējās vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu.

SKDS no 17. līdz 21. martam pēc Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pasūtījuma veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecināja, ka:

• 80% respondentu kopumā neatbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tikai 8% respondentu kopumā atbalstīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
• 66% respondentu kopumā atbalstīja pret Krieviju vērstās ekonomiskās sankcijas, bet 52% respondentu sankcijas atbalstīja neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tas ietekmētu viņu labklājību.
• 27% Latvijas iedzīvotāju pret Krieviju vērstās sankcijas neatbalstīja.

SKDS veiktā aptauja, kas notika no 7. līdz 16. jūnijam, liecināja, ka:

• 73% aptaujas dalībnieku nosodīja Krievijas rīcību Ukrainā (stingri nosodīja 65%).
• 13% atbildēja, ka viņu attieksme ir neitrāla,
• 5% atbalstīja Krievijas rīcību Ukrainā (noteikti atbalstīja 2%).

Krievijas rīcību Ukrainā nosodīja 40% respondentu ar krievu sarunvalodu ģimenē, 12% – to atbalstīja, bet 28% bija neitrāla attieksme. Vēl 19% respondentu atturējās atbildēt uz šo jautājumu. Aptauju dati liecināja, ka Krieviju atbalstošo krievvalodīgo respondentu īpatsvars pakāpeniski samazinājies – tie bija 21% marta sākumā, 20% marta otrajā pusē un 13% aprīļa beigās.

Pētījumu centra SKDS 2022. gada jūlijā veiktā aptauja liecināja, ka līdz ar Krievijas karu pret Ukrainu līdz 66% palielinājās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri Krieviju vērtēja negatīvi, tikai 20% atzina, ka viņiem par Krieviju ir pozitīvs viedoklis. Vēl 15% respondentu nevarēja noformulēt savu viedokli. Vēl 2021. gadā Krieviju pozitīvi vērtēja 48%, negatīvi 37% un 14% nebija skaidra viedokļa.

Tirgus un sociālo pētījumu centrs "Latvijas Fakti" no 2022. gada 9. līdz 19. decembrim aptaujāja 1057 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem pārliecinošs vairākums Latvijas sabiedrības atbalstīja Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju, Ukrainas bēgļu uzņemšanu, kā arī Ukrainas uzņemšanu Eiropas savienībā un NATO. Ukrainas cīņu par savas zemes neatkarību un brīvību pilnībā vai drīzāk atbalstīja 82% iedzīvotāju (par 6% vairāk salīdzinājumā ar 2022. gada marta līdzīgu aptauju). Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā atbalstīja 73% aptaujāto (par 1% mazāk). Ukrainas uzņemšanu NATO atbalstīja 63% (par 12% vairāk), bet uzņemšanu Eiropas Savienībā 62% (par 7% vairāk). Krievijas iebrukumu Ukrainā atbalstīja 4% aptaujāto (par 4% mazāk).

2023. gadā

2023. gada jūlijā SKDS publicēja pēc Frīdriha Eberta fonda pasūtījuma aprīlī veikta pētījuma datus par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Krievijas sākto karu Ukrainā atkarībā no ģimenē lietotās valodas:

• latviski runājošās ģimenēs 78% atbalstīja Ukrainu, 79% atbalstīja Latvijas dalību NATO, "ļoti pozitīvi" Putinu vērtēja tikai 1%.
• krieviski runājošajās ģimenēs tikai 27% atbalstīja Ukrainu, 28% atbalstīja Latvijas dalību NATO, 16% atzina, ka viņiem patīk Krievija un Putina politika, bet "ļoti pozitīvi" Putinu vērtēja tikai 10%.
• jauktajās (latviski un krieviski runājošajās) ģimenēs atbalsts Ukrainai bija 32%, 35% atbalstīja Latvijas dalību NATO, bet "ļoti pozitīvi" Putinu vērtēja tikai 7%.

2024. gadā

Aptauja par atbalstu Ukrainai

No 2024. gada 27. februāra līdz 6. martam internetā notika pētījumu centra "Norstat" (sadarbībā ar LSM.lv) sabiedriskās domas aptauja, 1011 respondentiem uzdodot jautājumu "Ņemot vērā līdzšinējo valsts atbalstu Ukrainai, kā, Jūsuprāt, būtu jārīkojas Latvijas valdībai Ukrainas atbalsta jautājumā?":

• 32% respondentu uzskatīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāsaglabā esošajā līmenī
• 32% respondentu uzskatīja, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt (9% nedaudz samazināt, 23% ievērojami samazināt)
• 20% respondentu uzskatīja, ka palīdzību Ukrainai vajadzētu palielināt (8% nedaudz palielināt, 12% ievērojami palielināt)
• 16% respondentu izvēlējās atbildes "nezinu" vai "grūti atbildēt"

Lielākās viedokļu atšķirības bija pēc respondentu etniskās piederības:

• 40% latviešu un 16% Latvijas krievu uzskatīja, ka atbalsts Ukrainai ir jāsaglabā esošajā līmenī
• 20% latviešu un 53% Latvijas krievu uzskatīja, ka Latvijas atbalstu Ukrainai vajadzētu samazināt
• 30% latviešu un 4% Latvijas krievu uzskatīja, ka palīdzību Ukrainai vajadzētu palielināt
• 11% latviešu un 27% Latvijas krievu izvēlējās atbildes "nezinu" vai "grūti atbildēt"

Aptauja par iedzīvotāju noskaņojumu

No 2024. gada no 13. līdz 15. martam internetā notika pētījumu centra SIA "Kantar" veikta sabiedriskās domas aptauja pēc Valsts kancelejas pasūtījuma, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par īpaši atzīmējamām dienām, Krievijas karu Ukrainā, atbalstu Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai, Ukrainas uzņemšanai ES un NATO, par drošības sajūtu militāra kara draudu kontekstā, uzticēšanos informācijas avotiem u.c. Aptaujā piedalījās 1000 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Tās rezultāti parādīja, ka kopš 2022. gada pavasara bija samazinājusies iedzīvotāju neziņas un bezspēcības sajūta: bailes par nākotni samazinājās no 63,5% līdz 51,5%, neziņas sajūta – no 61,6% līdz 42,4%, bet bezspēcības sajūta – no 59,1% līdz 39,9%. Bija samazinājušās kodolkara bailes no 48,1% līdz 27,3% un ārvalstu karaspēka iebrukuma bailes – no 46% līdz 21,1%. Bija būtiski samazinājies no 39,2% līdz 32,8% to iedzīvotāju īpatsvars, kas jūtas droši, jo neizjūt tiešu militāru apdraudējumu Latvijai, tomēr vienlaikus palielinājies vienaldzīgo skaits no 10% līdz 13,2%. Noguruma sajūtu atzīmēja 42% respondentu.

• 80,5% respondentu uzskatīja, ka svinama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā
• 56,2% uzskatīja, ka svinama Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā
• 53,8% uzskatīja, ka svinama Eiropas diena 9. maijā
• 51,1% uzskatīja, ka svinama Nacisma sagrāves diena 8. maijā
• 41,3% (22% latviešu, 73% krievvalodīgo) uzskatīja, ka svinama tā dēvētā "Uzvaras diena pār nacistisko režīmu Vācijā 9. maijā"

Lai beigtos karš Ukrainā, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji pilnībā atbalsta vai drīzāk atbalsta apgalvojumu, ka rietumvalstīm ir jādara vairāk, lai palīdzētu Ukrainai:

• 56,3% (81% latviešu, 18% krievvalodīgo) respondentu uzskatīja, ka rietumvalstīm ir jānosaka stingrākas sankcijas pret Krieviju,
• 56,2%, ka rietumvalstīm jāapgādā Ukraina ar visu tai nepieciešamo bruņojumu, lai tā padzītu Krievijas spēkus,
• 53,1%, ka rietumvalstīm ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju,
• 51,9%, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas,
• 50,9%, ka Latvijai ir jāpārtrauc jebkādi importa un eksporta darījumi ar Krieviju,
• 24%, ka rietumvalstīm ir jāsūta savs karaspēks uz Ukrainu,
• 21,7%, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām, tostarp Krimas.

Arī jautājumā par rīcību, lai Ukrainā beigtos karš, iedzīvotāju viedokļos vērojamas būtiskas atšķirības atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Iedzīvotāji, kuru ģimenē sarunvaloda ir latviešu valoda, salīdzinoši biežāk nekā iedzīvotāji, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā, uzskatīja, ka rietumvalstīm ir jādara vairāk. Savukārt krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk piekrita tam, ka Ukrainai un Krievijai ir nekavējoties jāsāk miera sarunas, jāiziet uz kompromisiem, kā arī tam, ka Ukrainai ir jāatsakās no Krievijas okupētajām teritorijām.

• 63,6% respondentu norādīja, ka grib, lai Ukraina uzvar Krieviju karā,
• 60,1% atbalstīja Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā
• 56,3% norādīja, ka atbalstīs Ukrainu līdz tās uzvarai pār Krieviju
• 54,6% uzskatīja, ka palīdzot Ukrainai, mēs sargājam no kara Eiropas Savienību
• 47,7% piekrita tam, ka Ukraina var uzvarēt Krieviju
• 46,5% atbalstīja Ukrainas uzņemšanu ES un NATO

• 47,5% uzticējās Latvijas mediju informācijai par karu Ukrainā,
• 47,4% uzticējās Latvijas valsts institūciju informācijai par karu Ukrainā,
• 43% uzticējās rietumvalstu mediju informācijai,
• 44,7% atzina, ka ir noguruši no ziņām par Krievijas karu Ukrainā,
• 43% negribēja par to neko zināt,
• 8,4% uzticējās Krievijas valsts mediju informācijai par karu Ukrainā.

Aptauja par miera sarunām ar Krievijā pie varas esošo režīmu

2024. gada 19. jūnijā kļuva zināmi pētījumu centra "Norstat" (pēc LSM.lv pasūtījuma) veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati, 1008 respondentiem uzdodot jautājumu "Jūsuprāt, vai Ukrainai jāpiekrīt miera sarunām ar pašlaik Krievijā pie varas esošo režīmu?" Lielākās viedokļu atšķirības bija pēc respondentu etniskās piederības:

• 40% Latvijas iedzīvotāju nepiekrita Ukrainas miera sarunām ar Krievijā šobrīd pie varas esošo režīmu,
• 27% no visiem Latvijas iedzīvotājiem norādīja, ka noteikti neatbalsta Ukrainas miera sarunas ar pašreizējo Kremļa saimnieku,
• 53% aptaujāto krievvalodīgo piekrita uzskatam, ka miera sarunām jānotiek vēl ar esošo Krievijas valdību.

Ukrainas bēgļu uzņemšana

2. martā Latvijas valstspilsētas bija gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu, tā liecināja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) veiktā pilsētu aptauja. 3. martā, otrajā un galīgajā lasījumā Saeima vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji varēja ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā. Latvijas ārstniecības iestādes gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja Veselības ministrijā.

10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs. Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas viltus ziņas par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos. 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.

5. aprīlī iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.

27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.

29. aprīlī Latvijas valdība ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.

17. maijā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."

23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību. Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).

Vīzas un uzurēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem

2022. gada sākumā termiņuzturēšanās atļaujas Latvijā bija vairāk nekā 9000, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vairāk nekā 37 000 Krievijas pilsoņu. 25. februārī jeb nākamajā dienā pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā visās Latvijas diplomātiskajās konsulārajās pārstāvniecībās apturēja vīzu pieteikumu pieņemšanu no Krievijas pilsoņiem. Augusta vidū LR Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informēja, ka no 9. aprīļa līdz jūlija vidum 482 Krievijas pilsoņiem un 106 Baltkrievijas pilsoņiem atteica piešķirt uzturēšanās tiesības Latvijā, bet anulēja gandrīz 1000 uzturēšanās atļaujas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, tai skaitā 114 atļaujas anulēja, balstoties uz drošības iestāžu atzinumiem.

Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana

Sakarā ar Krievijas sākto karu Ukrainā Latvijas valdība aicināja 9. maijā nelikt ziedus pie Uzvaras parka pieminekļa. Tomēr 10. maijā parkā pulcējās vairāki simti cilvēku, kas slavināja Padomju armiju un Krieviju, vairāki sanākušie bija agresīvi un neslēpa atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. 12. maijā Saeima divos lasījumos atbalstīja steidzami virzītos likuma "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem" grozījumus, ar kuriem atcēla juridiskie šķēršļus Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. 16. maijā Rīgas dome pārdēvēja Maskavas dārzu par Latgales parku.

23. jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem – tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Kriminālprocesi

2022. gada 4. augustā Valsts drošības dienests (VDD) ziņoja, ka sākti 22 kriminālprocesi un no Valsts policijas (VP) pārņemti vēl četri kriminālprocesi par Krievijas agresijas atbalstīšanu un naida runu. Vienu Latvijas pilsoni apsūdzēja par finanšu līdzekļu vākšanas atbalstīšanu, lai tos nodotu Krievijas armijai.

Latvijas Nacionālās drošības koncepcija

2023. gada septembrī Latvijas valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas virzīto Latvijas Nacionālās drošības koncepciju, kurā atzīmēts, ka Krievijas karš Ukrainā ir spēcīgi atbalsojies Latvijas sabiedrībā, atklājot atsevišķu sabiedrības grupu uzskatu sistēmu, ideoloģiskās pārliecības un vēsturiskās atmiņas atšķirības no Latvijas sabiedrības vairākuma vērtībām. Šīs atšķirības uzskatāmi demonstrē Latvijas sabiedrības mazākumu pārstāvošo dažu iedzīvotāju grupu simpātijas pret Kremli, publiski paustais atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā un atvērtība Krievijas ietekmes pasākumiem.