Autoceļš P4

Vikipēdijas lapa
Rīga—Ērgļi
Autoceļš P4 Lielajos Kangaros
Autoceļš P4 Lielajos Kangaros
Autoceļš P4 Lielajos Kangaros
Rīga—Ērgļi
Rīga—Ērgļi
Rīga—Ērgļi
Garums 99,0 km
    ārpus pilsētas 93,3 km
    pilsētā 5,7 km
Segums asfalts, grants
Reģions Rīga, Vidzeme
Maršruts
Apdzīvota vieta Rīga A2 A6 A7 A8 A10 P1
A un P ceļu sakrītošs posms A6 A7 A8 A10 (Satekles, Lāčplēša iela)
Vairāklīmeņu krustojums A7 A8 A10 E22
A un P ceļu sakrītošs posms A6 (Krasta iela)
Vairāklīmeņu krustojums A6 E22 Dienvidu tilts
Ielas apdzīvotā vietā ceļa maršrutā Slāvu iela
Vairāklīmeņu krustojums Krustpils, Piedrujas, Dārzciema iela
Ielas apdzīvotā vietā ceļa maršrutā Lubānas iela
Aplis Augusta Deglava iela, Juglas iela, Kaivas iela
Apdzīvotas vietas beigas Rīga
Apdzīvota vieta Dreiliņi
Apdzīvotas vietas sākums Ulbroka
Upe, kanāls Piķurga
Krustojums P5
Apdzīvotas vietas beigas Ulbroka
Apdzīvota vieta Līči
Upe, kanāls Mazā Jugla
Krustojums A4 E67 E77
Krustojums V68
Krustojums V68
Ceļa atzarojums V67
Ceļa atzarojums P10
Ar citu P ceļu sakrītošs posms Kangari P10 (1,1 km)
Ceļa atzarojums P10
Upe, kanāls Mazā Jugla Apdzīvota vieta Jugla
Krustojums P8 Apdzīvota vieta Suntaži
Upe, kanāls Abza
Krustojums P8 Apdzīvota vieta Ķeipene
Apdzīvota vieta Taurupe
Upe, kanāls Līčupe
Apdzīvota vieta Līčupe
Apdzīvotas vietas sākums Ērgļi (Rīgas iela)
Krustojums P31
Upe, kanāls Ogre
Krustojums Ērgļi P33 P78

P4 autoceļš Rīga—Ērgļi ir reģionālais Latvijas autoceļš, kas savieno Rīgu ar Ērgļiem.[1] Ceļa garums ir 99 km, no tiem 90 km ir ar asfaltbetona segumu, bet grants segums ir 9 km no šosejas kopgaruma. Autoceļš P4 šķērso Rīgas pilsētu un Ropažu, Ogres un Madonas novadus. Tas ir īsākais, taisnākais ceļš, lai no Rīgas nokļūtu Juglā (Suntažu pagasts),[2] Suntažos,[3] Ķeipenē.[4] Taurupē, Līčupē, Ērgļos un pēc tam tālāk arī Vestienā, Bērzaunē, Sauleskalnā un Madonā.

Lielie Kangari[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sevišķs un ainavām bagātīgs posms Rīgas—Ērgļu autoceļā iet caur Lielajiem Kangariem,[5] kas ir lielākā osu grēda Latvijā. Autoceļš P4 šeit ved arī caur Lielo Kangaru dabas liegumam. Ceļš šeit ir bagāts ar daudziem līkumiem un Latvijas apstākļiem ļoti stāvām nogāzēm, jo tas izvietots tieši šo iegareno pauguru vidū. Lejpus nogāzēm zeme ir mitra un purvaina, tādējādi rodas iespaids, ka ceļš iet pa dabisku uzbērumu. Gandrīz visu šo posmu ceļu ieskauj meži. Ceļa malās līdz mūsdienām ir saglabājušies betona ceļa stabiņi no 20. gadsimta 30. gadiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laika posmā no 2007. gada līdz 2014. gadam autoceļš, izņemot posmu Vāverkrogs - Kangaru kalni - Jugla,[6] ir gandrīz pilnībā noklāts ar asfalta segumu.

2022. gada martā sāka 16 km garā posma no Rīgas apvedceļa (A4) līdz pagriezienam uz Tīnūžiem (P10) (14,13–30,3 km) rekonstrukciju, ieklājot asfaltbetona segumu trīs kārtās. Darbus veic AS ACB par līgumcenu 8 373 737,77 eiro no valsts budžeta līdzekļiem.[7]

Krustojošie ceļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas pie autoceļa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]