Liepājas diecēze (Romas katoļu)

Vikipēdijas lapa
Jelgavas diecēzes bīskapa un Liepājas diecēzes apustuliskā administratora Edvarda Pavlovska ģerbonis

Liepājas diecēze (latīņu: diocesis - "pārvalde, province") ir Romas katoļu baznīcas sastāvdaļas Rīgas metropolijas noteikta teritorija jeb sufraganija, kas ietilpst Rīgas metropolijas kā Baznīcas provinces teritorijā. Diecēzi ar tai piederošo teritoriju — sufraganiju pārvalda tās garīgais un administratīvais vadītājs sufragans — bīskaps, kas, savukārt, pakļaujas arhibīskapam — metropolītam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājas diecēzi nodibināja 1937. gada 8. maijā, Latvijā darbojoties apustuliskajam nuncijam Sardu arhibīskapam Antonino Arata, kad tika publicēta pāvesta Pija XI bulla "Aeterna animarum salus", vēstot, ka tiek nodibināta jauna Liepājas bīskapija jeb diecēze Kurzemes un Zemgales daļā. Līdz ar Liepājas diecēzes jeb bīskapijas dibināšanu pāvests izdeva arī bullu "Plurirum sano", apliecinot, ka Rīgas arhibīskapija tiek paaugstināta kā Rīgas metropolija ar patstāvīgu provinci un ar atsevišķu dekrētu par metropolītu tika iecelts tā laika Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs.[1] Kad pie Latvijas konkordāta tika noslēgta papildus konvencija, Svētais Krēsls meklēja atbilstošu personu Liepājas bīskapa tronim, par ko izraudzīja sava galma prelātu, ilggadīgo Ludzas dekānu Antoniju Urbšu, ko ar 1938. gada 29. aprīlī izdoto bullu "Commissum Humilitati Nostrae" iecēla par Liepājas bīskapu. Vienlaicīgi pāvests izdeva bullu "Hodie Nos", ar ko sūtīja svētību Liepājas pilsētas un visas bīskapijas garīdzniekiem un tautai, atgādinot, ka par bīskapu ir iecelts Antonijs Urbšs, kurš būs uzņemams un klausāms kā savs tēvs. Ar Liepājas bīskapijas izveidi 1937. gadā tika atjaunota 1583. gadā likvidējusies Kurzemes bīskapija. Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada 9. septembrī visus bīskapus, ieskaitot Antoniju Urbšu izveda uz Vāciju, Latvijā palika tikai Antonijs Springovičs. Antonijs Urbšs, lai arī būdams trimdā, līdz pat savai nāvei 1965. gada 17. augustā formāli bija Liepājas bīskaps.[1]

Pēc vienīgā Latvijā palikušā bīskapa metropolīta Antonija Spriganoviča nāves 1958. gada 1. oktobrī Rīgas metropolija faktiski beidza pastāvēt, un vēlākos gados kā Liepājas diecēzi, tā arī Rīgas arhidiecēzi pārvaldīja pāvesta iecelti apustuliskie administratori, kuru vidū bija arī kardināls Julijans Vaivods.[2]

1991. gada 8. maijā pāvests Jānis Pāvils II atjaunoja Rīgas metropoliju kā baznīcas provinci ar Rīgas arhidiecēzi un Liepājas diecēzi, vienlaicīgi ieceļot par Rīgas arhibīskapu-metropolītu Jāni Pujatu, bet par sufraganijas — Liepājas diecēzes sufraganu iecēla Liepājas bīskapu Jāni Buli.[2]

Liepājas diecēzi pārmaiņas skāra pēc pāvesta Jāņa Pāvila II rīkojuma 1995. gada 2. decembrī, kad pāvests Latvijā nodibināja divas jaunas sufraganijas — Jelgavas diecēzi, atdalot no Liepājas diecēzes Zemgales apgabalu un Rēzeknes - Aglonas diecēzi, atdalot no Rīgas arhidiecēzes Latgales apgabalu. Tā rezultātā tika mainītas diecēzes administratīvi teritoriālās robežas, atdalot no Liepājas diecēzes Zemgales apgabalu, ko izveidoja par Jelgavas diecēzi.[3] Par jaunizveidotās Jelgavas diecēzes pirmo bīskapu kļuva Antons Justs, kura ingress Jelgavas katedrālē notika 1996. gada 25. martā, bet par pārstrukturētās Liepājas diecēzes bīskapu kļuva Ārvaldis Andrejs Brumanis, kuru amatā iecēla ar 1995. gada 7. decembrī izdoto pāvesta Jāņa Pāvila II bullu "Mutatis Mutandis". Savukārt, līdzšinējais Liepājas bīskaps Jānis Bulis tika pārcelts par jaunizveidotās Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskapu.

2000. gada 25. janvārī pāvests Jānis Pāvils II par Liepājas diecēzes bīskapa Ārvalda Andreja Brumaņa koadjutoru bīskapu iecēla Liepājas diecēzes ģenerālvikāru, Dienvidkurzemes dekānu, Liepājas prāvestu un dominikāņu klostera prioru Vilhelmu Tomu Mariju Lapeli. Koadjutors bīskaps ir vietējā bīskapa palīgs ar pēcteča tiesībām vēlāk kļūt par šīs diecēzes bīskapu. Bīskapa konsekrācija norisa 2000. gada 25. martā, bet par Liepājas bīskapu Vilhelma Lapelis kļuva 2001. gada 12. maijā, no šī datuma līdzšinējais diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis kļuva Liepājas bīskaps emeritus (atpūtā).[4]

2012 gada 20. jūnijā Vilhelms Lapelis atkāpies no Liepājas diecēzes vadītāja, kļūdams par bīskapu emeritus. No šī laika Liepājas bīskapa funkcijas veic Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis vienlaicīgi kā Liepājas diecēzes apustuliskais administrators līdz jauna bīskapa ievēlēšanai un iecelšanai.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diecēzi vada diecēzes bīskaps. Bīskapa sēdeklis atrodas Liepājas Svētā Jāzepa katedrālē. Diecēzei ir 7 konsultori-priesteri Gatis Mārtiņš Bezdelīga, Marcins Vozņaks un Toms Priedoliņš. Diacēzei ir draudzes.

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājas diecēzi vadījuši kā diecēzes Romas katoļu bīskapi ta arī apustuliskie administratori:

Draudzes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopumā Liepājas diecēzē ir 39 draudzes, kuras apkalpo 17 priesteri un 2 bīskapi.

Skatīt pamatrakstu: Liepājas diecēzes draudzes.

Diecēzes bīskapi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Antonijs Urbšs — Liepājas diecēzes bīskaps no 29.04.1938. līdz 11.08.1965.

(dzimis 29.11.1879, ordinēts 22.03.1903, nominēts 29.04.1938., konsekrēts 29.06.1938., miris 11.08.1965.)

  • Jānis Bulis — Liepājas diecēzes bīskaps no 24.06.1999. līdz 06.01.2006.

(dzimis 17.08.1950, ordinēts 22.05.1977, nominēts 08.05.1999., konsekrēts 24.06.1999, nominēts Rēzeknes-Aglonas diecēzei 07.12.1996, no 06.01.2006 Rēzeknes-Aglonas bīskaps.)

  • Ārvaldis Āndrejs Brumanis — Liepājas diecēzes bīskaps no 06.01.2006. līdz 12.05.2001., no 12.05.2001 Liepājas bīskaps emeritus.

(dzimis 13.02.1926, ordinēts 25.07.1954, nominēts 07.12.1995., konsekrēts 06.01.1996, pensionējies 12.05.2001.)

  • Vilhelms Toms Marija Lapelis — Liepājas diecēzes koadjutors bīskaps no 25.03.2000, Liepājas diecēzes bīskaps no 12.05.2001. līdz 07.12.2005.

(dzimis 30.12.1961, ordinēts 01.06.1986, nominēts 25.01.2000., konsekrēts 25.03.2000., nomainījis bīskapu 12.05.2001., emeritus 20.06.2012.)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 59.lpp.
  2. 2,0 2,1 Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 545.lpp.
  3. Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 648.lpp.
  4. Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 676.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]