Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
| Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Talsu katoļu baznīca | |
  Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Talsi |
| Koordinātas | 57°14′38″N 22°35′33″E / 57.24389°N 22.59250°EKoordinātas: 57°14′38″N 22°35′33″E / 57.24389°N 22.59250°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1899, otrreiz 1999 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Liepājas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Toms Priedoliņš |
| Mājaslapa | www.magnificat.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | modernisms |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1899 |
| Celtniecības beigas | 1899, otrreiz 2005 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | ķieģeļi |
Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Talsos. Adrese: Ruģēna ielā 6.
Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]
Talsos Romas katoļu ticību sludinājuši no 1231. gada 17. janvāra, par ko liecina kuršu valdnieka Lamekina un Romas pāvesta sūtņa Balduīna noslēgtais līgums.[2] Pirmā katoļu baznīca Talsos, neliela koka ēka, tika uzcelta pirms 1403. gada uz tagadējā Baznīckalna. To nojauca reformācijas laikā.
Vēlāk, atļaujot katoļticību, sāka organizēties draudze un dievkalpojumus sāka noturēt Kuldīgas un tuvāko draudžu priesteri īrētās telpās fon Nolkena namā Nurmuižas ielā (tagad K. Mīlenbaha ielā 22). Nominētais Liepājas draudzes prāvests barons Eduards fon Rops panāca katoļticības atjaunošanu Kurzemē un atļauju celt baznīcas. Muižniece Antoņina Dziedzuļa draudzei dāvāja pushektāru zemes ar dārzu un ēkām ar prasību dzīvojamā sarkanu ķieģeļu namā ierīkot pastāvīgu kapelu.[3] Lūgšanas namu šajā ēkā ierīkoja Lamiņu prāvests Marcians Jurgaitis, piepalīdzot Kuldīgas draudzes prāvestam, jo Talsu draudze bija Lamiņu draudzes filiāle. 1899. gada 30. maijā prāvests Francisks Lukšo iesvētīja lūgšanu namu, veltot to Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas godam. Talsu filiāldraudzi sāka apkalpot tuvāko draudžu priesteri. Vēlāk Liepājas diecēzes bīskaps Antonijs Urbšs nolēma nodibināt patstāvīgu Talsu draudzi un par pirmo Talsu prāvestu 1939. gadā tika nozīmēts Dominiks Maķejonoks. Otrā pasaules kara gados draudzi sāka apkalpot mariāņu kongregācijas priesteri, kas savu darbību turpināja 18 gadus. Pēc kara draudze kļuva par Talsu dekanāta rezidenci un par pirmo Talsu dekānu kļuva draudzes prāvests, mariāņu tēvs Pēteris Upenieks 1947. gada 1. novembrī. Viņš nedaudz paplašināja draudzes lūgšanu namu. Otrs dekāns Jānis Silēvičs ar bīskapa Pētera Stroda atbalstu 1956. gadā organizēja dievnama rekonstrukciju. 1970. gados lūgšanu namu padomju varas funkcionāri vēlējās atņemt, tajā ierīkojot Talsu slimnīcas nodaļu, taču cīnītājam par mieru un Talsu dekānam Leonam Dzenim izdevās saglabāt dievnamu un veikt kapitālremontu tajā. No 1992. līdz 1994. gadam draudzi apkalpoja dominikāņi Vilhelma Lapeļa vadībā. Nākamajos divos gados uzsākās ekumēniskā sadarbība ar luterāņu un baptistu draudzi prāvesta Agra Pāvila Lēvalda darbības laikā. Ziemeļkurzemes dekanāta dekāna Andreja Mediņa darbības laikā no 1998. līdz 2005. gadam notika lūgšanas nama renovācija un paplašināšana. Dievnama renovācijas projekta autors ir arhitekts V. Liepa. 1999. gada 5. decembrī Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis konsekrēja lūgšanu namu par baznīcu. No 2002. gada baznīcā norit arī pareizticīgo draudzes dievkalpojumi. 2007. gadā tika pabeigta plebānijas būve un labiekārtošana, bet 2008. gadā apkārtnes sakārtošana.[4] 2009. gada 15. martā tika atklāts tornis, kurā ir izveidota telpa Svētdienas skolas nodarbībām, kora mēģinājumiem, lūgšanu vakariem un nelielām konferencēm.[5]
Eksterjers
[rediģēt | labot pirmkodu]Baznīca ir ķieģeļu mūra celtne, kas renovēta modernisma estētikā, ar stilizētu mazu zvanu torni, kurā iekārti trīs zvani. Tie saucas "Ticība, cerība un mīlestība". Torni 2005. gada 13. septembrī iesvētīja Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis,[6] ar to simboliski noslēdzot dievnama renovāciju un pateicoties visiem rekonstrukcijas projekta atbalstītājiem. Dievnamu ieskauj baznīcas dārzs, bet to nenoslēdz žogs, tādā veidā simbolizējot atvērtību visiem. Banīcai apkārt ir daudzstāvu ēku apbūve.
Interjers
[rediģēt | labot pirmkodu]Baznīca ir vienas navas telpa. Virs ieejas atrodas draudzes telpa un balkona kora daļa, no kuras balkons turpinās abos dievnama sānos. Baznīcas balkona kora daļā līdz 2025. gadam atradās dievnama pirmās, monsiņjora Pētera Dupata dāvātās ērģeles, kas tika saliktas meistara V. Šepeļeva vadībā, iesvētītas 2000. gada 16. aprīļa Pūpolsvētdienā, taču pēdīgi ērtības dēļ demontētas. Pirms interjera modificēšanas 2024.-2025. gadā renovētajā dievnamā bijis ķieģeļu mūra galda altāris, aiz kā pie altāra sienas tikuši izstādīti V. Lapiņas gobelēni. Altāra priekšā atradās iekārts koka krucifikss ar Pestītāja tēlu. Metāla tabernākuls bijis metālmākslinieka M. Zibeņa darbs. 2025. gadā dievnamā izveidots jauns tradicionālā klasicisma estētikā darināts altāris, kā tonim pieskaņota virs līdzšinējās lakotās priedes koka uzstādītā gaiši pelēka lamināta grīda un gaiši pelēkā tonī daļēji pārkrāsotie lakotie priedes koka soli - galvenajā daļā, kā arī baltas glancētās keramikas flīzes ar marmora rakstu - Dievmātes kapelā. Baznīcas Dievmātes kapelā pie rietumu sienas 2004. gadā uz laiku tika novietots mākslinieces Dainas Sproģes tekstildabs "Ievainotās sirdis" par godu Dievmātes dzimšanas svētkiem.[7] Renovētajā dievnamā sākotnēji pastāvīgi bija skatāmas mākslinieka J. Bārdas grafikā veidotās Krustaceļa 14 stacijas, kas nomainītas pret priedes kokā grebtām ikonā. Baznīcas solu un plebānijas projekta autore bija M. Zēberga.
Draudze
[rediģēt | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnis Suleimanovs.[8] Draudze kā pastāvīga kopa kļuvusi pēc 1920. gada, kad Kurzemi un Zemgali atdalīja no Telšu diecēzes un pievienoja Rīgas diecēzei. Draudzei pieder katoļticīgie, kas dzīvo Talsu un tās apkārtnes teritorijā. Dievkalpojumi notiek katru dienu, izņemot pirmdienas. Draudzē darbojas Katehēzes un Svētdienas skola, koris, četri "dzīvie Rožukroņa pulciņi", grāmatu galds. Draudzei ir divas kapsētas — Talsu kapsēta un Frītagu kapi.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ Liepājas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Talsu Romas katoļu baznīcai 110[novecojusi saite] www.katedrale.lv
- ↑ Talsu Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- ↑ Talsu Romas katoļu draudzes baznīcas vēsture www.magnificat.lv
- ↑ Dieva Vārda zona katoļu baznīcā ir paplašinājusies Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. www.katedrale.lv
- ↑ Talsi: zvanu torņa un zvanu iesvētīšana Arhivēts 2005. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.katedrale.lv
- ↑ Talsu baznīcas Dievmātes kapelā izmaiņas Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. www.katedrale.lv
- ↑ Talsu Vissv. Jaunavas Marijas draudze Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. www.katedrale.lv
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]- Draudzes mājaslapa www.magnificat.lv
- Talsu Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- Talsu Romas katoļu baznīcai 110[novecojusi saite] www.katedrale.lv
- Dievnama attēli www.zudusilatvija.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
| ||||||||||||||||||||
