Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Talsu katoļu baznīca.jpg
Talsu katoļu baznīca
Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca (Latvija)
Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Talsi
Koordinātas 57°14′38″N 22°35′33″E / 57.24389°N 22.59250°E / 57.24389; 22.59250Koordinātas: 57°14′38″N 22°35′33″E / 57.24389°N 22.59250°E / 57.24389; 22.59250
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1899, otrreiz 1999
Baznīcas vai organizācijas statuss Liepājas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Toms Priedoliņš
Mājaslapa www.magnificat.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils modernisms
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1899
Celtniecības beigas 1899, otrreiz 2005
Specifikācija
Būvmateriāli ķieģeļi

Talsu Vissvētākās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Talsos. Adrese: Ruģēna ielā 6.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams pirms rekonstrukcijas

Talsos Romas katoļu ticību sludinājuši no 1231. gada 17. janvāra, par ko liecina kuršu valdnieka Lamekina un Romas pāvesta sūtņa Balduīna noslēgtais līgums.[2] Pirmā katoļu baznīca Talsos, neliela koka ēka, tika uzcelta pirms 1403. gada uz tagadējā Baznīckalna. To nojauca reformācijas laikā.

Vēlāk, atļaujot katoļticību, sāka organizēties draudze un dievkalpojumus sāka noturēt Kuldīgas un tuvāko draudžu priesteri īrētās telpās fon Nolkena namā Nurmuižas ielā (tagad K. Mīlenbaha ielā 22). Nominētais Liepājas draudzes prāvests barons Eduards Mihails Joans Marija fon der Rops panāca katoļticības atjaunošanu Kurzemē un atļauju celt baznīcas. Muižniece Antoņina Dziedzuļa draudzei dāvāja pushektāru zemes ar dārzu un ēkām ar prasību dzīvojamā sarkanu ķieģeļu namā ierīkot pastāvīgu kapelu.[3] Lūgšanas namu šajā ēkā ierīkoja Lamiņu prāvests Marcians Jurgaitis, piepalīdzot Kuldīgas draudzes prāvestam, jo Talsu draudze bija Lamiņu draudzes filiāle. 1899. gada 30. maijā prāvests Francisks Lukšo iesvētīja lūgšanu namu, veltot to Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas godam. Talsu filiāldraudzi sāka apkalpot tuvāko draudžu priesteri. Vēlāk Liepājas diecēzes bīskaps Antonijs Urbšs nolēma nodibināt patstāvīgu Talsu draudzi un par pirmo Talsu prāvestu 1939. gadā tika nozīmēts Dominiks Maķejonoks. Otrā Pasaules kara gados draudzi sāka apkalpot mariāņu kongregācijas priesteri, kas savu darbību turpināja 18 gadus. Pēc kara draudze kļuva par Talsu dekanāta rezidenci un par pirmo Talsu dekānu kļuva draudzes prāvests, mariāņu tēvs Pēteris Upenieks 1947. gada 1. novembrī. Viņš nedaudz paplašināja draudzes lūgšanu namu. Otrs dekāns Jānis Silēvičs ar bīskapa Pētera Stroda atbalstu 1956. gadā organizēja dievnama rekonstrukciju. 1970. gados lūgšanu namu padomju varas funkcionāri vēlējās atņemt, tajā ierīkojot Talsu slimnīcas nodaļu, taču cīnītājam par mieru un Talsu dekānam Leonam Dzenim izdevās saglabāt dievnamu un veikt kapitālremontu tajā. No 1992. līdz 1994. gadam draudzi apkalpoja dominikāņi Vilhelma Lapeļa vadībā. Nākamajos divos gados uzsākās ekumēniskā sadarbība ar luterāņu un baptistu draudzi prāvesta Agra Pāvila Lēvalda darbības laikā. Ziemeļkurzemes dekanāta dekāna Andreja Mediņa darbības laikā no 1998. līdz 2005. gadam notika lūgšanas nama rekonstrukcija un paplašināšana. Dievnama rekonstrukcijas projekta autors ir arhitekts V. Liepa. 1999. gada 5. decembrī Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis konsekrēja lūgšanu namu par baznīcu. No 2002. gada baznīcā norit arī pareizticīgo draudzes dievkalpojumi. 2007. gadā tika pabeigta plebānijas būve un labiekārtošana, bet 2008. gadā apkārtnes sakārtošana.[4] 2009. gada 15. martā tika atklāts tornis, kurā ir izveidota telpa Svētdienas skolas nodarbībām, kora mēģinājumiem, lūgšanu vakariem un nelielām konferencēm.[5]

Dievnama tornis
Torņa zvani

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir ķieģeļu mūra celtne, celta modernisma stilā ar stilizētu mazu zvanu torni, kurā iekārti trīs zvani. Tie saucas "Ticība, cerība un mīlestība" un to 2005. gada 13. septembrī iesvētīja Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelma Lapelis,[6] ar to simboliski noslēdzot dievnama rekonstrukciju un pateicoties visiem rekonstrukcijas projekta atbalstītājiem. Dievnamu ieskauj baznīcas dārzs, bet to nenoslēdz žogs, tādā veidā simbolizējot atvērtību visiem. Banīcai apkārt ir daudzstāvu ēku apbūve.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir vienas navas telpa. Virs ieejas atrodas kora telpas, no kurām turpinās balkoni abos dievnamu sānos. Kora telpās atrodas dievnama pirmās monsiņjora Pētera Dupata dāvātās ērģeles, kuras tika saliktas meistara V. Šepeļeva vadībā un 2000. gada 16. aprīlī, Pūpolsvētdienā dekāns Andrejs Mediņš tās iesvētīja. Dievnamā ir viens galda altāris, aiz kura pie altāra sienas atrodas altāra gobelēns, kura autore ir tekstila mākslieniece V. Lapiņa no Rojas. Tā priekšā atrodas iekārts koka krucifikss ar Pestītāja tēlu. Metāla tabernākuls ir metālmākslinieka M. Zibeņa darbs. Baznīcā ir arī Dievmātes kapela, pie kuras rietumu sienas 2004. gadā tika novietots mākslinieces Dainas Sproģes tekstildabs "Ievainotās sirdis" par godu Dievmātes dzimšanas svētkiem.[7] Aplūkojamas ir Krustaceļa 14 stacijas, kuras veidotas grafikā un to autors ir J. Bārda. Baznīcā ir arī jauni soli, to un plebānijas projekta autore ir M. Zēberga.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Toms Priedoliņš.[8] Draudze kā pastāvīga kopa kļuvusi pēc 1920. gada, kad Kurzemi un Zemgali atdalīja no Telšu diecēzes un pievienoja Rīgas diecēzei. Draudzei pieder katoļticīgie, kas dzīvo Talsu un tās apkārtnes teritorijā. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzē darbojas Katehēzes un Svētdienas skola, koris, četri "dzīvie Rožukroņa pulciņi", grāmatu galds. Draudzei ir divas kapsētas — Talsu kapsēta un Frītagu kapi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]