Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca

Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca
Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca
	Ventspils katoļu baznīca
	Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Ventspils
Koordinātas	57°23′32″N 21°33′20″E / 57.39222°N 21.55556°EKoordinātas: 57°23′32″N 21°33′20″E / 57.39222°N 21.55556°E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1898. gada 7. novembrī
Baznīcas vai organizācijas statuss	Liepājas diecēze
Statuss	baznīca
Vadība	prāvests ; Juris Krisūns
Mājaslapa	www.katedrale.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	doriešu stils, neoklasicisms
Fasādes virziens	R
Celtniecības beigas	1898
Specifikācija
Garums	30 m
Platums	13 m
Augstums (maksimālais)	15 m
Būvmateriāli	Mūris, ķieģeļi

Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.^[1] Tā atrodas Ventspilī, Jūras ielā 32-34.

Vēsture

Sākotnēji Ventspilī bijusi koka kapliča, kas celta 1805. gadā par bīskapa Kosakovska līdzekļiem. Draudzes priestera māja kādreiz atradās Meža ielā 23, nevis kā tagad, Katoļu ielā 13 un 13a. Pirmā baznīca atradās Livonijas ordeņa pilī, bet pēc Livonijas ordeņa pils Nikolaja ielā, kas atrodas ļoti tuvu šī brīža baznīcai. Un tikai pēc 1898. gada baznīca atrodas Jūras ielā 32/34. Tā bija Kuldīgas baznīcas filiāle un apkalpoja Kuldīgas draudzes prāvests. 19. gadsimta beigās Ventspils sāka veidoties par lielu pilsētu, tāpēc Kuldīgas prāvests Francis Lukšo 1898. gadā par saviem līdzekļiem uzcēla pašreizējo mūra dievnamu doriešu stilā.^[2] Zemes gabalu, uz kura atrodas baznīca un pārējās ēkas, no F. Šebinska nopirka Kuldīgas prāvests E. Landsbergs kapsētas ierīkošanai.^[3] 2011. gada 4. aprīlī Kurzemes bīskapijas bīskaps Vilhelms Lapelis iesvētīja atjaunoto altāri, kura centrā ir Nemitīgās palīdzības Dievmātes svētglezna, bet augstāk altārī ir ievietota Svētā Kazimira prinča svētglezna.^[4]

Eksterjers

Dievnams ir mūra celtne, 30 metrus gara un 13 metrus plata ēka, kas būvēta doriešu stilā. Ēkas sienas ir apmestas un krāsotas, tās jumts ir klāts ar cinkoto skārdu. Nav torņu un torņa zvana. Ieejas daļā atrodas izvirzīts portiks. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra stabiņos koka latiņu žogs. Apkārt dievnamam atrodas kapsēta, kuru izmantoja līdz Otrajam pasaules karam.^[5] Baznīcai tiek plānots uzbuvēt āra kapelu, kuras centrā būtu Jaunavas Marijas statuja.

Interjers

Tā ir 21 metru gara telpa līdz presbitērijam ar koka grīdu un griestiem, kas ir taisni segti un apmesti. Griesti balstās uz 6 pīlāriem. Virs ieejas ir kora telpas ar mehāniskajām stabuļu ērģelēm, kuras pagaidām nedarbojas. Lūgšanu zālē ir augsti soli dievlūdzējiem. Ir viena sakristeja, kur glabājas liturģiskās drēbes un trauki. Baznīcā bija trīs altāri. Galveno jeb centrālo altāri ieslēdz divas kolonnas, tajā ir krusts, kuram abās pusēs ir Svētā Jāzepa un Svētā Staņislava Kostkas statujas. 2011. gadā izbūvēja jaunu altāri, kurš ir vērsts pret baznīcēniem. Vēl ir sānu altāris ar Jēzus Sirds gleznu un virs tā atrodas Sv. Pāvila I Vientuļnieka glezna, kā arī ir arī statujas pie baznīcas balstiem ar Jaunavas Marijas statuju, Jēzus un Jāzepa statuju un altāris ar Jaunavas Marijas Nemitīgās Palīdzības gleznām, virs tā atrodas Svētā Kazimira Prinča glezna, kā arī Nemitīgās palīdzības Dievmātes glezna, kuru atveda no svētvietas Romā. Šī glezna restaurēta 2007. gadā un atstāta dievnamā.^[6] Viens oriģinālais sānu altāris ir pārvests uz Kandavas baznīcu. Nemitīgās palīdzības Dievmātes altāris ir adventa laikā Rorātmises altāris un lieldienu laikā kā Kristus kapa altāris, bet Jēzus sirds altāris kalpo kā (Lielajā ceturtdienā) Sāpju altāris. Baznīcai kādreiz bija kancele, kas atradās uz trešās kolonnas no altāra puses pa labi, skatoties uz tautu. Kādreiz bija arī altāra vārtiņi un arī apsildāmi soli. Iekšpusē apkārt baznīcai ir izvietotas krusta ceļa staciju gleznas. Kādreiz baznīcai galvenais altāris bija ar muguru pret tautu. Baznīcai ir 2 grēksūdzes telpas un 1 veikaliņš tieši pie ieejas uzreiz pa kreisi. Trepes uz otro stāvu atrodas pa labi, vispirms ieejot baznīcā. Baznīcā atrodas 5 procesijas karogi un 2 pārnēsājamie krusti. Baznīcā atrodas Vissvētākās Jaunavas Marijas ieņemšanas svētbilde, kas ir iekļauta valsts kultūras mantojuma sarakstā. Baznīcā atrodas arī Sv. Krusta relikvija, kas pēc draudzes informācijas ir atvesta no kādas Vācijas baznīcas. Šis baznīcas monstrance arī ir iekļauta reģionālajā kultūras mantojuma sarakstā.

Draudze

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Juris Krisūns.^[7] Ventspils draudze sākusi veidoties 19. gadsimta sākumā, uzceļot koka kapelu, bet nodibinājās 1898. gadā, uzceļot pašreizējo dievnamu. Dievkalpojumi baznīcā notiek katru dienu, tie tiek noturēti latviešu un poļu valodās. Darbojas svētdienas skola, kursi laulātajiem, Marijas leģions un harizmātiskā kopiena "Klints", kā arī draudzes koris. Kopš 2024. gada 6. oktobra šajā draudzē darbojās arī baznīcas koris ar patstāvīgu ērģelnieku un kora dziedātājiem, kas vienmēr dzied obligātajās svinībās, svētdienās, kā arī dažās citās dienās.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas

Draudzes lielākie svētki ir 15. augusts — Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas diena, 14. septembris — Svētā Krusta paaugstināšanas svētki — 40 stundas, 8. decembris — Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas diena, 26. jūlijs — Nemitīgās Palīdzības Dievmātes svētki, kā arī 7. novembris, kad iesvētīja šo baznīcu.

Ērģeles

Ventspils Romas katoļu baznīcas ērģeles būvējis pagaidām nenoskaidrots meistars 19. gadsimta beigās. Pēc draudzes rīcībā esošām ziņām, instruments ir pārvests no Liepājas Sv. Jāzepa katedrāles 1904. gadā, kad uzbūvēja tur jaunas ērģeles. Ērģeles ir iekļautas reģiona nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Ērģeles ir ar 1 manuāli, 56 roku taustiņiem (23 melnie un 33 baltie), kā arī 27 kāju taustiņiem. Ērģelēm ir 14 reģistri un viens īpašs reģistra paveids — 12 roku reģistri un 2 kāju jeb basu reģistri. Ērģelēm ir plēšas ar zvaniņu, bet zvaniņa kontroles svira atrodas labajā sānā gluži kā citi reģistri, tomēr tas nav reģistrs, bet gan zvana signāls plēšu darbinātājam, kurš atrodās pie plēšu darbinātāja. Lai ieslēgtu basu taustiņus, zem manuāļa atrodas īpašs slēdzis. Ērģeles sākotnēji darbojās ar manuālām plēšām un laika gaitā tā tas arī saglabājās, bet elektriskais gaisa motors nedarbojas un ,iespējams, šo motoru uzstādīja firma Langensiepen & Co., Riga. Iespējams, to tā arī nesāka lietot. Kopējais ērģeļu skanējums nedaudz tuvojas franču ērģelēm, ko sevišķi akcentē mēļu reģistri; to skanējums ir pilnīgi savādāks nekā Nikolaja baznīcas instrumentam un tādēļ šī ir būtiska iezīme Ventspils kopējā kultūrainavā. Manuāļa vēja lāde arī, iespējams ir diezgan veca (19. gadsimta beigas). Visas manuāļa metāla stabules ir “Aug. Laukhuff” fabrikas 20. gadsimta 1. ceturksnī izgatavotas. Pedāļa vēja lāde, stabules, kā arī, iespējams, manuāļa koka stabules izskatās pēc E. Martina darinājuma. 20. gadsimta otrajā pusē ērģeles spēlēja ievērojams ērģelnieks Jānis Vanags. Pēc dispozīcijas un tehniskā izpildījuma redzams, ka līdz Ventspilij ir nonācis tikai viens no ērģeļu manuāļiem, kuram klāt piebūvēts pedālis ar pneimatisko traktūru. Ērģeļu prospektam vidū pašā augšā kādreiz atradās apzeltīts krusts.