Pēteris Strods

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Strods
Baznīcas vārds Pēteris Strods
Bīskaps Pēteris Strods.jpg

Valsts Karogs: Latvija Latvija
Dzimis 1892. gada 1. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Varakļānu pagasts, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1960. gada 5. augustā
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Apglabāts Rīgas Kristus Karaļa kapi
Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes bīskaps
Inkardinācija Liepājas diecēze, vēlāk arī Rīgas arhidiecēze
Ticība Katolisms
Rits Romas katoļu baznīca
Tituls Viņa Ekselence Stadijas titulārbīskaps un Rīgas metropolijas apustuliskais administrators
Bīskapa pastorālie amati
1.amats Liepājas diecēzes apustuliskais administrators
Laiks 25.07.1947. - 05.08.1960.
2.amats Rīgas arhidiecēzes apustuliskais administrators
Laiks 01.10.1958. - 05.08.1960.
Ordinācija
Priesteris 1916. gada 26. maijā — Cepļaks
Bīskaps (nominēts) 1946. gada 19. jūlijā
Bīskaps (konsekrēts) 1947. gada 25. jūlijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāleAntonijs Springovičs

Pēteris Strods (dzimis 1892. gada 1. maijā Varakļānu pagastā , miris 1960. gada 5. augustā Rīgā) bija Romas katoļu baznīcas Stadijas titulārbīskaps, kā arī Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes palīgbīskaps, ordinēts 26.05.1916., nominēts 19.07.1946., konsekrēts 25.07.1947.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēteris Strods dzimis 1892. gada 1. maijā Varakļānu pagasta Lielo Strodu sādžas Eisāku mājās. Mācījies Varakļānu pagasta skolā, Rēzeknes pilsētas skolā,[1] ko pabeidza 1909. gadā un Gatčinas pieaugušo kursos līdz 1911. gadam. 1911. gadā iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā, ko beidzis 1916. gada pavasarī. 1916. gada 26. maijā bīskaps Cepļaks Strodu iesvētīja par priesteri. Primīcijas dievkalpojums noticis Varakļānu baznīcā 1916. gada 17. aprīlī. Vēlāk studijas uzsācis Pēterpils Garīgajā akadēmijā, taču studijas pabeigt nebija iespējams, jo politisko notikumu rezultātā akadēmija tika slēgta. Sākās pastorālā kalpošana, kas tika pārtraukta 1923. gada 1. septembrī, kad devies uz Austriju papildināt savas zināšanas. 1924. gadā Insbrukas Universitātē ieguvis filozofijas licenciāta grādu. 1924. gada 22. oktobrī Kultūras fonda dome Strodam piešķīra pabalstu 1500 latu apmērā studiju turpināšanai Vīnes Universitātē. 1926. gadā pēc disertācijas "Par dzīvību un tās pirmsākumiem" ("De vita eiusque prima origine") un tēžu aizstāvēšanas ieguvis filozofijas doktora grādu. Pēteris Strods bija pirmais filozofijas zinātņu doktors starp Latvijas katoļu priesteriem. Atgriezies Latvijā, neilgu laiku kalpojis Aglonā, līdz 1926. gada 17. decembrī kļuvis par Rīgas Garīgā semināra profesoru un līdz mūža galam bija saistīts ar šo mācību iestādi. 1937. gadā Strods tika apstiprināts par sinodālo eksaminatoru un sinodālo tiesnesi, kā arī saņēmis pāvesta prelāta titulu. 1938. gadā Latvijas valsts par nopelniem tautas izglītībā piešķīra Triju Zvaigžņu III pakāpes ordeni. 1938. gadā, kad Latvijas Universitātē tika nodibināta arī Romas Katoļu Teoloģijas fakultāte, kļuvis par Kristīgās filozofijas katedras vadītāju[1] un fakultātes sekretāru, bet 1940. gada 26. aprīlī ticis ievēlēts par dekānu, taču drīz fakultāti slēdza. Atsākoties Rīgas Garīgā semināra darbībai 1946. gada pavasarī, pildījis rektora pienākumus. 1947. gada 25. jūlijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē arhibīskaps Antonijs Springovičs Pēteri strodu konsekrēja par bīskapu. Pāvests viņu bija nominējis par Stadijas titulārbīskapu un Liepājas diecēzes apustulisko administratoru, bet tā kā šajā pašā dienā konsekrētajam bīskapam Kazimiram Duļbinskim politisku apstākļu dēļ vēlāk neļāva veikt bīskapa pienākumus, kas saistīti ar Rīgas arhidiecēzes problēmu risināšanu, Pēterim Strodam nācās veikt arī šīs diecēzes darbus. Bīskapam Strodam bija arī pēctecības tiesības "ius successionis" uz metropolijas pārvaldīšanu arhibīskapa metropolīta nāves gadījumā. Tāpēc 1958. gada rudenī, pēc Antonija Sprignoviča nāves, Strods uzņēmās visas metropolijas garīgās dzīves vadību, vienlaicīgi būdams semināra rektors un profesors. Pēteris Strods miris 1960. gada 5. augustā. Sēru Svētā Mise notika 11. augustā Rīgas Kristus Karaļa baznīcā, celebrējot bīskapam Stepanavičiuam, asistējot bīskapiem Matuļonim un Maželim, piedaloties ap simts katoļu garīdzniekiem. Apbedīts Kristus Karaļa kapos.[2]

Garīgā kalpošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1917. — 1920. Kombuļu un Stirnienes draudžu prāvests;
  • 1920. — 1923. Skolu kapelāns Rēzeknē;
  • 1926. — 1960. Rīgas Garīgā semināra profesors, garīgais tēvs un vēlāk rektors;
  • 25.07.1947. — 01.10.1958. Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators;
  • 01.10.1958. — 05.08.1960. Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators.

Bīskapa piemiņai[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētera Stroda piemiņai Varakļānos ir uzstādīts piemiņas akmens.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «www.varaklani.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. janvārī. Skatīts: 2011. gada 21. septembrī.
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu baznīcas vēstures materiāli, 20. gadsimts. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 2001. 641.-642.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]