Mērsraga pagasts

Mērsraga pagasts
	Ģerbonis
Novads:	Talsu novads
Centrs:	Mērsrags
Kopējā platība:	109,8 km2
• Sauszeme:	88,7 km2
• Ūdens:	21,1 km2
Iedzīvotāji (2024):	1 374
Blīvums (2024):	15,5 iedz./km2
Mājaslapa:	www.mersrags.lv
	Mērsraga pagasts Vikikrātuvē

Mērsraga pagats ir pagasts Kurzemes ziemeļaustrumos, Talsu novadā, Rīgas līča krastā. Robežojas ar sava novada Rojas, Vandzenes, Laucienes un Ķūļciema pagastiem, kā arī ar Tukuma novadu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Mērsrags (pagasta centrs), Alksnājciems, Ķipatciems, Upesgrīva.

No 2010. gada līdz 2021. gadam pastāvēja Mērsraga novads, kas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika iekļauts Talsu novadā.

Daba

Atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā. Augstākā vieta pagastā atrodas rietumu daļā — 20 m vjl.

Upes

Mērsraga kanāls — mākslīgs kanāls starp Engures ezeru un jūru, izrakts 1842. gadā.
Čēkstgrāvis
Alksnājgrāvis

Ezeri

Lielākā daļa Engures ezera (2222 ha no 4046 ha).

Vēsture

Vēsturiski Mērsraga pagasta teritorijā atradās Mērsraga muiža (Gut Markgrafen).

Mērsraga pagasts izveidots 1918. gadā no Engures Mežaizsardzības pagasta. 1935. gadā tā platība bija 71,7 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Mērsraga un Ķūļciema ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Mērsraga ciemam pievienoja Upesgrīvas ciemu, bet Mērsraga ciema kolhoza «Plēsums» teritoriju pievienoja Ķūļciema ciemam. 1961. gadā daļu Mērsraga ciema pievienoja Vandzenes ciemam. 1963. gadā Mērsraga ciemam pievienoja Ķūļciema ciema kolhoza «1. Maijs» teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.^[4] 2008. gadā Mērsraga pagasts apvienojās ar Rojas pagastu izveidojot Rojas novadu.^[5]

2010. gada janvārī Mērsraga iedzīvotāji kopsapulcē izlēma izstāties no Rojas novada un izveidot Mērsraga novadu.^[6] 2010. gada septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, paredzot Mērsraga novada izveidi. Atsevišķo Rojas un Mērsraga novadu domju vēlēšanas bija paredzētas 2010. gada 30. oktobrī, bet notika tikai 2010. gada 18. decembrī.^[7]

2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Mērsraga novads tika iekļauts Talsu novadā.

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Mērsraga novada ciemu uzskaitījums

Mērsraga pagastā atrodas četras apdzīvotās vietas, no tiem 1 lielciems, 1 vidējciems un 2 skrajciemi. No tiem pagasta teritorijas plānojumā kā ciemi noteikti tikai pagasta centrs Mērsrags un Upesgrīva.^[8]

Ciems	Ciema veids	Iedzīvotāju skaits (gads)	Piezīmes
Alksnāji	skrajciems	27 (2013)
Ķipatciems	skrajciems	56 (2013)
Mērsrags	lielciems	1576 (2013)	novada centrs
Upesgrīva	vidējciems	113 (2013)

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±%
1935	2 450	—
1959	2 250	−8.2%
1967	2 187	−2.8%

Gads	Iedz.	±%
1979	2 283	+4.4%
1989	2 111	−7.5%
2000	2 084	−1.3%

Gads	Iedz.	±%
2011	1 638	−21.4%
2021	1 431	−12.6%

Nacionālais sastāvs

Mērsraga pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā^[9]

Latvieši (1324)			94.6%
Krievi (32)			2.3%
Cita un neizvēlēta (44)			3.1%

Pašvaldība

Tautsaimniecība

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Fricis Bergs (1900—1994), politiķis
Arkādijs Eglītis (1898—1932), politiķis
Kārlis Miesnieks (1938), operdziedātajs

Ievērojamas vietas

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Mērsraga novadā

Attēlu galerija

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
↑ [1] Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2016
↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
↑ Rojas novada domes sēdes protokols^{[novecojusi saite]} (14.10.2008.)
↑ «Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada». Apollo.lv. 16.01.2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 15. septembrī.
↑ «CVK mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. februārī. Skatīts: 2011. gada 9. augustā.
↑ Mērsraga novada teritorijas plānojums. Grafiskā daļa^{[novecojusi saite]}
↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

Ārējās saites

Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wikidata-b538d5a28804099b8c9c2bd0d403975e6ee2e82a-1] 1,0 ^1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.

[wikidata-d63fe4f9b7d344c580a498a73197df380eb506ae-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.

[3] [1] Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.01.2016

[4] Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.

[5] Rojas novada domes sēdes protokols^{[novecojusi saite]} (14.10.2008.)

[6] «Mērsraga iedzīvotāji nolemj izstāties no Rojas novada». Apollo.lv. 16.01.2010. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. februārī. Skatīts: 2010. gada 15. septembrī.

[7] «CVK mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 27. februārī. Skatīts: 2011. gada 9. augustā.

[8] Mērsraga novada teritorijas plānojums. Grafiskā daļa^{[novecojusi saite]}

[9] «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā». Skatīts: 26.01.2023.

[1]

[2]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]