Fricis Bergs

Fricis Bergs
	4. Saeimas deputāts
	Amatā; 1932. gads — 1933. gads
	Tautas Saeimas deputāts
Dzimšanas dati	1900. gada 8. aprīlī; Mērsrags, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija; (Talsu novads, Latvija)
Miršanas dati	1994. gadā (94 gadu vecumā)
Tautība	latvietis

Fricis Bergs (1900. gada 8. aprīlis — 1994. gads) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis 4. Saeimas (1932—1933) un Tautas Saeimas (1940) deputāts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1900. gada 8. aprīlī Mērsragā.^[2] 1920. gadā kļuvis par Latvijas Komunistiskās partijas biedru. 1931. gadā piedalījās 4. Saeimas vēlēšanās, sākotnēji nav ievēlēts, bet mandātu saņēmis 1932. gada oktobrī, pēc tam, kad no mandāta atteicies Oskars Jankus.^[2] 1933. gadā oktobrī izslēgts no Saeimas sēdes par to, ka iekšlietu ministru Gotfrīdu Milbergu nosaucis par nodevēju, bijušo cara slepenpolicijas aģentu un provokatoru, kā arī traucējis runātāju.^[3] Par to nevarējis piedalīties vēl vairākās sēdēs, pēc tam no parlamenta ticis izslēgts ^[4]^[5]^[6]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Fricis Bergs kļuva par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu. Bija LKP Valkas apriņķa komitejas pirmais sekretārs.^[7] Pēc Otrā pasaules kara Fricis Bergs bija Latvijas PSR Zvejnieku kolhozu savienības valdes priekšsēdētājs, 1978. gadā par Bergu tika izveidota dokumentālā filma "Fricis Bergs" Leonīda Brušteina režijā. 1981. gadā izdevis atmiņu grāmatu "Kopsolī ar gadsimtu". 1993. gadā, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, presē atbalstījis partiju "Līdztiesība".^[8]

Miris 1994. gada beigās, apbedīts Jaunciema kapos 1995. gada 4. janvārī.^[9]^[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Latvijas Sociālists, 4 lpp». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī. Archived 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ ^2,0 ^2,1 H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas IV sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1932.
↑ I. Īverts, N. Saļejevs. Zem oktobra karoga. Rīga : Liesma, 1967. 105. lpp.
↑ https://web.archive.org/web/20160307025519/https://www.diena.lv/arhivs/saeima-septito-reizi-sava-vesture-no-sedes-izsledz-deputatu-12012395
↑ H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas ārkārtējā un VII sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1933.
↑ Ināra Egle. «Saeima septīto reizi savā vēsturē no sēdes izslēdz deputātu». Diena, 2004. gada 14. maijā. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.
↑ Partijas veterāns. Padomju karogs, 30.03.1971
↑ Bergs F. Esmu pēdējais no iepriekšējās Saeimas. Oponents Nr. 11 1993. g. jūnijs
↑ Latvijas okupācija un aneksija. Dokumenti un materiāli. Rīga: 1995. ISBN 9984-9085-0-X 552. lpp.
↑ E. Līcītis. «Apbedīja pēdējo pirmskara Saeimas deputātu». Lauku Avīze, 1995. gada 6. janvārī. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[1] «Latvijas Sociālists, 4 lpp». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 8. oktobrī. Archived 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.

[4s-2] 2,0 ^2,1 H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas IV sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1932.

[3] I. Īverts, N. Saļejevs. Zem oktobra karoga. Rīga : Liesma, 1967. 105. lpp.

[4] ttps://web.archive.org/web/20160307025519/https://www.diena.lv/arhivs/saeima-septito-reizi-sava-vesture-no-sedes-izsledz-deputatu-12012395

[5] H. Kārkliņš. Latvijas Republikas IV Saeimas stenogramas ārkārtējā un VII sesija. Latvijas Republikas Saeima, 1933.

[6] Ināra Egle. «Saeima septīto reizi savā vēsturē no sēdes izslēdz deputātu». Diena, 2004. gada 14. maijā. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.

[7] Partijas veterāns. Padomju karogs, 30.03.1971

[8] Bergs F. Esmu pēdējais no iepriekšējās Saeimas. Oponents Nr. 11 1993. g. jūnijs

[9] Latvijas okupācija un aneksija. Dokumenti un materiāli. Rīga: 1995. ISBN 9984-9085-0-X 552. lpp.

[10] E. Līcītis. «Apbedīja pēdējo pirmskara Saeimas deputātu». Lauku Avīze, 1995. gada 6. janvārī. Kopā ar |accessdate= jālieto |url=

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]