Malienas pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Malienas pagasts
Malienas pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Brenci
Kopējā platība:[1] 55,4 km2
 • Sauszeme: 54,1 km2
 • Ūdens: 1,3 km2
Iedzīvotāji (2021):[2] 333
Blīvums: 6,2 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Malienas pagasts Vikikrātuvē

Malienas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada Annas, Jaunalūksnes, Jaunannas un Mālupes pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Alūksnes augstienes Malienas paugurainē. Augstākā vieta pagastā atrodas ziemeļu daļā — 203,3 m vjl.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pededze, Dambīte, Ievedne un Svarīte

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maira purvs

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1920. gada agrārās reformas Mālupes muižu 1131 ha platībā sadalīja 88 vienībās, bijušajā kungu mājā iekārtoja pagasta valdi. Ērmaņu muižu 314 ha platībā sadalīja 145 vienībās.[4]

1945. gadā Valkas apriņķa Mālupes pagastā izveidoja Malienas ciema padomi. Malienas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. Malienas ciemam 1961. gadā pievienoja likvidētā Alūksnes ciema kolhoza «Maliena» teritoriju.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Malienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 196.: Luņķu senkapi Luņķos pie Balodīšiem
  • Nr. 197.: Kopmaņu senkapi (Kapu kalniņš) pie Kopmaņiem un Žīguriem
  • Nr. 198.: Naglu senkapi pie Naglām, Pērkoniem un Dārzniekiem
  • Nr. 2797.: Ērmaņu muižas kungu māja Ērmaņos (19. gs. 2.c.)
  • Nr. 2798.: Malienas pagastskola Malienā (19. gs. v.)[6]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Brenci (Maliena) (pagasta centrs), Kaķi, Naglas, Sebežnieki, Pūriņi, Proņkas.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
  2. 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 15 jūnijs 2021.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIII sējuma 25553-25554 slejas. Rīga: 1935.-1936.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)