Jaunannas pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jaunannas pagasts
Jaunannas pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Jaunanna
Platība: 93,99 km2
Iedzīvotāji (2010): 553[1]
Blīvums: 5.9 iedz./km2
Izveidots: 1945. gadā
Jaunannas pagasts Vikikrātuvē

Jaunannas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Annas, Malienas un Mālupes pagastiem, Balvu novada Kubulu pagastu, kā arī Gulbenes novada Litenes un Stāmerienas pagastiem. Lielākās apdzīvotās vietas ir Jaunanna (pagasta centrs), Lēģernieki, Mežtekas, Svari.

Upes: Ievedne, Panāsīte, Paparze, Pededze, Svarīte, Umāra, Vilkupe, Zvērupīte.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā Valkas apriņķa Annas pagastā izveidoja Meiera ciema padomi. Ciems tika nosaukts partizānu atbalstītāja Hugo Meiera vārdā.[2] Meiera ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1945-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1990. gada 22. novembrī Meiera pagastu pārdēvēja par Jaunannas pagastu.[4] 2009. gadā Jaunannas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Vēl 18. gadsimtā Jaunannas apkaimē pletās lieli mežu un purvu masīvi. Zviedru laikā Jaunannas teritorija bija tieši piekļauta Alūksnes pils muižai. Te atradās dažas zemnieku sētas (piemēram., Gribažas, Vēršas), kas pieminētas 1683. gada kadastrā. Jaunanna kā pusmuiža sāka veidoties 18. gadsimta otrajā pusē, kad Alūksnes, Annas un citu muižu īpašnieks bija slepenpadomnieks Oto Hermanis fon Fītingofs. Šajā laikā pie Ievednes ietekas Pededzē tika uzbūvēts aizsprosts, šeit darbojās ūdensdzirnavas ar sudmalām un zāģētavu, kā arī vara kaltuve. Pirms I Pasaules kara Pededzes upei bija liela saimnieciska nozīme - pa upi pludināja baļķus un stutmalku Otrā pasaules kara laikā apkārtnes mežos bāzējās sarkano partizānu vienības un norisinājās ievērojamas kaujas. Varbūt tieši tāpēc vācieši atkāpjoties pagastā nodedzināja 2/3 ēku, bet Jaunannas centru nopostīja pilnīgi.[5]

Jaunannas pagasta teritorijā atrodas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Jaunannas medību pils, kuru 20. gadsimta sākumā būvēja barons Aksels fon Delvigs. Pagasta teritorijas nomali šķērso Alūksnes—Gulbenes šaursliežu dzelzceļa līnija ar Papardes staciju. Līnija jāatzīmē kā unikāls kultūrvēsturisks objekts - tā ir vienīgā funkcionējošā šāda tipa dzelzceļa līnija Latvijā. Pagasta platība 2010. gadā bija 94 km2, dzīvoja 553 iedzīvotāji.[5]

Bānīša ceļš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1910.–1912. gadam kokmateriālu pārvadāšanas vajadzībām no Papardes stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļa atzaru Pļaviņu—Valkas līnijas kas veda uz Pededzi dienvidos no Jaunannas un uz dažādiem mežiem, kas atradās Pededzes otrā krastā. Darbs tik cītīgi veidots ar rokām un kā palīgmateriāli tika izmantotas lāpstas, cirvji un zāģi. Šaursliežu dzelzceļa garums no Papardes stacijas caur Jaunannu līdz Mālupes pagasta robežai ir 14,4 km garš. Agrāk pāri Pededzes upei tika izveidots dzelzsbetona tilts, taču 1944. gadā, vāciešiem atkāpjoties, dzelzceļa tilts tika uzspridzināts. Agrāk uz dzelzceļa uzbēruma tika izveidots autoceļš pa mežu,  tā pamatā bija koka un smilts – grants uzbērums, tādā veidā tas tika nosaukts par „Bānīša ceļu”.[5]

Robežu zīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Jaunannas pagastu robežojas vairāki citi pagasti – Alūksnes novada Annas, Malienas, Mālupes pagasts kā arī Balvu novada Kubulu pagasts, un Gulbenes novadā esošais Stāmerienas un Litenes pagasts. Vietās, kur ir robeža atrodas savdabīgas robežu zīmes – lieli pelēkie laukakmeņi. Pavisam kopā tie ir 4.[6]

Papardes stacijas ūdenstornis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdenstorņi stacijās tika veidoti, lai tiktu nodrošināta regulāra tvaika dzelzceļa lokomotīvju apgāde ar ūdeni. Agrāk Annasmuižas, taču šobrīd —  Papardes stacija, tika ierīkota jau pēc dzelzceļa nodošana ekspluatācijā, laikā līdz 1907. gadam, galvenokārt meža izvešanas atzarojuma apkalpošanas nepieciešamībām. Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka tur ir uzbūvēts ūdenstornis. No rūpīgi kaltiem laukakmeņiem un sarkaniem ķieģeļiem celtā ūdenstorņa uzvirzīja pamatīgu cauruli virs lokomotīves un piepildīja tvaika dzinēju pilnu ar ūdeni. Sūknis tika darbināts ar petrolejas motoru. Ūdenstilpne ir gatavota no pamatīgām dzelzs plātnēm, kas kopā sastiprinātas ar resnām, izturīgām kniedēm. Zem ūdenstilpnes atrodas liela skārda krāsns, lai ziemā neaizsalst ūdens. Netālu no ūdenstorņa bija ierīkots lokomotīves apgriešanās trijstūrveida sliežu ceļš, kas padomju laikos tika likvidēts. Ievērojamās ēkas bija nepieciešamas lai varētu apgriezt tvaika lokomotīves, jo normālas ekspluatācijas apstākļos vilciena sastāvā lokomotīvei jābūt ar katlu braukšanas virzienā.[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Alūksnes novads. Jaunannas pagasta pārvalde
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  5. 5,0 5,1 5,2 Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.lpp., ISBN 978-9984-96569-7
  6. 6,0 6,1 Ziemeļvidzemes ainavas Noklusētie stāsti,Sandra Ikauniece, 18.-19.lpp., ISBN 978-9984-96569-7