Pāriet uz saturu

Annas pagasts

Vikipēdijas lapa
Annas pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Anna
Kopējā platība:[1] 52,6 km2
 • Sauszeme: 51,9 km2
 • Ūdens: 0,7 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 353
Blīvums (2024): 6,8 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Annenhof
krievu: Анненская
Annas pagasts Vikikrātuvē

Annas pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas, Jaunannas un Kalncempju pagastiem, kā arī Gulbenes novada Stāmerienas pagastu.

Daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reljefa formas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Annasmuižas kalns, Ābelskalns, Āmaņu kalns, Biedres kalns, Brūža kalns, Cepļa kalns, Cīruļkalns, Dzirnavkalns, Ezerkalns, Greiliņu kalns, Gribažu kalniņi, Grēveļu kalns, Jāņkalniņš, Kauļu kalns, Kazradzu kalns, Kaķenes kalns, Koruļu kalns, Krievu kalns, Kuncu kalns, Ķeizaru kalns, Ķirku kalns, Ķiršu kalns, Lapsu kalns, Lielais kalns, Līberkalns, Maitu kalns, Medņu kalns, Meleces kalns, Mālu kalns, Māziku grava, Ņaudzenes kalns, Palsu kalns, Piekalnkalns, Sila kalns, Sudraba Bļoda, Sīļu kalns, Teiku kalns, Torņa kalns, Vezuma kalns.

Hidrogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzsupīte, Kapupīte, Kļavupīte, Paneizīte, Paparze, Polsu grāvis, Rūdupe, Umāra, Veršupīte, Vilkupīte.

Ūdenstilpes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeriņu ezers, Raganu purviņš, Umarīte.

Purvi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeriņu purviņš, Jēra purvs.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vecannas muižas kungu māja 20. gs. sākumā.

Pēc 1920. gada agrārās reformas Vecannas muižu 713 ha platībā sadalīja 43 vienībās, Jaunannas muižu 629 ha platībā sadalīja 40 vienībās, bet Otes muižu 433 ha platībā sadalīja 48 vienībās.[4]

1935. gadā Valkas apriņķa Annas pagasta platība bija 148,3 km² un tajā dzīvoja 2338 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Annas un Meijera ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Annas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962), Gulbenes (1962-1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1977. gadā tika veikta teritoriju apmaiņa ar Stāmerienes ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu[7]. 2009. gadā Annas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Kultūrvēsturiskas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vecannas muiža

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muižas kungu māja celta 19.gadsimta otrā pusē. Padomju laikā ēku izmanto kolhoza saimniecības vajadzībām un atjaunošanas nolūkos daļēji nojaukta. Mūsdienās saglabājies kungu mājas kreisais spārns, kuru izmanto kā dzīvojamo māju.

Umernieki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzceļa līnijas Gulbene – Alūksne pieturas punkts. Stacijas ēka uzcelta 1937.gadā un mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā ēka. Pieturas punktā četras reizes dienā pienāk vilciens.

Ezeriņu kapsēta

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kapos apbedījumi veikti no 1925. gadā, par pirmo apbedījumu tiek uzskatīta Āboliņa Minnas kapa vieta. Kapsētā apglabāti arī trīs Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - Oskars Zemnieks, Eduards Meijers un Aleksandrs Elmārs Ķesteris. 1933.gadā kapos atklāj pieminekli Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas karā kritušajiem pagasta iedzīvotājiem. 2004. gadā kapos atklāta piemiņas vieta 1941. un 1949. gada politiski represētajiem, bet 2006. gadā atklāta piemiņas plāksne nacionālajiem partizāniem. Kapusvētki Ezeriņu kapos notiek katru gadu jūlija pēdējā sestdienā.

Piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandrīz 3 metrus garais E.Kuraua akmeņkaltuvē Rīgā kaltais granīta piemineklis, celts par Annas pagasta Aizsargu nodaļas savāktajiem līdzekļiem. 1932.gada 22.jūnijā Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs G.Knezs-Knezinskis un pareizticīgo draudzes virspriesteris Jansons iesvēta pieminekļa pamatni. Pieminekli atklāj 1933.gada 3.jūlijā piedaloties Saeimas deputātam A.Bērziņam[8]. 1940. gada 18. novembrī piemineklis sašauts, ložu atstātās pēdas aizvien redzamas.

Gulbju krustakmens

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslīgi apskaldītais akmens ar tā priekšpusē iekaltu krustu ir kulta vieta. Krusta pamatnē izveidota iedobe saukta par “tabakdozi”[9].

Pieminekļi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • nr. 163..: Lupatu senkapi (Kapu kalns, Zviedru kalns) Lupatās
  • nr. 164.: Gulbju krustakmens (Tabakdoze) - kulta vieta pie Gulbjiem
  • nr. 165.: Mūrnieku senkapi pie Mūrniekiem
  • nr. 166.: Salnu (Trīsenieku) senkapi (Zviedru kapi) pie Salnām (Saļņiem, Trīseniekiem)
  • nr. 167.: Bundzēnu senkapi starp Bundzeniekiem (Bundzēniem, Bundzeņiem), Latām un Gaigaļiem
  • nr. 168.: Gaigaļu senkapi (Krāsmatas, Zviedru kapi) starp Bundzeniekiem un Gaigaļiem
  • nr. 2726.-2731.: Vecannas muižas apbūve Vecannā (19. gs. 1.p.) - kungu mājas drupas, klēts, kūts, stallis, vēlāk krogs (1844).[10]

Iedzīvotāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[11]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
1935925—    
1959859−0.31%
1965734−2.59%
GadsIedz.±% g.p.
1979566−1.84%
1989601+0.60%
2000597−0.06%
GadsIedz.±% g.p.
2011429−2.96%
2021365−1.60%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Anna (pagasta centrs), Grēveles, Kadilas, Vecanna.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Elza Alsberga (1912—1996), gleznotāja, keramiķe
  • Aivars Berķis (1936—2020), latviešu mežsaimnieks, žurnālists un politiķis
  • Skaidrīte Kaldupe (1922—2013), rakstniece
  • Kārlis Krēsliņš (1945), militārpersona, politiķis
  • Pēteris Ķikuts (1907—1943), rakstnieks
  • Jānis Simsons (1887—1939), aktieris, režisors
  • Vita Vīksna (1935), dzejniece, žurnāliste
  • Alfrēds Ziediņš (1885—1944), rakstnieks

Saimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.
  4. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I sējuma 571-572 slejas. Rīgā, 1927.-1928.
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. ↑ Latvijas pagasti enciklopēdija 2002
  8. ↑ «Pieminekļi un piemiņas vietas».
  9. ↑ «Gulbju krustakmens jeb Tabakdoze».
  10. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
  11. ↑ OSP
Pilsēta
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Annas_pagasts&oldid=4180350"