Ērmaņu muiža

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ērmaņu muiža 2013. gadā
Ērmaņu muiža 1929. gadā

Ērmaņu muižas kungu māja (vācu: Hermannshof) jeb Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā. Izvietojusies Ievednes krastā pie BrencuVecannas ceļa. Muiža celta apmēram 1823. gadā.[1] Ērmaņu muižas kungu māja ir Latvijas Republikas valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (Nr. 2797), kas atrodas Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas uzraudzībā no 1929. gada.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī muižas kungu māja būvēta 19. gadsimta sākumā, muiža kā teritoriāla vienība Marienburgas pilsnovada sastāvā pieminēta jau 17. gadsimta arhīvos. Zviedru laiku pēdējos gados tā tika iekļauta valsts īpašumā. Pēc Ziemeļu kara Ērmaņu muižu līdz ar visu Marienburgas pilsnovadu Krievijas imperatore Elizabete uzdāvina grāfam Voroncovam, kurš 1780. gadā Marienburgas pilsnovadu pārdod Krievijas impērijas slepenpadomniekam baronam Oto Hermanim fon Fītinghofam-Šēlam. Ērmaņu muižas kungu māja visticamāk uzbūvēta dēla Burharda fon Fītinghofa-Šēla laikā, apmēram 1823. gadā. Par to liecina ēkas klasicisma stils, būvniecības veids un fakts, ka 1823. gadā Ērmaņu muiža tiek izdalīta kā atsevišķa vienība no kopējā Marienburgas pilsnovada.[1] Muižu Burharda fon Fītinghofa dēls Aleksandrs Jozefs Fītinghofs-Šēls pārdod 1874. gadā (pēc citiem datiem 1872. gadā) atvaļinātam apriņķa deputātam Konstantīnam fon Knoringam, kas ir Ērmaņu muižas saimnieks līdz 1903. gadam. Šajā laikā muižai tiek dots jauns vārds - Knöringsfeld (Knoringa lauks). Kungu māja kļūst par Knoringa muižas pārvaldnieka dzīvojamo ēku. Knorings 1903. gadā muižu pārdod Apes muižas īpašniekam, baronam Akselam fon Delvigam. Muiža arī Delviga laikā kalpo kā muižas pārvaldnieka dzīvojamā ēka. Knoringsfeldas nosaukums muižai saglabājas līdz 1909. gadam līdz to pārdēvē latviskā vārdā - Ehrmaņa muiža. Līdz Latvijas brīvvalsts Zemes reformai Ērmaņu īpašnieks ir Aksels fon Delvigs. 1928. gadā Ērmaņu muižu no valsts nopērk Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Alfrēds Prauliņš. Pēc Padomju Savienības okupācijas 1940. gadā muiža tiek nacionalizēta. Komunistiskā režīma varas gados muižas ēkā tiek iekārtota pienotava, bet vēlākajos gados tā tiek pārbūvēta, izveidojot vairākus, nelielus dzīvokļus kolhoza darbinieku ģimenēm.[1]

Arhitektūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ērmaņu muiža ir viens no izcilākajiem 19. gadsimta sākuma koka arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Ērmaņu muižas kungu māju par kungu māju varētu saukt nosacīti. Spriežot pēc plānojuma un arhitektoniskā risinājuma un apdares liecībām, šī ēka sākotnēji nav bijusi domāta kā dzīvojamā ēka, bet paredzēta atpūtai un izpriecām. Uz to norāda arī tornis (šobrīd nav saglabājies) jumta vidusdaļā, uz kuru vedušas kāpnes un kurā ir bijis skatu laukums, un dekoratīvās logu ailas līdz grīdai, kas ir ļoti reta detaļa šā laika arhitektūrai. Ēkas fasāde ar sešu kolonu portiku, torni un dekoratīvajām logu ailām līdz grīdas līmenim (šobrīd aizmūrētas) radīja iespaidīgu un greznu galveno fasādi, kas kā dekorācija bija pavērsta pret lielceļu. Otras šāda tipa ēkas Latvijā nav. Arī konstrukcijās konstatēti dažādi risinājumi, kādi citur Latvijā nav sastopami – koka sienu kopējais biezums 40 cm, logu ailas ar slīpām malām, spāres saišķis stiprināts vienu otrā iespīlējot, kolonu uzbūves princips ar gredzeniem ap statni un naglotajām līstēm. Nav zināma vēl cita koka klasicisma ēka Latvijā, kurai būtu bijis gropētais šindeļu jumta segums.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Ērmaņu muiža». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. septembrī. Skatīts: 2012. gada 9. martā.

Koordinātas: 57°21′06″N 27°07′56″E / 57.35167°N 27.13222°E / 57.35167; 27.13222