Trapenes pagasts
| Trapenes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Smiltenes novads |
| Centrs: | Trapene |
| Kopējā platība:[1] | 137,2 km2 |
| • Sauszeme: | 134,4 km2 |
| • Ūdens: | 2,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2025):[2] | 633 |
| Blīvums (2025): | 4,7 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1923. gadā |
| Domes priekšsēdētājs: | Jānis Šepters |
| Mājaslapa: | www |
 Trapenes pagasts Vikikrātuvē | |
Trapenes pagasts ir viena no Smiltenes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Virešu, Gaujienas un Apes pagastiem, Gulbenes novada Lejasciema pagastu, Alūksnes novada Alsviķu un Ilzenes pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Hānjamās pagastu (agrāk Menistes pagastu).
Daba
[rediģēt | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[rediģēt | labot pirmkodu]Upes
[rediģēt | labot pirmkodu]Baltiņupe, Bebrupīte, Blīgzna, Cēsaka, Dzērve, Ķīšupīte, Melnupe.
Ezeri
[rediģēt | labot pirmkodu]Vēsture
[rediģēt | labot pirmkodu]1902. gadā Bormaņu pagastu (Treppenhof) pievienoja Gaujienas pagastam, bet 1923. gadā agrārreformas laikā to izveidoja no jauna. 1925. gadā Valkas apriņķa Bormaņu pagastu pārdēvēja par Trapenes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 111,5 km² un tajā dzīvoja 1394 iedzīvotāji.[3] 1945. gadā pagastā izveidoja Mežu un Trapenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Trapenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), Apes (1949-1956), Alūksnes (1956-1962), Valkas (1962-1967) rajonos un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1954. gadā Trapenes ciemam pievienoja likvidēto Mežu ciemu.[4] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trapenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā. 2021. gadā Apes novadu iekļāva Smiltenes novadā.
Pieminekļi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Naugrubu senkapi
- Naugrubu Tinābele (kulta vieta)
- Repju senkapi
- Bormaņu muižas (Trapenes) apbūve (18. gs. b.-20. gs. s.) - kungu māja (18. gs. b.-19. gs. b.), stallis (19. gs. b.), parks (19. gs.)
- Līzespasta krogs - Līzespastā (19. gs. 1.p.)
- Līzespasta zirgu pasta stacija - Līzespastā (19. gs. 1.p.)
- Divas dzīvojamās ēkas un „Mikužu” saiešanas nams Mikužos (19. gs. 2.p.)[5]
Iedzīvotāji
[rediģēt | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[rediģēt | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[rediģēt | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Trapene (pagasta centrs), Ādams, Indriķi, Krampji, Līzespasts, Rūpnieki.
Ievērojamas personības
[rediģēt | labot pirmkodu]- Ojārs Vācietis (1933–1983) – dzejnieks
- Elīna Zālīte (1898–1955) – latviešu rakstniece, dzejniece, dramaturģe un tulkotāja
Saimniecība
[rediģēt | labot pirmkodu]Transports
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[rediģēt | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 Janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 Oktobris 2025.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
