Pededzes pagasts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pededzes pagasts
Pededzes pagasts LocMap.png
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Pededze
Platība: 142,01 km2
Iedzīvotāji (2016): 710[1]
Blīvums: 5 iedz./km2
Pededzes pagasts Vikikrātuvē

Pededzes pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorjām tā ziemeļaustrumos, Pededzes upes kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastiem, kā arī Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru rajonu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Alūksnes augstienes Malienas paugurainē. Cauri pagastam iet Daugavas un Veļikajas upju baseinu ūdensšķirtne. Augstākā vieta pagastā 162,2 m vjl.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kūdupe, Isanka, Šepica, Pededze, Virgulica

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sprektišu purvs, Slobodkas purvs, pagastā ietilpst arī daļa Vorožas purva

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pededzes pamatskola (2016).

1920. gada zemes reformas laikā Kalnapededzes muižu (vācu: Charlottenburg) sadalīja 28 vienībās 418 ha kopplatībā, daļu no Kūdupes un Ozolu muižām ar Liepājas pusmuižu sadalīja 24 vienībās, bet Bērzkalna muižu sadalīja 26 vienībās 239 ha kopplatībā.[2] Pēc tam, kad 1923. gada 1. novembra papildlīgumā tika precizēta Latvijas—Igaunijas robeža, Igaunija atteicās no agrākās Lauru kolonijas dienvidu daļas ar jauktu krievu un latviešu etnisko sastāvu par labu Latvijai.[3] 1924. gada 1. jūnijā no Kalna-Pededzes pagasta un bijušā Pečoru apriņķa Lauru pagasta (igauņu: Laura vald) daļām izveidoja Pededzes pagastu. 1935. gadā Valkas apriņķa[4] Pededzes pagasta platība bija 126,5 km² un tajā dzīvoja 3040 iedzīvotāji.[5] Pagasta centrā atradās Pededzes valsts pilna pamatskola ar 6 skolotājiem, bet Pededzes, Kūdupes, Jaseņecu latviešu-krievu I pakāpes pamatskolās un Tupicinas krievu I pakāpes pamatskolā katrā bija 2 skolotāji.[2]

1945. gadā pagastā izveidoja Jaseņecas, Ķuršu un Pededzes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Pededzes ciems ietilpa Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Alūksnes (1949-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. 1951. gadā Pededzes ciemam pievienoja likvidētā Jaseņecas ciema Ļeņina kolhoza teritoriju, 1957. gadā — likvidēto Ķuršu ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Pededzes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 205.: Fiku senkapi - Fikos
  • Nr. 206.: Jaseņicu senkapi - Jaseņicā
  • Nr. 207.: Klementīnes senkapi - Klementīnē
  • Nr. 208.: Stuborovas senkapi (Krāsmata) - Lielajā Stuborovā
  • Nr. 2805.: Pededzes pareizticīgo baznīca Pededzē (1930.-1935.)[7]

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Pededze, Ķurši, Čistigi, Fjuki, Stuborova, Zaiceva.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  2. 2,0 2,1 Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 31 388. sleja.
  3. «Konfidenciāli iespaidi latviešu LAURU KOLONIJĀ Igaunijā. – 1938. – B.D. publicējums.». bonis.lv. Skatīts: 2015-12-23.
  4. Alūksnes apriņķis tika atdalīts no Valkas apriņķa tikai 1947. gada 16. oktobrī.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)