Francis I Stefans

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Francis I Stefans
Franz Stefan
Francesco I duca di Lorena ed imperatore d'Austria.jpg
Lotringas hercogs
1729. gada 27. marts — 1737. gada 9. jūlijs
Priekštecis Lotringas hercogs Leopolds
Pēctecis Staņislavs Leščiņskis
Toskānas lielhercogs
1737. gada 12. jūlijs — 1765. gada 18. augusts
Priekštecis Džans Gastone Mediči
Pēctecis Leopolds II Hābsburgs
Austrijas erchercogs (kopā ar Mariju Terēziju
1740. gada 21. novembris — 1765. gada 18. augusts
Priekštecis Marija Terēzija
Pēctecis Jozefs II
Svētās Romas imperators
1745. gada 13. septembris — 1765. gada 18. augusts
Priekštecis Kārlis VII
Pēctecis Jozefs II
Dzimis 1708. gada 8. decembrī
Nansī, Lotringas hercogiste, Svētās Romas impērija
(Merta un Mozele, Karogs: Francija Francija)
Miris 1765. gada 18. augustā (56 gadu vecumā)
Insbruka, Austrijas erchercogiste
(Tirole, Karogs: Austrija Austrija)
Apglabāts Kapucīņu kapenes, Vīne, Karogs: Austrija Austrija
Dzīvesbiedre Marija Terēzija
Bērni
Dinastija Lotringas dinastija, Hābsburgu dinastija
Tēvs Lotringas hercogs Leopolds
Māte Orleānas Elizbete Šarlote
Reliģija katolisms
Paraksts 1730 signature of François I, Duke of Lorraine (future Francis I, Holy Roman Emperor).jpg

Francis I Stefans (vācu: Franz Stefan, franču: François Étienne, itāļu: Francesco_I_di_Lorena; dzimis 1708. gada 8. decembrī, miris 1765. gada 18. augustā) bija Svētās Romas impērijas imperators no 1745. gada līdz savai nāvei 1765. gadā.

Francis I Stefans piedzima Lotringas hercoga Leopolda ģimenē. No 1723. gada dzīvoja Vīnē, imperatora Kārļa VI galmā. Pēc tēva un vecākā brāļa nāves kļuva par Lotringas hercogu. Hercogiste tomēr nonāca Francijas karaļa ietekmē pēc Polijas mantojuma kara 1735. gadā. 1737. gadā Francis I Stefans kļuva par Toskānas lielhercogu. 1736. gadā apprecējās ar Kārļa VI meitu Mariju Terēziju, 1740. gadā kļūdams par Austrijas erchercogu, bet vēlāk, 1745. gadā, par Svētās Romas imperatoru. Kaut arī nomināli ieņēma augstāku titulu nekā Marija Terēzija, kas bija Austrijas erchercogiene, kā arī Bohēmijas un Ungārijas karaliene, tomēr politiski atradās enerģiskās Marijas Terēzijas ēnā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]