Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām

Migrantu lidojumi uz Minskas lidostu (zilā krāsā), viņu pārvietošana līdz ES valstu robežām un plānotais ceļš uz Vāciju (sarkanā krāsā).

Migrantu krīze uz Baltkrievijas—Eiropas Savienības valstu robežām ir Baltkrievijas valdības mērķtiecīgi izraisīta migrantu krīze uz trīs Eiropas Savienības valstu (Latvijas, Lietuvas un Polijas) robežām, kas sākās 2021. gada 7. jūlijā. Pirms tam tika vardarbīgi apspiesti Baltkrievijas iedzīvotāju protesti pret nelikumībām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās. Eiropas Savienība noteica starptautiskās sankcijas pret Baltkrieviju un Aļaksandrs Lukašenka oficiāli paziņoja, ka vairs nekavēs kontrabandas un nelegālo migrantu plūsmu pāri Baltkrievijas robežai. Pēc 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā migrantu krīze zaudēja aktualitāti un uz laiku apsīka līdz 2023. gada vasarai, kad pie Baltkrievijas robežām ar ES valstīm izvietoja Vāgnera grupas algotņus, kas paaugstināja bruņotu konfliktu risku.

Krīze uz Latvijas—Baltkrievijas robežas

2021. gada 4. augustā Daugavpils pārvaldes Silenes robežapsardzības nodaļas robežsargi par nelikumīgu Latvijas—Baltkrievijas robežas valsts robežas šķērsošanu Skrudalienas pagastā aizturēja 12 personas, 5. augustā — 2 personas. Vēl 12 Irākas pilsoņi, kuri valsts robežu nelikumīgi šķērsoja pa Daugavu, pārpeldot to ar piepūšamo laivu, tika aizturēti Piedrujas pagastā. 12 robežpārkāpējus ievietoja aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā "Daugavpils", pārējos izmitināšanas centrā "Mucenieki".

9. augustā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija informēja, ka 7. augustā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas aizturēja vēl 38, 8. augustā — 35, bet 9. augustā — 140 robežpārkāpējus. Naktī uz 10. augustu aizturēja vēl 65 robežpārkāpējus.

Latvijas valdība līdz 2021. gada 10. novembrim Latvijas—Baltkrievijas pierobežā (Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpils valstspilsētā) izsludināja ārkārtējo situāciju.

Par izveidojušos situāciju Latvijā daudz rakstīja ziņu avoti latviešu valodā, taču pašos pierobežas rajonos trūka objektīvas informācijas krieviski.

2022. gada marta vidū migrantu skaits uz robežas ievērojami samazinājās. Robežapsardzes priekšnieks Guntis Pujāts to novērtēja kā Baltkrievijas vestā hibrīdkara spiediena punkta pārnešanu uz Polijas—Baltkrievijas robežu, lai pastiprinātu jaunā Krievijas iebrukuma Ukrainā radīto bēgļu krīzi Polijā.

Migrantu dzīves apstākļi

Migranti pie Latvijas-Baltkrievijas robežas 2022. gada februārī.

Kopš 2021. gada augusta vidus Baltkrievijas un Krievijas valsts kanāli izplatīja apgalvojumus par necilvēcīgu apiešanos ar migrantiem uz Lietuvas robežas, ko Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica atzina par viltotiem. Par situāciju uz Latvijas robežas līdz šim tamlīdzīgas faktu pārbaudes nav bijis. Tomēr cilvēktiesību aizsardzības organizācijas norādījušas, ka migrantu piespiedu atgriešana Baltkrievijā apgrūtina patvēruma pieprasīšanu tiem migrantiem, kam tas tiešām nepieciešams. Tāpat tās norādīja, ka netiek sniegta pietiekama palīdzība cilvēkiem, kas netiek ielaisti valstī.^{[nepieciešama atsauce]}

Providus vadošā pētniece patvēruma un migrācijas jomā Ieva Raubiško 2021. gada novembrī, balstoties uz ievāktajām liecībām, Latvijas valsts iestādēm pārmeta vardarbīgu izturēšanos pret migrantiem uz robežas. Valsts robežsardzes stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Kristīne Pētersone norādīja, ka migrantu atbalstītāju apsūdzības vardarbībā ir klaji apmelojumi. Ne Valsts robežsardzes, ne Nacionālo bruņoto spēku, ne Valsts policijas pārstāvji pat galējās nepieciešamības nav lietojuši fizisku spēku un/vai speciālos līdzekļus, vai arī šajos gadījumos nav vardarbību nav reģistrējuši.^{[nepieciešama atsauce]}

Faktu, ka aiz statistikā atspoguļotajiem vairāk nekā 6500 novērstajiem robežšķērsošanas mēģinājumiem lielākoties slēpjas vieni un tie paši cilvēki, televīzijas intervijā apstiprināja Latvijas Valsts robežsardzes galvenais inspektors Vadims Grickovs, viņš arī apstiprināja, ka pie robežas ir ierīkota telts ar sildītāju, kurā migrantiem var izsniegt sauso apģērbu, pabarot un sniegt medicīnisko palīdzību. 2021. gada novembrī Raubiško apliecināja, ka:

"Mēs pašlaik nevaram pateikt precīzu šīs grupas dalībnieku skaitu, jo mums robežai nav pieejas, bet zinām, ka cilvēku skaits tajā ir vairāki desmiti," sacīja Raubiško. "Daži no viņiem ir ielaisti Latvijā, lai varētu atgriezties Irākā. Šodien pat Irākā atgriežas ģimene, kurā ir vienpadsmit gadus vecs bērns, kurš arī pierobežā pavadīja aptuveni trīs mēnešus.

Mums ir šo cilvēku liecības. Viņi pārvietojas no vienas [robežas] puses uz otru. Viņi nakšņo šajā [Latvijas] pusē teltī. Viņi tiek ēdināti, bet ne vienmēr ēdiens ir silts. Tas tiek piegādāts reizi trijās dienās. Man ir konkrēts jautājums: kas un kad notiks ar šiem cilvēkiem? Kad tiks atrisināta viņu situācija? Šo cilvēku stāsts spilgti raksturo to, ka tiesības uz patvērumu viņu gadījumā netiek ievērotas. Šie cilvēki jau trīs mēnešus dzīvo necilvēcīgos apstākļos. Mūsu ieskatā viņiem pienāktos īslaicīga ielaišana Latvijas teritorijā, lai atrisinātu viņu situāciju: vai nu atgriešanās izcelsmes valstī, vai iespēja pieteikties patvērumam."

2022. gada 30. jūnijā sabiedriskās politikas centra "Providus" vadošā pētniece Ieva Raubiško informēja, ka nācis klajā salīdzinošs ziņojums par Latvijas un Lietuvas valdību reakciju uz migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas. Ziņojumā secināts, ka lielai daļai imigrantu bija liegta piekļuve patvēruma procedūrai, un Latvijā un Lietuvā pieņemtie likumi, pārkāpa tiesības uz patvērumu un neizraidīšanas principu, kas noteikts ES tiesību aktos un 1951. gada Ženēvas konvencijā par bēgļa statusu. Ziņojuma autori vērsa uzmanību, ka valdībām vajadzētu ievērot ES likumos un starptautiskajās konvencijās noteiktās saistības nodrošināt tiesības uz patvērumu un īstenot neizraidīšanas principu attiecībā uz visām personām, kas potenciāli varētu meklēt patvērumu. Patvēruma meklētāju aizturēšanā vajadzētu piemērot alternatīvus pasākumus, aizturēšanu izmantojot tikai kā galējo līdzekli un pamatojoties uz rūpīgu individuālo apstākļu novērtējumu. Nepieciešams nodrošināt, ka ievainojamas personas, piemēram, nepavadīti nepilngadīgi cilvēki, personas, kas pārcietušas spīdzināšanu, seksuālu vardarbību u.c. pārvietojamas uz drošām uzņemšanas vietām.

Noziedznieku tīkla atklāšana

2022. gada jūlijā Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra Eiropols paziņoja, ka policijas operācijas laikā aizturēti 11 starptautiska noziedznieku grupējuma dalībnieki, kas nodarbojās ar migrantu nelegālu ievešanu Eiropas Savienībā caur Baltkrieviju. Pēc Eiropola ziņām noziedzīgais grupējums Eiropas Savienībā nelikumīgi ievedis vismaz 662 cilvēkus, pārsvarā Tuvo Austrumu valstu pilsoņus, migranti par nokļūšanu līdz Baltkrievijai un pēc tam līdz Eiropas Savienībai katrs samaksāja no 10 000 līdz 13 000 eiro. 2023. gada 6. augustā Valsts robežsardze informēja, ka pārkniebjot stieples pastāvīgā žoga konstrukcijā Kaplavas robežsardzes iecirknī, Baltkrievijas varas iestāžu pārstāvji palīdzēja Latvijā nelikumīgi iekļūt četriem vīriešiem.

Amnesty International ziņojums

2022. gada 12. oktobrī Amnesty International publicēja pētījumu, kurā apsūdzēja Latvijas varas iestādes vardarbībā pret migrantiem uz Baltkrievijas robežas. Amnesty International Eiropas Reģionālā biroja direktors Nils Muižnieks pastāstīja, ka uzklausīti Irākas pilsoņi uz robežas un noskaidrots, ka Latvijas robežsargi piekāva un pazemoja cilvēkus, kuri mēģināja šķērsot robežu.

Latvijas atbildīgās iestādes pārmetumus noraidīja, jo neesot konstatēts neviens gadījums, kad Valsts robežsardzes, Nacionālo bruņoto spēku vai Valsts policijas pārstāvji pat galējās nepieciešamības situācijā būtu pielietojuši fizisku spēku un/vai speciālos līdzekļus. Tāpat neesot saņemta neviena sūdzība par fiziskā spēka un speciālo līdzekļu pielietošanu no personām, kuras mēģinājušas nelikumīgi šķērsot Latvijas—Baltkrievijas valsts robežu. Cilvēkiem tiekot sniegta humānā un nepieciešamā medicīniskā palīdzība un šo apsvērumu dēļ Latvijā ielaistas 195 personas. No tām vismaz vienu ģimeni Daugavpils aizturēto personu centrā intervējuši Tiesībsarga biroja pārstāvji. Intervētā ģimene paudusi aizdomas, ka pret viņiem pielietoja elektrošoku. Tomēr tiesībsargs uzskata, ka tas nav apstiprinājies. Tiesībsargs savu interviju ar ģimeni nav publicējis, tāpēc pagaidām trūkst pierādījumu, ka šāda intervija patiesi notikusi.

Lietuvas vēršanās starptautiskajā tiesā

2023. gada 5. aprīlī Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska paziņoja, ka Lietuva vērsīsies starptautiskā tiesā pret Baltkrieviju par nelegālo migrantu virzīšanu pāri robežai. Lietuvas Ārlietu ministrija nosūtīja Baltkrievijai notu ar ierosinājumu noregulēt strīdu arbitrāžas procesā. Ja šajā formātā vienošanās netiks panākta, Lietuva vērsīsies ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā saistībā ar Baltkrievijas izraisītu nelegālo migrantu krīzi mēģinās no tās piedzīt vismaz 120 miljonus eiro lielu zaudējumu kompensāciju. Lietuvas tieslietu ministre klāstīja, ka

"Ir pietiekami daudz pierādījumu, lai secinātu, ka Baltkrievijas režīms divus gadus ne tikai mērķtiecīgi virza cilvēkus uz Lietuvas teritoriju, bet arī veicina darbības, kas ļauj migrantiem nonākt Lietuvas teritorijā".

Vāgnera grupas algotņu izvietošana pie ES robežām

2023. gada vasarā pēc Vāgnera grupas algotņu militārā dumpja uz Baltkrieviju pārvietoja apmēram 5000 algotņu. Polijas valdība informēja, ka algotņi ir izvietoti Grodņas apgabalā pie Suvalku koridora, kas savieno Poliju ar Baltijas valstīm un atrodas starp Baltkrieviju un Krievijas Federācijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu. 3. augustā Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Vāgnera grupas kaujinieki rada reālu apdraudējumu Polijai, Lietuvai un Latvijai. Latvijas Valsts robežsardzes novērojumi liecināja par iespējamu agresiju uz robežas.