Mintauts Čakste

Mintauts Frīdrihs Andrejs Čakste
	Senators
	Amatā; 1934. gads — 1940. gads
Dzimšanas dati	1893. gada 11. aprīlī; Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Latvija)
Miršanas dati	1962. gada 16. septembrī (69 gadu vecumā); Stokholma, Zviedrija
Tautība	latvietis
Tēvs	Jānis Čakste
Māte	Justīne Katrīna Marija
Dzīvesbiedrs(-e)	Marta Benjamiņa
Bērni	Aija Aldone, Jānis Konstantīns, Visvaldis Gedimins
Profesija	jurists
Augstskola	Maskavas Universitāte

Mintauts Frīdrihs Andrejs Čakste (1893—1962) bija latviešu jurists, Senāta loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums

Dzimis 1893. gada 11. aprīlī Jelgavā advokāta, vēlākā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes ģimenē (ģimenē bija deviņi bērni, viens no brāļiem arī Konstantīns Čakste).^[1]^[2] Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1902—1911), studēja tiesību zinātnes Maskavas Universitātē (1911—1916). Pirmā pasaules kara laikā pēc Maskavas Konstantīna artilērijas karaskolas beigšanas (1917) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks.

1920. gadā kopā ar Imantas pulku atgriezās Latvijā, iecelts par kara prokurora palīgu, vēlāk prokuroru (1921). No 1922. gada bija Rīgas apgabaltiesas loceklis, no 1926. gada apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs. No 1934. gada bija senators Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā.

Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas 1940. gada 26. novembrī Senātu likvidēja un viņu atlaida no darba. Vācu okupācijas laikā bija juriskonsults Latvijas pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijā. Kopā ar brāli Konstantīnu darbojās Latvijas Centrālajā padomē, par pagrīdes darbību apcietināts. Pēc atbrīvošanas 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur turpināja darbību Latvijas Centrālajā padomē. 1944. gada 8. septembrī Rīga Latvijas Republikas Valsts prezidenta vietas izpildītājs, Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš uzaicināja Mintautu Čaksti izveidot ministru kabinetu, līdz ar to Mintauts kļuva par pirmo un vienīgo Latvijas Republikas ministru prezidentu trimdā. Līdztekus strādāja arhīvā, bija zinātniska darba stipendiāts Stokholmas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Darbojās apgādā "Daugava", kas Zviedrijā izdeva laikrakstu "Latvju Ziņas".^[3] M. Čakste bija akadēmiskās vienības Austrums vecbiedrs.

Miris 1962. gada 16. septembrī Zviedrijā.

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira (1933)

Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris.

Atsauces

↑ Mintauta Čakstes zinātniskais mantojums. Tā nozīme Latvijas valstsgribas turpinātībā. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds
↑ Viņa ne tikai izaudzināja deviņus bērnus, bet arī … Ko zinām par Latvijas “pirmo lēdiju”? la.lv
↑ «nekropole.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 30. martā.

[1] Mintauta Čakstes zinātniskais mantojums. Tā nozīme Latvijas valstsgribas turpinātībā. Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds

[2] Viņa ne tikai izaudzināja deviņus bērnus, bet arī … Ko zinām par Latvijas “pirmo lēdiju”? la.lv

[3] «nekropole.info». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 30. martā.

[1]

[2]

[3]